“ABLV” bankas likvidācijas plāns paredz, ka pēc rūpīgām pārbaudēm nākamgad tās klienti beidzot saņems savu bankā iestrēgušo naudu. Neizmaksās kriminālprocesos arestēto naudu, kas tuvojas 400 miljoniem eiro. Lielākajā no procesiem policija pagājušajā nedēļā izdarīja kratīšanas, bet līdz procesa noslēgumam gaidāmi vairāki gadi.

2018. gada februārī ASV organizācija “FinCEN” paziņoja, ka Latvijas bankā ABLV notiek sistemātiska naudas atmazgāšana. Policija par to ierosināja kriminālprocesu. Divus gadus vēlāk – pagājušajā sestdienā likumsargi procesā sāka kratīšanas, kas noslēdzās tikai trešdien.

Kratīšanas piedalījās 230 cilvēku no policijas, VID, FKTK, prokuratūras. Pārmeklēja 46 objektus, astoņus cilvēkus aizturēja. Tās bija vienas no plašākajām pēdējo gadu kratīšanām Latvijā. Izmeklēšanas mērķis – noskaidrot, vai “ABLV” ir nodarbojusies ar naudas atmazgāšanu, kā to apgalvo ASV finanšu uzraugi.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece Inese Gise stāsta: “Izmeklēšanā mums nekādas lielas informācijas nebija. Mēs tikai izlasījām to pašu, ko visi ziņojumā, un sapratām, ka ir jāreaģē, ka tas valstij ir svarīgs notikums, un mums ir jāsaprot. Šis process ir vairāk nozīmīgs ar to, ka tas ir mūsu goda jautājums saprast, vai tik tiešām tā bija vai nebija. Vai banka ir ilgstoši, respektīvi, kopš 2006. gada līdz 2018. gadam, sistemātiski – tas ir ne viens, ne divi, bet desmitiem, simtiem gadījumu, izmantojot bankas infrastruktūru – tas nozīmē, ka ir izveidota kaut kāda noteikta kārtība, kā visi zina, ko dara,- veica, atbalstīja daudzu starptautiski noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārskaitījumus, tādā veidā veicot legalizēšanu. Tas ir ļoti skaļš paziņojums un apgalvojums, un lai mēs to pārbaudītu, mums, protams, ir ļoti svarīgi redzēt visu, mums ļoti svarīgi izanalizēt visu, lai mēs varam galu galā sabiedrībai pateikt, ka – jā, mēs to visu esam izanalizējuši, vai nu ir vai nav.”

Policija pēta ap 200 klientu, kuru kontos apgrozījums bijis vairāki miljardi eiro. Kratīšanas notika bankā, tās esošajos un bijušajos meitasuzņēmumos, darbinieku un klientu adresēs. Izņēma privātbaņķieru dokumentus, klientu atbilstības dokumentus un citus materiālus. Banka operāciju kritizē kā nevajadzīgu šovu.

Bijušais “ABLV” bankas valdes priekšsēdētājs, akcionārs Ernests Bernis saka: “Es esmu vairāk nekā pārliecināts, ka bez šādas operācijas varēja iztikt. Likvidējamā banka, tās bijusī vadība un es personīgi vairākkārt esam pauduši, ka sadarbosimies, sniedzām un sniegsim visu nepieciešamo informāciju šīs lietas ietvaros. Protams, ja kādam vajadzēja nodemonstrēt varu, tas ir cits jautājums, to es komentēt nevaru. Atgādināšu, ka vēl esot bankas vadītāja amatā banka 2018.gada februārī rakstīja policijai iesniegumu ar lūgumu izmeklēt “FinCEN” priekšlikumā izteiktās aizdomas. Esam ieinteresēti, lai notiktu ātra, profesionāla un objektīva izmeklēšana, jo pagājuši jau divarpus gadi kopš banka bija spiesta sākt likvidāciju. Es zinu, ka par mūsu uzņēmumiem ir daudz un dažādu aizspriedumu, taču ceru, ka tie netraucēs izmeklēšanas procesā.”

Savukārt Gise norāda: “Mēs sadarbojamies tāda ziņā, ka informāciju mums sniedza, bet, kad mēs sapratām, kas konkrēti mums ir vajadzīgs, mēs tomēr nolēmām, ka mēs nevaram tā paļauties uz to, ko mums sniedz. Jo īstenībā, ja mums ir kaut mazākās aizdomas, ka banka ir iesaistīta, tad mēs nevaram no viņiem prasīt izsniegt pierādījumus tam.”

Ja sistemātiskai naudas atmazgāšanai gūs pierādījumus, policija cer pie atbildības saukt bankas akcionārus Oļegu Fiļu un Ernestu Berni, bijušo vadību – atbilstības direktoru Aleksandru Pāži un citus.

“Mēs pārbaudām visas personas, kuras ir iesaistītas šajā legalizācijā, to dara izmeklētājs. Gan klienti, gan iespējamie bankas darbinieki. Visas iesaistītās personas tiek vērtētas,” skaidro Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Artis Kļaviņš.

Savukārt Gise pauž: “Vienmēr lielā struktūrā tas var būt viens cilvēks, zema līmeņa darbinieks, kurš kaut ko darīja, bet maz ticams. Mēs, it īpaši vadītāji, mēs saprotam, ka, ja mans padotais kaut ko izdarīs, galva arī man nokritīs, un skaidrs, ka visur ir uzraudzības sistēma. Noteikti nebūs izņēmumu, nekādā gadījumā nevar būt izņēmums, ka kāds, pat augstāk stāvošais netiks izvērtēts, visi tiks izvērtēti, katra rīcība un atbildība.”

Vaicāta, vai vai šajā lietā Bernis un Fiļs ir pratināti, Gise atbild: “Mēs noteikti ar viņiem strādāsim vai strādājam, viņi būs vai ir procesā.”

Pirms diviem gadiem “ABLV” krīzes sejas bija valdes priekšsēdētājs Bernis un viņa vietnieks Vadims Reinfelds. Reinfeldam piederošā grāmatvedības firma “Vincit Accounting” ir viens 46 objektiem, kur policija veica kratīšanas. Līdz bankas kraham tas bija “ABLV” meitasuzņēmums.

Adresē Elizabetes ielā kopā ar “Vincit Accounting” reģistrēts arī Berņa un Fiļa labdarības fonds. Finanšu izlūkošanas dienests nesen iesaldējis visus fonda līdzekļus kā aizdomīgus. Tagad policijai jālemj, vai arī par to sākt kriminālprocesu. 2018. gada nogalē “Nekā personīga” stāstīja par aizdomīgiem fonda ziedotājiem. Tobrīd tā kontos bija ap 10 miljoniem eiro. Piecu gadu laikā no ofšoru zonās reģistrētiem uzņēmumiem fonds bija saņēmis gandrīz trīs miljonus eiro. Ziedotāji bija gan Ukrainā par naudas legalizēšanu aizdomās turētas, gan Moldovas miljarda zādzības skandālā ierautas firmas. Lielākā daļa no ofšoru naudas bija paredzēta Skanstes rajona apbūvei, taču pārējo naudu izmantoja bērnu dzirdes aparātiem, mācību apmaksai Zolitūdes traģēdijā cietušo bērniem un citiem labiem mērķiem. Tādēļ finanšu izlūki izpelnījušies kritiku un “ABLV” akcionāra Ernesta Berņa vizīti.

“Berņa kungs pieteicās apmeklētājiem paredzētajā laikā un tika arī pieņemts apmeklētājiem paredzētajā laikā. Finanšu izlūkošanas dienests vispār izvairās no kontaktiem ar dažāda veida personām, izņemot šo klasisko iestādes pienākumu tikties ar apmeklētājiem, lai izvairītos no jebkāda veida centieniem ietekmēt mūsu lēmumus. Es nezināju, ka visa pasaule jau zina par to, ka Berņa kungs šeit ir bijis, bet es varu apstiprināt, ka ir bijis, kopā ar savu advokātu,” norāda Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Tā sauktā “ABLV” pamatlieta, kuras mērķis ir saukt pie atbildības tos, kas organizējuši un īstenojuši naudas mazgāšanu, ir tikai viena no aptuveni 50 ar banku saistītiem kriminālprocesiem. “ABLV” pašlikvidācijas procesā likvidatori un konsultanti no “Ernst&Young” katru klientu izpēta, par aizdomīgajiem ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam.

“Valsts var tikai un vienīgi pateikt, ka mēs apstiprinām metodoloģiju, pēc kādas jūs strādājat. Mēs pieprasījām ļoti detalizētas kreditoru pārbaudes. Un, kā jau es esmu norādījusi iepriekš, ja šobrīd šīs kreditoru pārbaudes aizņem tik daudz laika, mēs, protams, ka varam izdarīt secinājumu, ka iepriekš viņas netika veikts pienācīgā kvalitātē. Mēs nebijām domājuši, ka šis jautājums un apjoms būs tik liels, kādu mēs šobrīd esam saņēmuši informāciju no likvidatoriem,” skaidro Znotiņa.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska atklāj: “Mums izmeklēšanā atrodas vairāki desmiti kriminālprocesu saistībā ar darījumiem “ABLV” bankā, un kopumā ir arestēti 374,8 miljoni eiro, nekustamie īpašumi, vērtspapīri, akcijas un tā tālāk.”

Šī gada janvārī “ABLV” jau notika kratīšanas. Tās bija saistītas ar aizdomām par no Baltkrievijas nākušu 50 miljonu eiro mazgāšanu fiktīvos darījumos. Šonedēļ izmeklēšanas atskaņas sasniedza Baltkrieviju. Tur Valsts kontroles komiteja par finanšu noziegumiem aizturējusi ap 20 personām. Aizturēts ir arī baņķieris Viktors Babariko un viņa dēls. Babariko 20 gadus vadījis “Gazprom” koncernam piederošo baltkrievu banku “Belgazprombank”. Tagad viņš ir populārākais Aleksandra Lukašenko sāncensis augustā gaidāmajā prezidenta vēlēšanās.

“Mēs esam noskaidrojuši par atmazgāšanas shēmām, caur kurām uz ārzemju bankām nogādātas lielas valūtas summas kontrolē esošām struktūrām. Viena no šādām struktūrām bija Latvijas “ABLV”. Saskaņā ar datiem, ko mēs esam saņēmuši no latviešu kolēģiem vairāku gadu laikā šīs bankas interesēs no “Belgazprom” uz šo banku pārskaitīti vairāk nekā 430 miljonu ASV dolāru,” atklāj Baltkrievijas Valsts kontroles komitejas priekšsēdētājs Ivans Terteļs.

Lukašenko opozicionāri noraida varas iestāžu aizdomas un apgalvo, ka Babariko aizturēšana ir izrēķināšanās ar opozīcijas līderi. Atbrīvot baņķieri pieprasījusi Eiropas Savienība, vairākās Baltkrievijas pilsētās atbalstu viņam izsaka simtiem protestētāju.

Izmeklēšana sākta pēc Latvijas sniegtās informācijas par “ABLV” darījumiem. Baltkrievija apgalvo, ka Latvijā atmazgāšanas shēmā iesaistīts uzņēmums “Baltijas investīciju grupa”, kas reģistrēts kādā Ziepniekkalna dzīvoklī. Gada pārskati liecina, ka nekādu aktīvu darbību tas nav veicis, tikai iekasējis dividendes un maksājumus no Baltkrievijā un ofšoru zonās reģistrētiem uzņēmumiem, nopelnot līdz pusotram miljonam eiro gadā. 2017. gadā firmas ienākumi apsīkuši.

Darīšanas ar likumsargiem “ABLV” ir arī Vācijā, kur valsts lielākā banka “Deutsche Bank” tiek vainota 10 miljardu dolāru legalizēšanā. Vācu izmeklētāji pagājušā gada nogalē Ernestu Berni aicinājuši liecināt par “Deutsche Bank” pārstāvja Latvijā Bernda Haufes (Bernd Horst Haufe) darbībām. Haufem Latvijā pieder uzņēmums “BH Baltic Consulting”. Tā juridiskā adrese ir ēkā, kurā atrodas “Rietumu banka”.

Šobrīd saskaņā ar aptuvenām likvidatoru un uzraugu aplēsēm aizdomīgās naudas apmērs “ABLV” bankā pārsniedz pusotru miljardu eiro.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece Inese Gise norāda: “Mēs lemsim jautājumu arī par noziedzīgiem līdzekļiem, respektīvi, ja tie ārvalstnieki nespēs – lielākoties tie ir nerezidenti – ja viņi nespēs izskaidrot likumīgu izcelsmi, un mēs spēsim pateikt, ka, visticamāk, līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, tad mēs, protams, izdalīsim procesu par noziedzīgu mantu un lemsim jautājumu, vai nu konfiscēt valsts budžetā vai nu, ja izdosies izskaidrot, tad atgriezt. Kaut gan pagaidām neizskatās, ka kāds spēs kaut ko izskaidrot.”

Savukārt Znotiņa pauž: “Nepareizi būtu teikt veiksmes stāsts “ABLV banka”. Stāsts, kāpēc es vispār tā teicu, ka tas varētu tikt definēts kā veiksmes stāsts, ir tādēļ, ka mums faktiski izdevās apstādināt iespējamas noziedzīgas naudas plūšanu ārpus Latvijas robežām vairāku gadu garumā, par ko tika izteiktas starptautisko partneru un citu kredītiestāžu aizdomas par to, – ja mēs tādus naudas līdzekļus palaistu ārā nepārbaudītus, tad mēs viennozīmīgi tiktu uzskatīti par valsti, ar kuru ir grūti sadarboties, kas ir augsta riska valstīs.”

Iepriekš jau vēstīts, ka nodaļā, kas izmeklē “ABLV” bankas pamatlietu, vienam no vadošajiem operatīvajiem darbiniekiem Dmitrijam Strogonovam Valsts drošības dienests atņēma pielaidi valsts noslēpumam. Viņš lēmumu apstrīdēja. Šonedēļ mums kļuva zināms, ka viņa sūdzība apmierināta un pielaide atjaunota.