Pagājušonedēļ plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa, ka zviedru bankas maldina Lietuvas valdību un uzņēmējus ar solījumiem aktīvi kreditēt mazos un vidējos komersantus (MVK). JEREMIE iniciatīvas ietvaros Eiropas Investīciju fonds (EIF) aizdevumu izsniegšanai Lietuvā ir izvēlējies trīs bankas SEB, Swedbank un „Šiauliu bankas”, bet izsniegto aizdevumu apjoms ir salīdzinoši niecīgs.
Lietuvas ekonomikas ministrs ar situāciju ir neapmierināts un solot meklēt alternatīvus risinājumus.
Arī Latvijā Eiropas Investīciju fonds (EIF) aizdevumu izsniegšanai ir izvēlējies SEB un SWED banku. Lai noskaidrotu, vai situācija Latvijā ir identiska kā kaimiņvalstī, vai tomēr Latvijas MVK uztraukumam nav pamata un finansējums ir pieejams, lūdzām viedokli izteikt Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos – vadošās iestādes, kuras pienākums ir nodrošināt ES fondu vadību un īstenošanu, vadītājam Aleksandram Antonovam.
Kad EIF tika nolīgts Ekonomikas ministrijas administrētās programmas īstenošanai? Kas līdz šim ir izdarīts?
2008.gada 16.jūlijā Ekonomikas ministrija Latvijas Republikas vārdā noslēdza līgumu ar EIF par aktivitātes „Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos” (Aktivitāte) ieviešanu. Aktivitātes ietvaros tika izsludināti trīs uzsaukumi, kuru rezultātā EIF izvēlējās četras finanšu institūcijas – BaltCap Management Latvia, SEB un SWED banka, Imprimatur Capital Baltics, kuru uzdevums ir attiecīgi izsniegt riska kapitāla finansējumu, aizdevumus un sēklas un uzsākšanas kapitāla finansējumu Latvijas uzņēmējiem. Līgumi ar šīm institūcijām tika noslēgti tikai 2010.gadā: ar BaltCap Management Latvia – pusotru gadu pēc līguma ar EIF noslēgšanas – 2010.gada janvārī, SEB un SWED banku – 2010.gada maijā, Imprimatur Capital Baltics – 2010.gada jūnijā, turpat divus (!) gadus pēc līguma ar EIF noslēgšanas.
Kāds ir Aktivitātes kopējais finansējums? Cik daudz finansējuma uzņēmēji līdz šim ir saņēmuši?
Pieejamais publiskā finansējuma apjoms ir vairāk nekā 60 miljonu latu. Līdz 2010.gada 31.decembrim aizdevumu instrumenta ietvaros ir noslēgti trīs līgumi par aizdevuma piešķiršanu par kopējo publiskā finansējuma apjomu aptuveni 0,5 miljoni latu, kā arī divi līgumi par riska kapitāla investīciju veikšanu un trīs – par sēklas kapitāla investīciju veikšanu par kopējo publiskā finansējuma apjomu nedaudz vairāk nekā 1 miljons latu.
Kā Jūs vērtējat finansējuma izsniegšanas tempu? Vai tam ir tendence pieaugt?
Protams, negatīvi. Ja ir izsniegti trīs aizdevumi un veiktas piecas riska kapitāla investīcijas par tendencēm ir grūti runāt. Pēdējā 2010.gada otrajā pusgadā EIF izsludināto uzsaukumu ietvaros izvēlētās bankas – SEB un SWED banka – publiskā finansējuma līdzfinansētā Aizdevumu instrumenta ietvaros nav izsniegušas nevienu aizdevumu. Vai tiešām šī pusgada laikā neviens uzņēmējs nav iesniedzis bankā dzīvotspējīgu biznesa plānu, ko var līdzfinansēt Aizdevumu programmas ietvaros? Tam ir ļoti grūti noticēt. Es sliecos domāt, ka bankas ir izvirzījušas ļoti striktas prasības Latvijas uzņēmējiem un pretēji plašsaziņas līdzekļos apgalvotajam, nekreditē Latvijas uzņēmējus.
Kas tiek darīts, lai veicinātu apguvi šīs Aktivitātes ietvaros?
Ir bijusi sanāksme ar visām finanšu institūcijām, kurā esam lūguši skaidrot situāciju, apzinātās problēmas. Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji tika aicināti Ministru kabineta sēdē skaidrot situāciju kreditēšanas tirgū, kādēļ bankas nefinansē struktūrfondu līdzfinansētos projektus. Vairākkārt esam šo jautājumu pārrunājuši ar EIF pārstāvjiem, esam saņēmuši priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem instrumentu ieviešanas nosacījumos, kas palīdzētu uzlabot apguvi. Plānotie grozījumi pagājušogad ir iesniegti izskatīšanai Eiropas Komisijā, viedoklis joprojām nav saņemts. Latvijas valsts pārstāvji dažādās sanāksmēs ir centušies veicināt Aktivitātes ieviešanu – gan Eiropas Investīciju bankas (EIB), kas ir EIF akciju turētāja – valdes sēdēs, gan dažādās sanāksmēs, tiekoties ar augsta ranga Eiropas Komisijas pārstāvjiem, bet visas sanāksmes ir beigušās bez rezultātiem. EIF darbojas ļoti autonomi un pat EIB un EK ietekmes sviras ir par mazu, lai pasteidzinātu EIF.
Vai līdzīgi kā Lietuvā netiek apsvērta iespēja finansējumu Aktivitātes ietvaros samazināt, pārdalīt kādām citām jomām?
Latvijā ir izveidota Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumu fonda uzraudzības padome. Nākošā tikšanās reizē plānojam pārrunāt jautājumu par finansējuma apjoma samazināšanu Aizdevumu instrumenta ietvaros. Jebkurā gadījumā līgums, kas noslēgts ar EIF, paredz, ka trīs gadus pēc līguma noslēgšanas jeb sākot ar š.g. jūliju Latvijas valdībai ir tiesības EIF funkcijas uzticēt kādai no Latvijas finanšu institūcijām. Līguma paredz, ka funkciju pārņēmēja būs SIA „Latvijas Garantiju aģentūra”. Taču, kā zināms, šobrīd Attīstības institūcijas izveides kontekstā tiek veikts izvērtējums, kuras institūcijas, kas īsteno atbalsta pasākumus, būtu jāapvieno, kāda ir to kapacitāte utt. Uzskatām, ka vissaprātīgāk EIF funkcijas būtu uzticēt t.s. ‘attīstības institūcijai’, kuras uzdevums, cita starpā, būtu ieviest valsts atbalsta programmas finanšu instrumentu jomā. Šim modelim ir vairākas priekšrocības – tādējādi tiktu stiprināta konkrētā institūcija, tiktu izveidota viena institūcija, kas ievieš visas valsts atbalsta programmas, t.sk., finanšu instrumentu jomā. ‘Attīstības institūcijā’ strādājošajiem būtu arī izpratne par procesiem valstī un nepieciešamajiem soļiem tautsaimniecību atlabšanas veicināšanā, tāpat arī programmu izstrādes un ieviešanas gaita nebūtu tik ilgstoša un birokrātiska.
Autors: bizness.lv
