Lai gan valdības tikko akceptētais nodokļu kāpums jau raisījis plašu sabiedrības neapmierinātību, arvien skaidrāks kļūst tas, ka tuvāko mēnešu laikā varētu notikt vēl vairāku nodokļu paaugstināšana. To neslēpj nedz premjers, nedz finanšu ministrs.
Komentējot starptautisko aizdevēju norādījumus 2011. gada budžetā ietaupīt vēl 50 miljonus latu, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vakar apliecināja, ka papildu konsolidācija būs nepieciešama, tostarp, iespējams, uz lielāku ieņēmumu rēķina. Tiesa, precīzas norādes par to, kuri nodokļi varētu atkal augt, pagaidām netiek dotas, jo ar aizdevējiem notiekot diskusija gan par konsolidācijas summu, gan pasākumiem. Turklāt summu, kas atkal būs jānogriež no jau tā krietni vien liesā valsts budžeta, “ir iespējams samazināt”, norādījis premjers. Saeima 20. decembrī pieņēma 2011. gada valsts budžetu, kurā jau ir nodrošināta konsolidācija 290,7 miljonu latu apmērā. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 5,1 miljarda latu apmērā, bet izdevumi – 5,7 miljardi latu, kas paredz 5,5% lielu deficītu no iekšzemes kopprodukta, raksta NRA.LV.
Arī Finanšu ministrijas eksperte Baiba Melnace Neatkarīgajai uzsvēra: lai runātu par turpmāko tēriņu samazināšanu, vispirms būtu jāierauga budžeta izpildes rezultāti. Ap 15. februāri būšot zināmi 2010. gada valsts budžeta izpildes dati, februāra vidū – provizoriskās aplēses par iekšzemes kopprodukta izmaiņām 2010. gadā. Martā aptuveni iezīmēšoties arī jaunākās nodokļu iekasēšanas tendences. “Tie varētu būt pirmie rādītāji, uz kuru pamata sākt sarunas ar aizdevējiem,” norādīja B. Melnace.
Interesanti – lai gan starptautiskie aizdevēji pavisam konkrēti norādījuši turpināt taupīt nākamā gada tēriņus, Latvijas valdība 2011. gada budžetu grasās grozīt tikai vasaras sākumā. Līdz tam Latvijas politiķi cer sasniegt tik labus nodokļu ieņēmumus, ka radīsies cerība pierunāt aizdevējus uz mazāku konsolidāciju. Tiesa, labos rādītājus valsts cer sasniegt ne tik daudz uz savu tēriņu samazināšanas rēķina, cik pateicoties nodokļu maksātāju godprātībai. To apliecina arī fakts, ka, lai arī 2011. gada budžetā ierēķināti tikai 15 miljoni latu no ēnu ekonomikas apkarošanas, Valsts ieņēmumu dienestam dots uzdevums šajos pasākumos iekasēt vēl 45 miljonus latu. Finanšu ministrs Andris Vilks pat ir paziņojis, ka tieši ēnu ekonomikas apkarošana nākamgad būs viens no svarīgākajiem valsts mērķiem. “Valdības apņemšanās iegūt 60 miljonus latu ir sasniedzama,” – šādu pārliecību pauda ministrs, piebilstot, ka jau vasarā tikšot ieviests ēnu ekonomikas apkarošanas plāns.
Taču, kamēr virtuāli ieplānotā pelēkā nauda vēl nav iekasēta, Latvijai jāsāk apzināt jomas, uz kuru rēķina varētu ietaupīt. Šobrīd politiskajos kuluāros tiek lēsts, ka zināmas strukturālās reformas skars izglītības un veselības nozari. A. Vilks arī izteica minējumu, ka nākamgad varētu tikt pārskatītas zemes kadastrālās vērtības un pārdoti arī atsevišķi valsts uzņēmumi. Kā Neatkarīgajai papildināja A. Vilka padomnieks Aleksis Jarockis, līdz šim šajā sakarā ir izskanējis Latvijas Mobilā telefona un arī vairāku citu uzņēmumu vārds.
Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv
