Nesen valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas plānu par 45 miljonu eiro piešķiršanu lauksaimnieku atbalstam. Šī nauda būs nevis aizdevums, bet subsīdija, kas nebūs jāatdod. Ekonomisti lauksaimniecību min starp tām dažām nozarēm, kas vīrusa izraisītajā ekonomikas krīzē cietīs vismazāk, vai kopumā pat necietīs nemaz.
TV3 raidījums “Nekā personīgi” vēsta, ka arī ar nozari saistīti cilvēki uzskata, ka atbalsta pieprasīšana pirms vēl zināmi zaudējumi ir nesolidārs lauksaimniecības politiskā lobija spēka demonstrējums laikā, kad citās nozarēs būs daudz bankrotu un bezcerības.
“Mēs sniegsim noteiktu atbalstu mūsu eksportējošiem zemniekiem un zemnieku saimniecībām. Kopējā summa ir ap 45 miljoni eiro un to lielā mērā varētu uzskatīt tā vienkāršotā veidā par dīkstāves pabalstu piena lopkopjiem. Bet ne tikai, proti zemniekiem, kuriem tagad eksporta tirgus ir samazinājies, nebūtu jāizkauj lopus. Tad mēs viņiem sniegsim pabalstu, lai šie lopi arī varētu pārziemot,” norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Atbalstu sniegs četros virzienos – piensaimniekiem, gaļas lopu audzētājiem, pārtikas pārstrādes uzņēmumiem un tiem, kam skolu ēdnīcu slēgšanas dēļ martā aizgāja postā krājumi noliktavās.
Lopu īpašnieki saņems atbalstu, ja piena un gaļas iepirkuma cenas visā nozarē kritīsies par 20 procentiem. Par slaucamu govi maksās 86 eiro, par gaļas liellopu līdz 137 eiro, par cūku 22 eiro.
Pārtikas ražotāji varēs saņemt atbalstu, ja tiem noliktavās pieaugs krājumu apjoms par 25 procentiem vai kritīsies apgrozījums par 25 procentiem, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Viņiem valsts samaksās piekto daļu no šīs starpības. Šobrīd nauda ir rezervēta, aprēķini un izmaksas notiks jūlijā. Tomēr visi jau var prasīt avansu līdz 40 procentiem no paredzamajiem zaudējumiem.
“Sekojot līdzi situācijai nozarē tika identificētas virkne problēmu, pirmām kārtām tas ir gan tirgus samazināšanās un tas ir gan Eiropa kopumā attiecībā uz piena produktiem un redzam ka aprīlī ir kritusies piena cena par 10 – 15 %. Būtiski samazinājies piena patēriņš, arī ņemot vērā ierobežojumus no kaimiņvalstīm robežu ierobežojumus arī problēmas ar piena izvešanu. Un atsevišķiem lieliem pārtikas ražotājiem ir radušās problēmas ar tradicionālajām tirdzniecības vietām, piemēram, Ziemeļitāliju. Ir radušās problēmas arī ar dzīvo liellopu izvešanu un šīs ir nozares, kas ir skartas visvairāk,” skaidro zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.
Visiem krīzes skartajiem Latvijas uzņēmējiem šobrīd ir iespēja lūgt nodokļu atlikšanu līdz trim gadiem, prasīt kredītu garantijas un laist darbiniekus dīkstāvē, par ko maksā valsts. Iniciatīva par īpašu, daudz dāsnāku atbalstu lauksaimniecības biznesam nākusi no tradicionālajām lobija organizācijām – Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes, Zemnieku Saeimas, Latvijas piensaimnieku centrālās savienības un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un citām.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis: Redziet, zemniekošana, lauksaimniekošana, tas ir dzīves stils. Līdz ar to, tie cilvēki, kuri šodien jau tur tos lopus, viņi ir izvēlējušies ne to vieglāko nodarbošanos, un viņam sāp sirds un viņš saprot, ka tautai vajadzēs ēst, sabiedrībai kopumā vajadzēs ēst arī pēc krīzes, pēc gada pēc diviem, bet ja viņš to lopu iznīcinās, nokaus atdos gaļā govs lopu, ja tad viņš neatjaunos tik ātri, lai varētu nodrošināt ar to pārtiku, kura mums ir nepieciešama. Tā ir tā atbilde, kāpēc.
“Redziet, zemniekam arī ar šiem MK noteikumiem nav iedota nauda, ir rezervēta nauda, ja būs problēmas. Nedaudz piesakoties pie tā, ko valsts tagad saka, ka atbalsta, lauksaimnieki ir vieni no tiem, kuri ir neapmierināti, mēs nekā nesaprotam, kam piešķir, kam nepiešķir, cik lielas summas. Kopā zemkopības ministrija par lauksaimniecību ir precīzi nofiksēts, ja nebūs piena noiets vai piena cena kritīsies tik, tad būs tik un tik iespējas tādu un tādu naudu saņemt. Gaļas būs tieši tas pats,” saka Vilnītis.
Piena ražošana ir no vārīgākajām un sarežģītākajām lauksaimniecības nozarēm. Piena cena un pieprasījums svārstās, nereti ir pārprodukcijas izraisīti cenu kritumi. Pēdējoreiz zem 20 centiem par kilogramu cena nokrita 2016.gadā. Martā vidējā cena bija salīdzinoši augsta ap 31 centu par kilogramu piena, pērn ap 30 centiem.
“Situācija piena nozarē no 1. aprīļa strauji pasliktinājās. Piena iepirkuma cena ir nokritusi no 2 – 5 eirocentiem par litru. Un mēs zemnieki nesaprotam, kāpēc ir šis lielais cenu kritums uzreiz par 5 centiem,” norāda ZS ”Dimanti” īpašniece Sandra Stricka.
“Mums ilggadējiem zemniekiem uzreiz jau pirmā doma bija, kā krīze, tā zemnieks ir pirmais, kuram uzreiz tiek samazināta cena, lai var izdzīvot veikalnieki, lai veiktos pārstrādei. Jo tā ir bijis vienmēr,” skaidro Stricka.
Atbilstoši noteikumiem, vienādu atbalstu saņems gan tie, kam piena pašizmaksa ir ap 30 centiem un būs pamatīgi zaudējumu, gan tiem, kam tā ir tuvu divdesmit centiem. Netiek atsijātas arī saimniecības, kam citi darbības veidi sola labu peļņu un zaudējumu nemaz nebūs, piemēram, labības audzētājiem.
“Šis maksājums 86 eiro par govi no zemnieku viedokļa viņš nav pareizs. Vispareizāk būtu bijis maksāt par pārdoto piena litru,” uzskata Stricka.
Priecīgi par prognozējamo atbalstu ir pārtikas pārstrādes uzņēmumi. Tā kā Eiropa ir pandēmijas varā, nav skaidrs, kā un kad saražoto pirks lietuvieši, itāļi vai vācieši. Ja tirgus atvēršanās kavēsies, zaudējumu segšanai par nepārdoto preci būs budžeta nauda.
“Ražotājiem arī neiet tik labi kā gribētos. Un pat es teikšu, ka slikti. Pirmkārt, visa sabiedriskā ēdināšana ir ciet, vai ne. Skolas un bērnudārzi, tur kur bija piegādes produktu. Apgrozījuma kritums vienmēr velk līdzi arī pašizmaksas celšanos. Bet ņemsim vēl klāt lielo papildus izmaksu dezinfekcijām. Pārbaudām cilvēkus, lai būtu droša pārtika. Tāpēc šis atbalsts ir vitāli nepieciešams,” norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Ir nozares, kur nokritis par 80 – par 90 procentiem, un viņiem ir tikai kredīta brīvdienas, nodokļu atvieglojumi un dīkstāves pabalsti. Ar ko tieši pārtikas ražošanas bizness ir vērtīgāks par mēbeļu ražotājiem, audumu ražotājiem?
Pārtika ir pirmās nepieciešamības prece un viņiem katru dienu ir jāēd, lai enerģiju uzņemtu. Ja pārtikas uzņēmumi dramatiski nokrīt, tad atpakaļ arī vairs nevarēsim. Mēs bijām arī eksporta dzinējspēks, pārtikas ražotāji bija vieni no lielākajiem otrie kopā ar kokapstrādi bija lielākie eksportētāji.
Atbalsta pasākumu vadīšana un kontrolēšana uzticēta Lauku atbalsta dienestam. Par blēdībām piena un gaļas ražošanā bažu nav, jo tur maksājumi pienāksies visiem tirgus dalībniekiem. Nebūs jāvērtē, vai konkrētai saimniecībai ir kritums vai peļņa. Problēmas varētu rasties ar uzkrājumu kontroli pārtikas ražotāju noliktavās.
“Attiecībā uz krājumiem un ieņēmumu zudumu, tur mums būs jāpieiet diezgan stingri, jo faktiski… Kāds ir tas risks? Tas risks ir tāds, ka kaut kādā vienā mēnesī mākslīogi tiek radīti lielāki apjomi ar krājumiem un nākamā mēneša pirmajā dienā viņi pēkšņi tiek realizēti. Mums būs jāveic vairākas darbības. Būs jāveic pārbaudes uz vietas, vai tie krājumi dabā tur ir,” min Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Indulis Āboliņš.
“Tās pēcpārbaudes mūsuprāt ilgs vēl nākamgad, jo mums būs iespēja paskatīties gada griezumu kopumā. Vai viena mēneša lielāki uzkrājumi nav kompensēti nākamā mēnesī ar lielāku realizāciju. Varētu būt sarežģījumi ar pašu pārbaužu veikšanu, jo kamēr ir šī ārkārtas situācija, jo tās pārbaudes nevar tā vienkārši veikt, jo uzņēmumiem pašiem ir risks ielaist kaut arī valsts iestādes, bet tomēr svešu cilvēkus veikt kaut kādas uzskaites, pārbaudes un beigās konstatēt, nedod Dievs, ka tur ir bijusi kaut kāda infekcija,” turpina Āboliņš.
“Runājot tieši par lauksaimniecību, skaidrs, ka tā ir viena no nozarēm, kas šo notikumu dēļ cietīs vismazāk, un es redzu, ka vismaz atsevišķas apakšnozares lauksaimniecībā drīzāk būs ieguvējas,’ skaidro “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš.
Lauksaimniecībā liels ieguvums ir degvielas un elektrības cenu kritums, kas nav ierēķināts, lemjot par atbalsta piešķiršanu. Lauksaimniecība un tās atbalsta nozares, piemēram, minerālmēslu ražošana, ir energo ietilpīgas, tāpēc zema naftas cena būtiski samazina izmaksas.
“Runājot par piena nozari, tur jau ir niansētāka tā situācija. Arī tur būs nozīmīgi ražošana izmaksu samazinājumi, šeit parādās arī elektrība, kuras vairuma cena ir kritusies, tas ir piena lopkopjiem nozīmīgs izdevumu postenis, protams, arī degviela, bet šeit nu vismaz sākotnēji tika ziņots par svaigpiena cenu kritumu, Latvijā un Baltijā. Es nevaru tagad ātri pateikt, kas viņiem vairāk palīdzēs vai traucēs, vai tas ka pārdošanas cenas ir zemākas, vai tas ka ražošanas cenas ir zemākas, arī šī nozare nav starp tām, kas ekonomikā varētu visvairāk ciest,” pauž Strautiņš.
Runājot par gaļas ražošanu, kas ir trešā lielā lauksaimniecības apakšnozare, tur riski droši vien ka ir lielāki, jo zināms, ka gaļas patēriņš ir saistīts ar ienākumiem.
