Neskatoties uz valstī īstenoto čeku loteriju, kuras kopējās izmaksas tiek lēstas aptuveni viena miljona eiro apmērā, ēnu ekonomika nekur nav zudusi. Tas, vai čeku loterija tiks turpināta arī nākamgad, atkarīgs no politiķu dāsnuma, proti, vai nākamā gada valsts budžetā šim mērķim tiks paredzēts finansējums, vēsta NRA.lv.
“Čeku loterija tika uzsākta pagājušā gada 1. jūlijā. Saskaņā ar spēkā esošo Čeku loterijas likumu, loterijai nav noteikts beigu termiņš. Šobrīd ir skaidri zināms, ka loterija norisināsies līdz šī gada beigām un nākamā gada februārī notiks gada izloze ar iespaidīgām naudas balvām. Šobrīd ir vairākas idejas loterijas pilnveidošanai un dažādošanai, taču par to ir pāragri runāt, jo čeku loterijas turpmākā norise un arī iespējamā pilnveidošana ir atkarīga no tā, vai tai tiks piešķirts finansējums arī nākamajam gadam,” Neatkarīgajai uzver VID galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja.
Galvenajam argumentam, vai turpināt finansēt čeku loteriju, vajadzētu būt tās lietderībai. VID uzskata, ka čeku loterija attaisnojusi savu mērķi. Galvenie čeku loterijas ieguvumi, kā jau bija sākotnēji paredzēts, ir sabiedrības paradumu maiņa, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā nonākuši dati, kas ļauj veikt arvien precīzākus un mērķtiecīgākus nodokļu administrēšanas un kontroles pasākumus negodprātīgiem tirgus dalībniekiem, kā arī papildu ieņēmumi budžetā, skaidro Evita Teice-Mamaja.
“Analizējot čeku loterijas ietvaros sniegto informāciju, novērotas tendences, kas ir par pamatu nodokļu administrēšanas pasākumu veikšanai, piemēram, uzņēmumi vispār nav deklarējuši ieņēmumus vai deklarējuši ieņēmumus par sniegtajiem pakalpojumiem un pārdotajām precēm mazākā apmērā, nekā uzrādīts loterijai iesniegto čeku summās. Atsevišķos gadījumos klientiem izsniegti čeki pēc uzņēmumu saimnieciskās darbības apturēšanas. Visbiežāk VID konstatētie pārkāpumi ir saistīti ar neatbilstošo kases aparātu lietošanu (VID nereģistrēto, no uzskaites noņemto un tehniskajām prasībām neatbilstošo kases aparātu izmantošana), realizācijas ieņēmumu neuzrādīšanu (kases aparātā reģistrēto ieņēmumu neuzrādīšanu PVN deklarācijās, nereģistrēšanās par PVN maksātāju pie PVN reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas) un “aplokšņu” algām (darbinieku nedeklarēšana un darbinieku faktiski nostrādātā laika neuzskaitīšana).
Čeku loterija ir sevi pierādījusī arī kā efektīvs kontroles rīks CoviD-19 krīzes apstākļos, jo iesniegtie čeki ir izgaismojuši gadījumus, kad čekus turpina izsniegt tādi uzņēmumi, kuri it kā atrodas pilnīgā dīkstāvē, ir pieteikušies un, visticamāk, nepamatoti saņēmuši dīkstāves pabalstus,” sacīja E. Teice-Mamaja.
Ieņēmumi un izdevumi
Aplēses par finansiālajiem ieguvumiem VID līdz šim ir veicis par čeku loterijas darbības pirmo pusgadu. Līdzīgu padziļinātu analīzi par šo gadu plānots gatavot šī gada beigās.
VID dati liecina, ka, veicot preventīvas darbības, kā arī kontroles pasākumus, pirmajā pusgadā izdevies valsts budžetu dažādu nodokļu veidā papildināt ar 372,2 tūkstošiem eiro. Pēc VID aicinājuma gan preventīvo pasākumu, gan tematisko pārbaužu laikā 126 nodokļu maksātāji ir iesnieguši precizētās deklarācijas un papildus deklarējuši nodokļus 372,2 tūkstošu eiro apmērā, to skaitā pievienotās vērtības nodokli ‒ 352,3 tūkstošu eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ‒ 15 tūkstošu eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokli ‒ 4,9 tūkstošu eiro apmērā. Savukārt VID veikto 36 tematisko pārbaužu rezultātā piemērots naudas sods 19,4 tūkstošu eiro apmērā. Visvairāk neatbilstību VID konstatēja mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas nozarē. Piemēram, kāds mazumtirdzniecības uzņēmums brīvdienās izmantoja VID nepārreģistrētu kases aparātu, kura izsniegtajos čekos bija norādīts cita VID reģistrētā kases aparāta šasijas numurs, kuru uzņēmums lietoja darba dienās. Savukārt kādā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā VID pārbaudes laikā atradās un darba pienākumus veica personas, par kurām nebija sniegtas ziņas VID. Pēc VID pārbaudes uzņēmums reģistrēja 25 darba ņēmējus. Tāpat bijis gadījums, kad kāda likvidēta uzņēmuma amatpersona turpināja sniegt pakalpojumus, izmantojot nereģistrētu kases aparātu.
Savukārt čeku loterija, ieskaitot izmaksātās naudas balvas, pēc Neatkarīgās aplēsēm, pērn izmaksāja 328,8 tūkstošus eiro. Šogad čeku loterijas organizēšanai atvēlēti 650 tūkstoši eiro, bet vēl 100 000 eiro būs vajadzīgi 2021. gadā, lai izmaksātu 2020. gada decembra izlozē un lielajā gada balvā laimēto. Pēc E. Teices-Mamajas teiktā, ne visi laimētāji izņēmuši savu laimestu. Līdz šā gada 30. jūnijam loterijas naudas balvās ir izmaksāti kopā 352 000 eiro.
“Esam apmierināti ar pašreizējo čeku loterijas risinājumu, un arī līdz šim notikušās iedzīvotāju aptaujas apliecina, ka dalība loterijā ir gana vienkārša, ērta un saprotama. Kā zināms, izstrādājot savu čeku loteriju, mums bija lieliska iespēja konsultēties ar mūsu kaimiņvalsts Lietuvas nodokļu administrācijas kolēģiem, kuri šādu akciju uzsāka īsi pirms mums,” pastāstīja E. Teice-Mamaja.
Uzņēmēji no valsts slēpj vidēji 17% no ienākumiem
“SSE Riga ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2019. gadā ir samazinājies pavisam nedaudz ‒ par 0,3%, sasniedzot 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Indeksa autors profesors Dr. Arnis Sauka uzskata, ka par šādu rezultātu priecāties ir pāragri. “Tiek uzskatīts, ka, uzlabojoties ekonomikas situācijai, ēnu ekonomikai būtu jāmazinās, jo uzņēmējiem klājas labāk un tie ir vairāk motivēti maksāt nodokļus. Tomēr tā tas var arī nebūt, piemēram, ja uzņēmēji neuzticas tam, ka adekvāti tiek izmantota nodokļos maksātā nauda, ir bijuši korupcijas vai citi skandāli, kas mazina sabiedrības uzticamību valdībai, nav īstenoti atbilstoši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai vai kontroles pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai. Diemžēl varam secināt, ka iepriekšējos trīs četros gados, Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies. Covid-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā.” A. Sauka ēnu ekonomikas indeksa prezentācijā bija visai skeptiski noskaņots.
Galvenais iemesls, kāpēc netiek izsniegti čeki, ir vēlme noslēpt no valsts ienākumus, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Pērn, pēc ēnu ekonomikas indeksa pētījumu datiem, uzņēmēji Latvijā no valsts vidēji slēpuši 16,6 procentus no saviem ienākumiem. Tiesa, situācija pērn ir bijusi nedaudz labāka nekā 2018. gadā, kad ienākumu neuzrādīšanas apjoms ir bijis lielāks.
Ilze Šteinfelde
