Eksperti kritizē Eiropas struktūrfondu naudas – vairāku miljardu eiro – apguvi, norādot, ka tas tiek darīts neefektīvi, jo netiek domāts, lai nauda radītu pievienoto vērtību un dotu pienesumu valsts ekonomikai, svētdien vēstīja LNT raidījums «Top 10».

Latvijai atvēlētā struktūrfondu naudas summa ir iespaidīga. 2004.-2006.gada apguves periodā bija pieejami 439 miljoni latu. Savukārt no 2007. līdz 2013.gadam – 3,18 miljardi latu. No tiem patlaban visvairāk investēts transporta nozarē – 29,9%, tad seko vide – 17,4%, uzņēmējdarbība – 11,6%, izglītība un nodarbinātība – attiecīgi 9,8% un 6,4%. Veselībai, enerģētikai, kultūrai un citām nozarēm atvēlētais finansējums ir zem 6%, raksta Apollo.lv

Ierēdņi lepojas, ka Eiropas naudas apguves ziņā Latvija ir piektā labākā starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Taču atbildēt, kādu pienesumu ieguldītā nauda dot valsts ekonomikā, neviens nevar.

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba norāda, ka Latvijā ar struktūrfondu finansējuma apguvi saprot naudas fizisku izskaitīšanu no valsts budžeta, nevis tās saturisko pienesumu.

«Manuprāt, tas ir ļoti būtiski, cik efektīvi iztērē līdzekļus. Nevis vicināt karogu: «Re, cik labi apguvēji esam!. Tas nav sasniegums. Sasniegums ir -panākt pievienoto vērtību,» uzsver Sudraba. Valsts politika patlaban balstoties uz kvantitāti, nevis kvalitāti.

«Attīstot uzņēmējdarbību, mums ir reāls rādītājs, cik radītas jaunas darbavietas, ar kādu ienākumu. Tiem jābūt pamata rādītājiem, lai vērtētu efektu. Mums jāredz saturs, kas mainās ekonomikā, izglītībā. Izmantojot Eiropas Savienības līdzekļus, absolūti minimāli ir šāda sasaiste starp līdzekļu izmantošanu un taustāmo efektu ekonomikā,» sacīja valsts kontroliere.

Par to liecina arī aizvadītajā gadā izveidojusies situācija, kad gada atlikušajās četrās darba dienās vēl bija jāpaspēj apgūt fondi par 180 miljoniem latu, kas ir 34% no visa 2010. gadā atvēlētā finansējuma.

Eksperti norāda, ka veiksmīgu apguvi bremzē sadrumstalotība un birokrātija. Par struktūrfondu apguvi atbild vairākas ministrijas. Vienotas sistēmas trūkums rada situācijas, kad tikko par Eiropas līdzekļiem noasfaltēta ietve jāuzrok atkal, jo parādījusies iespēja par struktūrfondu naudu izvilkt ūdens pievadu.

Savukārt uzņēmēji norāda – struktūrfondu apguve esot pārāk politizēta. Naudu «iebaro» katrai ministrijai, lai pēc tam būtu mazāk pārmetumu, ka kāds ir apdalīts vai ierobežots. Taču finanšu ministrija citu risinājumu neredzot.

«Struktūrfonda atbalsta piešķiršana, tāpat kā budžets, ir kompromisa produkts. Katra ministrija grib ieraudzīt savu iespēju saņemt finansējumu,» skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos Aleksandrs Antonovs.

«Tāpēc arī ir šīs iespējas saņemt naudu, «zīmējot» projektus. Atcerēsimies programmu, kas bija domāta Latgales reģiona attīstībai un, ka daudz uzņēmumu tika dibināti šķūnīšos, lai tur izvietotu lāzertehniku,» norāda Latvijas komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.

Patlaban valstī noteiktas vienpadsmit prioritārās nozares, uz kurām virza Eiropas naudu. Taču līdz šim pilnasinīgu atbalstu neviena no nozarēm nav guvusi, secina uzņēmēju pārstāvošās organizācijas.

Pārāk plaša valsts politika veido labvēlīgu vidi blēžiem, kas struktūrfondu naudu saņem nevis biznesa, bet gan privātajiem nolūkiem. Pēc uzņēmēju domām, iesniegtie projekti tiek vērtēti birokrātiski, nevis no biznesa viedokļa. «Cilvēki, kas vērtē projektus, bieži atrauti no reālās situācijas. Un tad izdevīgi piesegties ar dažādām formalitātēm vai viss ir apzīmogots, sašūts,» sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle.

Par atšķirīgu projektu vērtēšanas pieeju liecina arī tas, ka viena trešā daļa no valsts apstiprinātajiem projektiem nesaņem finansējumu komercbankā. «Viena no tipiskām situācijām – projekts uzrakstīts perfekti, bet tad, kad to vajag aizstāvēt bankā, tad izrādās, ka uzņēmējs neorientējas ne naudas plūsmā, ne idejā, kas tas par projektu. Un tas liek domāt, ka projekts «uzzīmēts» ar mērķi – dabūt naudu,» atzīst Tverijons.

Oficiālie dati liecina, ka kopumā kopš 2004. gada ir atklāti vien pieci tā saucamie «šaubīgie projekti», taču neatkarīgie eksperti pārliecināti, ka to skaits ir krietni lielāks. Aptuveni 30 atbalstītie projekti bankrotēja.

Par spīti pārmetumiem par neefektīvu līdzekļu izlietošanu, finanšu ministrija strikti turas pie sava.

Konkrētības trūkums un vispusīga pieeja rada situāciju, ka daļu naudas var nozagt. Finanšu ministrija piekrīt, ka līdz šim tika izvirzītas pārāk daudz prioritārās nozares, tāpēc nākamajā plānošanas periodā sākot ar 2014. gadu šī pieeja būs jāmaina. Līdz ar to varētu samazināties par struktūrfondu apguvi atbildīgo iestāžu skaits. Iecerēts veikt arī izmaiņas normatīvajos aktos, saskaņā ar kurām Investīciju un attīstības aģentūra līgumus ar uzņēmējiem slēgs tikai tad, kad savu akceptu būs devusi arī banka.

Kāpēc vairākas būtiskas izmaiņas netika izdarītas līdz šim, valsts kontrolieres atbilde neizraisa pārsteigumu. «Te pietrūkst gribas smagi strādāt un panākt pavisam citu efektu no struktūrfondu izmantošanas. Zināmā mērā, tas ir zināšanu un kompetences trūkums,» sacīja Sudraba.

Autors: www.apollo.lv