Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau 69 % iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55 %. Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb 26 % Latvijas iedzīvotāju nav vispār nekādu finanšu rezervju, liecina Swedbank Finanšu Institūta veiktā aptauja.
Galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus, likumsakarīgi, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši 75 % aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības sastāda ilgtermiņa plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika gaitā izveidosies ievērojams uzkrājums. Neatkarīgi no ienākumu apmēra lielākā daļa (67 %) aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz 10 % no ienākumiem tērēt varētu prātīgāk.
Kā rāda veiktās aptaujas dati, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars sabiedrībā un lielākajai daļai – 74 % iedzīvotāju – ir izveidotas finanšu rezerves. Tiesa, salīdzinot ar tuvējām kaimiņvalstīm, Latvijas iedzīvotāji joprojām ir kūtrākie krājēji: Lietuvā 77 % iedzīvotāju ir izveidoti uzkrājumi, bet Igaunijā – 82 %.
Saskaņā ar aptaujas datiem lielākoties uzkrātos līdzekļus aptaujātie glabā bankas kontā (46 %) vai skaidrā naudā (24 %), kas vajadzības gadījumā ir ātri, ērti pieejami un izmantojami. Savukārt ilgāka termiņa uzkrājumi ir salīdzinoši nelielai Latvijas sabiedrības daļai. Vispopulārākie ir uzkrājumi 3. pensiju līmenī (16 %), termiņdepozīts bankā (13 %) un dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu (9 %). Jāatzīmē, ka kopš 2011. gada teju visās pozīcijās krājēju skaits trīskāršojies, kas norāda uz lielāku sabiedrības informētību, izpratni un arīdzan gatavību plānot savas finanses arī ilgtermiņā. Tāpat augusi arī sabiedrības izpratne par 2. pensiju līmeņa kapitālu kā savu uzkrājumu veidu, ko noteikti veicinājušas arī likumdošanas izmaiņas, ļaujot izvēlēties šī kapitāla mantošanu.
“Protams, lai Latvijā iedzīvinātu krāšanas kultūru, ir vēl gana daudz darāmā, tomēr atzinīgi vērtējams jau noietais ceļa posms un fakts, ka iedzīvotāju, kuriem nav nekādu finanšu rezervju, kļūst arvien mazāk un sabiedrībā valda pārliecība par uzkrājumu veidošanas būtisko lomu jebkura indivīda finanšu ikdienā. Ir patiess prieks redzēt, ka uzkrājumu veidošana jau tiek uztverta par tādu kā higiēnas lietu – lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka ir būtiski prast ne vien naudu pelnīt un to pārdomāti tērēt, bet arī veidot uzkrājumus. Šobrīd varam redzēt, ka iedzīvotāju budžeta plānošanas horizonts aizvien paplašinās un arvien vairāk kļūst to iedzīvotāju, kuri no balansēšanas starp ienākumu un izdevumu salāgošanu ikmēneša ietvaros pievēršas finanšu pārvaldīšanai ilgtermiņā, plānojot jauna mājokļa iegādi, bērnu skološanu vai finansiāli labāk nodrošinātas vecumdienas,” aptaujas rezultātus komentē Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Vienlaikus, šķetinot Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumu detaļas, atklājas daudz uzlabojamu lietu. Viena no tām ir uzkrājumu apmērs. Proti, vairums iedzīvotāju izveidoto finanšu rezervju joprojām ir nelielas un nav pietiekamas, lai kalpotu kā primārais drošības spilvens gadījumā, ja apsīkst regulārie ienākumi vai jāveic kāds lielāks pirkums. Kā liecina aptaujas dati, gan bankas kontos (52 %), gan skaidrā naudā (56 %) uzkrātā summa lielākoties nepārsniedz 1000 eiro. Tomēr, kā norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte, pozitīvi ir tas, ka uzkrājumu apmērs laika gaitā ir audzis. Tā, piemēram, 2016. gadā uzkrājumi šādā apmērā bija vairumam krājēju – 77 % to, kuri veica uzkrājumus bankas kontos, un 94 %, kas deva priekšroku krāt skaidrā naudā. Tas nozīmē, ka pēdējo četru gadu laikā krietni pieaudzis to krājēju īpatsvars, kuri izveidojuši uzkrājumu summas virs 1000 eiro, ļaujot secināt, ka sabiedrības finanšu situācija pakāpeniski uzlabojas – uzkrājumi tiek veidoti aizvien biežāk, un gadu no gada to apmērs pieaug.
“Pēc aptaujas rezultātiem redzams, ka kopš 2014. gada Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas metodes nav būtiski mainījušās – 43 % regulāri ik mēnesi uzkrāj noteiktu daļu no saviem ienākumiem, kamēr trešdaļa jeb 34 % izvēlas uzkrāt to, kas mēneša beigās paliek pāri. Jāteic gan, ka trešdaļā gadījumu ik mēnesi uzkrājumos novirzītais naudas apmērs nepārsniedz 5 % no ienākumiem. Tomēr arī šeit novērojama pozitīva tendence: uzkrājumos novirzītais naudas apjoms aizvien turpina pieaugt – pēdējo četru gadu laikā dubultojies to krājēju skaits, kas var atļauties finanšu rezerves veidošanai atlicināt 10–15 % no saviem ienākumiem, un pat trīskāršojies to skaits, kuri ik mēnesi uzkrāj vairāk par 15 %,” skaidro Evija Kropa.
