Kopš pagājušās nedēļas notikuma ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdni Māri Knoku, ko dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme aizrotēja par muitas policistu, notikusi strauja attīstība. Knokam, kuram nav ne izmeklētāja pieredzes, ne krimināltiesību zināšanu, jaunajā amatā uzdots izmeklēt uzreiz sešus kriminālprocesus, bet Jaunzeme pēc Knoka intervijas TV3 raidījumā “Nekā personīga” uzsākusi dienesta izmeklēšanu savā iestādē. Savukārt Finanšu ministrijā (FM) uzsākta pārbaude par Jaunzemes lēmumiem.
Konflikts starp Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi un bijušo Personāla pārvaldes juristu Māri Knoku sākās, kad Jaunzeme vairākkārt atteica uzsākt disciplinārlietas pret augstām dienesta amatpersonām, kuru iespējamos pārkāpumus izmeklēja Knoks. Tā vietā faktiski sodu saņēma personāla pārvaldes jurists, kuru pret paša gribu pārcēla uz Nodokļu un muitas policiju par krimināllietu izmeklētāju. Knoka priekšnieks tagad ir persona, kuras atbildību viņš ir lūdzis izvērtēt, bet Jaunzeme lietu neuzsāka.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) šonedēļ izdevis rīkojumu sākt dienesta pārbaudi, vai VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pamatoti sargājusi augstas dienesta amatpersonas no disciplinārlietām.
“Es esmu rakstiski lūdzis ieņēmumu dienestu vadītāju informēt par notiekošo situāciju, pirmdien esmu saņēmis Knoka sūdzības par situāciju, ar situācijas izklāstu, viņa redzējumu situācijai, un es esmu pēc šīs sūdzības saņemšanas lūdzis izveidot dienesta pārbaudi, lai iepazītos ar visiem nepieciešamajiem faktiem. Bet pirmšķietami vērtējot es neesmu apmierināts ar izveidojušos situāciju,” norāda Reirs.
Reira izveidotajai dienesta izmeklēšanas komisijai būs jāvērtē Jaunzemes lēmumi par disciplinārlietu neuzsākšanu pēc tam, kad VID dienesta izmeklēšanas komisijas ieteikušas to darīt. Tāpat FM komisija vērtēs, vai likumīgi un pamatoti no disciplinārlietu izmeklētāja amata ir aizrotēts Māris Knoks. Viņš tagad pret paša gribu ir iecelts par Nodokļu un muitas policijas izmeklētāju. Knoks uzskata, ka tā ir izrēķināšanās ar viņu par paveikto, pārbaudot augstu VID amatpersonu pārkāpumus.
Savu dienesta izmeklēšanu uzsākusi arī VID ģenerāldirektore Jaunzeme. Dienests neatklāj, kāds ir izmeklēšanas iemesls. “Nekā personīga” ir zināms, ka pārbaude uzsākta par Māra Knoka interviju “Nekā personīga”, kurā viņš atklāja, ka pārcelts uz amatu, kur viņa priekšnieks būs Muitas lietu izmeklēšanas daļas vadītājs Andris Ābols. Ābola rīcību Knoks bija lūdzis Jaunzemei izvērtēt disciplinārlietā.
Pēc pārcelšanas uz Nodokļu un muitas policiju Knokam piešķirta speciālā dienesta pakāpe virsleitnants. Viņš bez pieredzes noziegumu atklāšanā un kriminālprocesu virzīšanā ir iecelts par vecāko izmeklētāju.
“Jau pirmajā dienā man uz galda tika nolikti trīs reāli kriminālprocesi, tagad, šodien nedēļas laikā man jau kopā ir seši kriminālprocesi, turklāt tādi, kur jau jāpilda skaidri prokurora norādījumi, man jau jāvērtē lēmumi par kriminālprocesu uzsākšanu, ar vienu vārdu sakot, es esmu iemests kā pieredzējis izmeklētājs tādā pilnvērtīgā izmeklēšanas jundā, un, protams, visu labu ko es varu izdarīt, es iedziļinos tajās lietās un vērtēju. Vēl nevienu lēmumu gan neesmu pieņēmis,” saka Knoks.
Vecākā izmeklētāja amata aprakstā ir teikts, ka to var ieņemt persona, kam ir divu gadu pieredze noziegumu atklāšanā. Knokam tādas nav. Viņš vadību ir informējis, ka viņam nav arī nepieciešamo zināšanu kriminālprocesu izmeklēšanā un ir lūdzis nodrošināt viņam nepieciešamo apmācību. Pēc lielas uzstājības viņam cits policijas darbinieks nozīmēts kā mentors, kuram var prasīt padomu.
“Viedoklis ir tāds īss un sauss, ka nekāda īpaša apmācība nav nepieciešama, lai šādus lēmumus varētu pieņemt. Tas ir kā juristam, kurš ir pabeidzis gan 20 gadus atpakaļ augstāko izglītību un viens no priekšmetiem ir bijis krimināltiesības, ir šādas lietas jāzina. Notiek tas, ko iepriekš varēja paredzēt, man cenšas droši vien pietiekami ātrā gaitā konstatēt, ka šos svešos man pienākumus un manai kvalifikācijai neatbilstošos pienākumus, visticamāk, kvalitatīvi nevarēšu izpildīt, un tad varēs jau objektīvi konstatēt pārkāpumu manā rīcībā un izmeklēt disciplinārlietu,” norāda Knoks.
Tiesību eksperti civildienesta jurista pārcelšanu policijas izmeklētāja darbā bez apmācības un zināšanu pārbaudes uzskata par nepieļaujamu. Īpaši, ja ierēdnis pats nejūt aicinājumu vadīt izmeklēšanu.
“Skaidrs, ka pirmā prasība, lai būtu juridiskā izglītība, bet ir iestādes un organizācijas, kas paredz eksāmena kārtošanu. Nu, piemēram, tu nevari strādāt par prokuroru, ja neapliecini ar nokārtotu eksāmenu. Citos gadījumos var būt kādas citas prasības, bet jautājums – nepārbaudot, cilvēkam iedot materiālus un taisīt tādu izmēģinājumu, nu tas nav pieļaujams. Jurists ir ļoti plašs jēdziens. Cilvēki kam ir juridiskā izglītība, bet viņi strādā dažādās jomās. Tā kā ārsti. Ja tu esi zobārsts, tad ņem skalpeli un operē cilvēku. Nu tā nav,” norāda Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”).
Lai gan par civildienesta attīstību atbildīga ir Valsts kanceleja, tai nav tiesību iejaukties un vērtēt iestāžu lēmumus par ierēdņu civildienesta gaitu. Tā var tikai ieteikt un konsultēt.
Valsts kancelejas Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas vadītāja Ērika Gromule skaidro: “Iestādes vadītājs ir atbildīgs par ierēdņa pārcelšanas pieļaujamību, un arī iestāde ir tā, kas vērtē, vai šis ierēdnis, kuru viņi plāno pārcelt tai konkrētā amatā, ir atbilstošs. Līdz ar to arī iestāde uzņemas atbildību par šī procesa izpildi tālākajā gaitā.”
Tā kā lēmumu par Knoka pārcelšanu ir pieņēmusi VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, viņa ir ne vien atbildīga par to, vai pārcelšana ir tiesiska, bet būs līdzatbildīga, ja izmeklētājam Knokam nezināšanas vai pieredzes trūkuma dēļ radīsies kāds misēklis darbā.
Foto: Valsts kanceleja
