Pēc Neatkarīgās publikācijas par Latvijas starpniekošanu Ukrainā ražoto aviācijas dzinēju eksportā uz Krieviju, Ārlietu ministrija vairāk satraukusies par nekorektas terminoloģijas lietošanu un situācijas dēvēšanu par skandalozu nekā pašu faktu, ka Ukrainas ierobežojumi tiek apieti caur mūsu valsti.

Ukrainas uzņēmums Motor Sich ražo aviācijas dzinējus, kas interesē visas valstis, kurās lido Mi un Ka markas helikopteri, un jo īpaši Krieviju. Kara dēļ tirdzniecības sakari starp Ukrainu un Krieviju ir apgrūtināti, tādēļ stratēģiski svarīgā prece savu gala patērētāju atradusi caur starpniekiem Bosnijā un Hercegovinā, Apvienotajos Arābu Emirātos un, kā izrādās – arī caur Latviju. Un mūsu gadījumā Krievijas iebrukums Ukrainā šo biznesu faktiski nav ietekmējis. Arī pērn un aizpērn notikuši vairāki vērienīgi darījumi, padarot Latviju par aviācijas dzinēju eksporta lielvalsti, bet uzņēmumam SIA Aeroservice nodrošinot daudzu miljonu apgrozījumu un iespaidīgu peļņu. Neatkarīgā par to rakstīja 3. aprīļa publikācijā Stratēģisks skandāls: Latvija Krievijai eksportē Ukrainas aviodzinējus.

Legāls bizness civiliem mērķiem

Jāuzsver, ka šis bizness – pirkt Ukrainā un pārdot Krievijā ir absolūti legāls, ja vien gala patērētājs ir civilais. Valsts drošības iestādes par to ir informētas, un Ārlietu ministrija katram darījumam izsniedz licenci. Tādā gadījumā, par ko uztraukums? Izrādās nevis par to, ka Latvija agresorei Krievijai palīdz apiet Ukrainas tirdzniecības ierobežojumus, bet par nepareizi lietotu terminoloģiju, kas acīmredzot varētu likt saausīties Briselei.

Ārlietu ministrija Neatkarīgajai pārmet sabiedrības maldināšanu par stratēģiskas nozīmes preču aprites principiem, jo helikopteru Mi8 dzinēji un to detaļas ir saucami nevis par «divējāda lietojuma precēm», bet gan par «nacionālajām stratēģiskas nozīmes precēm». Tas gan nemaina lietas būtību, ka šādu preču aprite ir rūpīgi jāuzrauga, jo tās var tikt izmantotas gan civiliem, gan militāriem mērķiem. Mi8 helikopterā var sēdēt gan oligarhs ar kokteiļglāzi rokā un bariņu glītu pielīdēju līdzās, gan bruņota armijas specvienība.

Nacionālās terminoloģijas īpatnības

Lūk, kā attiecībā uz aviācijas dzinējiem lietojamās terminoloģijas nianses skaidro Ārlietu ministrija:

«Divējāda lietojuma preces ir iekārtas un sistēmas, kas iekļautas 2009. gada 5. maija Eiropas Savienības Padomes regulas 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei, I. pielikumā. Šajā regulā nav iekļauti Mi8 helikoptera dzinēji, kā rezultātā tos nevar saukt par divējāda lietojuma preci saskaņā ar starptautiskiem stratēģiskas nozīmes preču aprites principiem un definējumiem.

Ņemot vērā, ka Latvija jau pirms iestāšanās ES ir konstatējusi, ka īpaši Krievijas ražoto lidaparātu rezerves daļas ir izmantojamas gan civilos, gan militāros lidaparātos, šādas preces tika iekļautas Latvijas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču sarakstā, lai būtu iespēja veikt šādu preču licencēšanu un kontroli. Šādi nacionālie saraksti ir daudzām valstīm, taču Latvija ir no retajām, kas šādā sarakstā iekļāva lidaparātu rezerves daļas, un tās kontrolē neatkarīgi no gala lietotājiem (piemēram, Igaunija un Lietuva nekontrolē šīs preces). Līdz ar to dzinēji ir saucami nevis par divējāda lietojuma precēm, bet gan par nacionālajām stratēģiskas nozīmes precēm.»

Tomēr vienalga, kādu terminu lieto, Latvijas uzdevums ir uzraudzīt Ukrainā ražoto aviācijas dzinēju un rezerves daļu apriti, lai šīs preces nenonāk nepareizās rokās, tostarp tādās, kas atrodas Krievijā. Tas izriet no Ārlietu ministrijas skaidrojuma:

«Ņemot vērā ES sankcijas attiecībā uz Krieviju, šādas licences netiek izsniegtas militāriem gala lietotājiem. Licences izsniedz tikai un vienīgi tādiem helikopteriem, kas ir reģistrēti Krievijas civilajā reģistrā, un tos izmanto civiliem mērķiem. Papildus vēršam uzmanību uz ES sankcijās minēto, ka «šim aizliegumam nebūtu jāietekmē divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksports, ieskaitot tās, kas paredzētas aeronautikas un kosmosa industrijai, izmantošanai nemilitāriem mērķiem vai nemilitāriem galalietotājiem».»

Ukrainas sankcijas – Ukrainas problēma

Ārlietu ministrija pēc būtības uzņemas garantēt, ka Krievijā Mi8 helikopterā, kuram caur Latviju piegādātas rezerves daļas, lidinās nekaitīgs oligarhs ar pielīdējiem, nevis Krievijas Federācijas armijas specvienība.

Savukārt, kas attiecas uz Ukrainas un Krievijas attiecībām un tirdzniecības sankcijām, tās Latvijai nav saistošas:

«Latvija ievēro ANO, ES un EDSO izdotās sankcijas attiecībā uz stratēģiskas nozīmes preču eksporta ierobežojumiem, tajā pašā laikā Ukrainas nacionālās sankcijas nav saistošas nevienai ES dalībvalstij. Papildus tam informējam, ka Ukrainas eksporta kontroles pārstāvji nav vērsušies pie mums ar lūgumu ierobežot šādus sūtījumus civiliem gala mērķiem.»

Ukrainas karš ar Krieviju kopš paša sākuma bijis dīvains, un arī uz kara fona notiekošā tirgošanās – tāpat. Ukraiņi turpina sēdēt ierakumos, bet vienlaikus turpina tirgoties ar savu ienaidnieku.

Neatkarīgā lūdza komentāru arī Ukrainas vēstniecībai – vai no Ukrainas viedokļa šāds bizness ir legāls un atbalstāms. Vēstniecības pārstāvis Andrejs Strašnijs apliecina, ka publikācija esot pamanīta, un jau sākta standarta faktu pārbaudes procedūra. Ja vēstniecībai būs kas sakāms par šo lietu, tā dos ziņu.

Kas Krievijā nav iespējams

Ar Neatkarīgo rakstiski ir sazinājies šīs konkrētās biznesa shēmas starpnieks – uzņēmuma Aeroservice valdes priekšsēdētājs un patiesā labuma guvējs Vjačeslavs Golubevs. Viņš vēlreiz uzņēmuma vārdā apliecina, ka:

«SIA Aeroservice nodarbojas tikai un vienīgi ar civilās aviācijas agregātu remontdarbu organizēšanu. Nekādas darbības, kas būtu saistītas ar munīcijas vai to sastāvdaļu apgrozījumu SIA Aeroservice neveica un neveic.» Uzņēmējs arī uzsver, ka atbildīgās iestādes uzrauga darījumus. Līdz ar to «SIA Aeroservice darījumi nav pretrunā nedz Latvijas likumiem, nedz valsts politikai, nedz starptautiski noslēgtajiem līgumiem, lēmumiem un konvencijām, kurām ir pievienojusies Latvija».

Neatkarīgā lūdza informēt, kas ir uzņēmuma partneri Krievijā – gala patērētāji, taču uz šo jautājumu atbilde tika atteikta. Darījuma attiecības esot komercnoslēpums, tāpat kā pušu kontaktinformācija: «Attiecīgi, SIA Aeroservice nav tiesīga informēt Jūs par saviem darījumu partneriem. Vienīgi, varam Jums akcentēt, ka neviens no darījumu partneriem nav un nav bijis sankciju sarakstos, un tie nav saistīti ar militāro industriju.»

Ārlietu ministrijas un Valsts drošības iestāžu rīcībā noteikti ir juridiski apliecinājumi šiem apgalvojumiem, un vēl viens – neafišēts posms darījuma ķēdē ar Latvijas nacionālajām stratēģiskas nozīmes precēm Krievijā nekādi nav iespējams.

Imants Vīksne