2. ceturksnī Latvijas IKP ir samazinājies par 8,9%. Pirmajā pusgadā IKP ir sarucis par 5,4 %. Lai arī Latvijā ierobežojumi bija mazāk strikti, Baltijas burbulī tās kritums izrādījies visdziļākais. Igaunijā IKP otrajā ceturksnī saruka par 6,9%, bet Lietuvā par 4,2%. Ja salīdzina ar Igauniju, tad situāciju ziemeļu kaimiņos ir izvilkusi spēcīgā izaugsme būvniecības, IKT un finanšu nozarēs. Latvijā mikroskopisku pieaugumu šajā laikā ir spējusi uzrādīt valsts pārvalde un pārējā rūpniecība.
Kā bija gaidāms, smagāko triecienu piedzīvoja izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu (-63,4%), kā arī mākslas un izklaides (-46,3%) jomas. Seko transports un uzglabāšana (-26,6%). Tur situācija, visticamāk, turpinās pasliktināties, ja Baltkrievija īstenos draudus par savu kravu pārvirzīšanu uz Krievijas ostām. Pārējās nozarēs kritums ir zem 10% un kopumā citu lielu pārsteigumu nav, izņemot vājais IKT nozares veikums (-6,4%). Dziļāku iekritienu salīdzinājumā ar kaimiņiem noteikti ir veidojis mājsaimniecību patēriņa kritums par 20,9%. To ir veidojušu vairāki faktori, gan tas, ka mums tam ir nozīmīgāka loma ekonomikā, gan patēriņa iespēju sarukums, piesardzības palielināšanās, gan arī daudz skopāks valsts atbalsts. Piemēram, dīkstāves atbalsta apjoms Latvijā bija aptuveni 5 reizes mazāks nekā Igaunijā. Investīcijas šajā laikā ir kritušās par 6,1%. Turpmāk liels atspaids būs valsts atbalsta programmām. Taču mūsu aptaujas rāda, ka nenoteiktība pagaidām kritisku ietekmi uz investīciju plāniem nav atstājusi. Tādēļ situācija pamazām uzlabosies, ja uzņēmēji saredzēs savu preču noieta perspektīvas gan vietējā, gan eksporta tirgos. Eksportā, lai arī kritums (-12,5%), situācija bija mazāk kritiska, kā zīmēja iepriekšējo krīžu pieredze. Pasaules tirdzniecības apjomu kāpums jūnijā iezīmē atveseļošanās sākumu, bet tas, visticamāk, būs lēns un ieilgs. Saskaņā ar CPB Nīderlandes biroja datiem pasaules tirdzniecība jūnijā pieauga par 7,6%. Pasaules tirdzniecības apjomi joprojām bija aptuveni par 11% zemāki par pirmsvīrusa līmeni.
Kas turpmāk? Eiropas Komisijas ekonomiskā noskaņojuma rādītāju pieaugums augustā sasaucas ar citu aptauju un citu datu vēstījumu, ka atveseļošanās temps 3. ceturksnī nostiprinājās. Bet noskaņojums joprojām ir krietni zem pirmskrīzes līmeņa, un jaunu koronavīrusa gadījumu skaita pieaugums daudzās valstīs rada jaunus riskus. Kopš krituma aprīlī noskaņojums Baltijas valstīs ir spēcīgi atguvies. Latvijā ekonomiskais noskaņojums ir pakāpies līdz 91 punktam, Igaunijā – 84.4, bet Lietuvā līdz 94.5. Pasaulē indeksu atšķirības norāda uz to, ka valstīs cīņa ar vīrusu un ierobežojumu atvieglošana ir dažādās stadijās. Tomēr augusta aptaujas parāda, ka valstīs, kurās tika ieviestas darba saglabāšanas shēmas (t.i., Eiropā un Japānā), darba tirgi, šķiet, vājināsies. Vājinoties darba tirgiem, tā sauktā “vieglā” atveseļošanās daļa, iespējams, tuvojas beigām. Ziemas periods būs testa laiks un iezīmēs turpmāko perspektīvu. Valstis nav gatavas atgriezties pie iepriekšējās stingrības, ja situācija pasliktināsies, bet līdzsvara atrašana var prasīt laiku un atjaunot nenoteiktību. Ja šo posmu gan Latvija, gan Eiropa spēs novadīt līgani, kontrolējot saslimstību, pavasarī, apjomīgo stimulu balstīta, atgūšanās var būtiski paātrināties. Šobrīd būtiskākais izaicinājums ir saprātīgi izmantot atbalsta programmas, paātrinot ilgtspējīgu tehnoloģiju ieviešanu un uzlabojot iedzīvotāju digitālās prasmes. Tāpat būtiski uzturēt atbalsta mehānismus, lai izvairītos no strauja bezdarba pieauguma.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
