Pateicoties mērķtiecīgam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un tiesībsargājošo iestāžu darbam, nelegālo cigarešu īpatsvars sešu gadu laikā Latvijā ir samazinājies teju divas reizes – no 33 procentiem 2013. gadā līdz 16,8 procentiem pērn gada beigās. Tomēr, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā nelegālo cigarešu aprite joprojām ir ievērojama. Turklāt Finanšu ministrija ir uzsākusi diskusijas ar sociālajiem partneriem par iespēju paaugstināt akcīzes nodokli tabakai, lai iegūtu valsts budžetā papildu līdzekļus. Taču akcīzes nodokļa kāpums sadārdzinās tabakas izstrādājumus un, visticamāk, veicinās kontrabandu, vēsta NRA.lv.
Kā liecina tirgus pētījumu kompānijas Nielsen veiktais pētījums, 2019. gada 4. ceturksnī nelegālo cigarešu tirgus īpatsvars Latvijā bija 16,8 procenti. Tas gan ir pieaudzis par 0,6 procentiem, salīdzinot ar aizvadītā gada 2. ceturksni, bet samazinājies par 2,9 procentiem, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, un ievērojami krities, salīdzinot ar 2013. gadu, kad nelegālo cigarešu īpatsvars Latvijā veidoja gandrīz trešdaļu no visa cigarešu tirgus. Tas, ka Latvijā pērn legālais tabakas izstrādājumu tirgus ir audzis par 0,2 procentiem, ir kopīgs tiesībsargājošo iestāžu, Valsts ieņēmumu dienesta un tabakas izstrādājumu nozares darbs, atzina biedrības Business Against Shadow Economy (BASE) organizētās ekspertu diskusijas dalībnieki.
Zaudēti miljoniem un miljardiem eiro
2018. gadā Eiropas Savienībā (ES) tika pārdots vairāk nekā 43,6 miljardi nelegālo cigarešu. To īpatsvars (8,6 procenti no visām pārdotajām cigaretēm), salīdzinot ar 2017. gadu, nav būtiski mainījies, liecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG pētījums Stella. Kopumā visas ES valstis nelegālo cigarešu dēļ gadā nodokļos zaudē aptuveni 10 miljardus eiro. Saskaņā ar KPMG pētījuma datiem, vislielākais nelegālo cigarešu īpatsvars 2018. gadā bijis Īrijā un Grieķijā – šajās valstīs šādu cigarešu apjoms tuvojās 20 procentiem no visām pārdotajam cigaretēm. Latvijā, Lietuvā, Apvienotajā Karalistē, Rumānijā un Norvēģijā situācija nav tik slikta, taču arī šīs valstis ievērojami atpaliek no Portugāles, Spānijas, Bulgārijas, Austrijas, Vācijas, Luksemburgas, Šveices, Dānijas – šajās valstīs nelegālo cigarešu īpatsvars nepārsniedz 5 procentus.
Analizējot nelegālo cigarešu izplatību Latvijas pilsētās, ievērojams to īpatsvars konstatēts Daugavpilī (32,7 procenti), Ogrē (32 procenti) un Salaspilī (31 procents). Rīgā nelegālo cigarešu apjoms aizvadītā gada nogalē bija 16,2 procenti.
Igaunijā nelegālo cigarešu īpatsvars aizvadītā gada nogalē bija gandrīz divas reizes zemāks (9,9%) nekā Latvijā, bet Lietuvā ievērojami augstāks – 21,4 procenti.
Akcīzes kāpuma bīstamās sekas
Latvijā nelegālo cigarešu apjoms kopš ekonomikas krīzes gan ir samazinājies, tomēr aizvien rada lielus zaudējumus valsts budžetam. Pēc KPMG aptuvenām aplēsēm, 2018. gadā kontrabandas cigarešu dēļ valsts budžets varētu būt zaudējis vairāk nekā 60 miljonus eiro. Kontrabandas cigaretes Latvijā ieplūst galvenokārt no Baltkrievijas (2018. gadā – aptuveni 66 procenti no visām kontrabandas cigaretēm). Eksperti to skaidro ar ievērojamo cenu atšķirību – Latvijā pērn vidējā svērtā cigarešu paciņas cena bija 3,20 eiro, bet Baltkrievijā – tikai 59 centi.
Viens no cigarešu cenas atšķirības veicinātājiem ir akcīzes nodoklis, kas Latvijā tabakas izstrādājumiem ir kāpis ne tikai gadu no gada, bet dažreiz pat divas reizes gadā. Uzsākot diskusiju par iespējamām nodokļu izmaiņām nākotnē, izskanējusi arī iecere tuvāko trīs gadu laikā vēl paaugstināt akcīzes nodokļa likmi tabakas izstrādājumiem un elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem. Piemēram, cigaretēm 2021. gadā akcīzes nodokļa likmi piedāvāts paaugstināt par 5 procentiem, kas vienas cigarešu paciņas cenu sadārdzinātu par 0,15 eiro. 2023. gadā akcīze cigaretēm augtu vēl par 5 procentiem. Savukārt karsējamai tabakai akcīzes nodokļa kāpums paredzēts par 60 procentiem. Tā rezultātā karsējamās tabakas akcīze būs par 40 procentiem augstāka nekā tinamās un citas smēķējamās tabakas akcīze. Elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem tiek piedāvāts mainīt akcīzes nodokļa aprēķināšanas modeli, kā rezultātā ecigarešu šķidrumiem akcīze trīs gadu laikā dubultotos.
Šo iespējamo akcīzes likmju kāpuma mērķis ir viens – iegūt papildu līdzekļus valsts budžetā. Taču par sekām, ko radīs tik straujš akcīzes nodokļa kāpums, šo priekšlikumu izstrādātāji diez vai ir aizdomājušies. Līdz ar akcīzes nodokļa kāpumu neizbēgami palielināsies arī cigarešu cena, kas savukārt rada kontrabandas palielināšanās risku, jo atšķirība starp cigarešu cenām, piemēram, Baltkrievijā un Latvijā būs jau aptuveni sešas reizes. Tieši cenu atšķirība ir bijusi par iemeslu nelegālo cigarešu lielajam īpatsvaram Latvijā, ko tikai pēdējos gados, pateicoties tiesībsargājošo iestāžu darbam un samērīgai akcīzes nodokļa celšanai, izdevies samazināt līdz aptuveni 17 procentiem.
Pieredze liecina, ka radikāla akcīzes likmju celšana mazina legālo tirgu par labu nelegālajam. Piemēram, krīzes laikā Latvijā strauji tika paaugstināts akcīzes nodoklis cigaretēm, tāpēc legālais tirgus samazinājās par
37 procentiem, savukārt nelegālais tirgus pieauga līdz 45 procentiem. Līdzīga situācija pēdējos gados bija vērojama arī Lietuvā, kur, strauji ceļot akcīzes nodokli cigaretēm, budžeta ieņēmumi kritās, bet nelegālais tirgus pieauga līdz 21,3 procentiem.
Nelegālā tirdzniecība skar visus akcīzes produktus ar būtiskām starpvalstu cenu atšķirībām. Pēc Bezdūmu nozares aplēsēm, nelegālā ecigarešu tirdzniecība Latvijā jau šobrīd sasniedz 50 procentus no visa tirgus. Dubultojot likmes, vēl vairāk patērētāju meklēs produktus nelegālā tirgū, kur tie ne tikai nedos budžeta ieņēmumus, bet arī nebūs pārbaudīti un daļa, iespējams, būs bīstami lietošanai. Arī karsējamai tabakai pastāv kontrabandas riski – Lietuvas muita pirms dažām dienām izņēma Kazahstānas karsējamo tabaku Baltkrievijas nelegālās cigarešu kravas ietvaros. Ja Latvija tik nesamērīgi paaugstinās šī produkta akcīzi, kas par 40 procentiem pārsniegs smēķējamās tabakas akcīzi, tad radām būtiskus riskus arī šo produktu kontrabandai.
Turklāt jāņem vērā, ka ecigaretes un karsējamā tabaka (HEETs) ir mazāk kaitīga alternatīva parastajām cigaretēm, bet, būtiski paaugstinot šo produktu cenas, pieaugs ne vien kontrabandas riski, bet arī smēķētāji, kas pārgājuši no parasto cigarešu smēķēšanas uz šo mazāk kaitīgo alternatīvu izmantošanu, var atkal atgriezties pie cigaretēm.
No kontrabandas uz ražotnēm
Līdzās cigarešu kontrabandai Eiropas Savienība ir sākusi saskarties ar jaunu tendenci, kas vēršas plašumā, proti, nelegāla cigarešu ražošana ES iekšienē. Ekspertus satrauc viltoto cigarešu apjoma straujais pieaugums. Piemēram, 2018. gada laikā kāpums bijis par 33 procentiem. Eksperti norāda, ka tas ir augstākais rādītājs kopš 2006. gada.
2018. gadā ES tika atklāta 51 nelegāla cigarešu ražotne (2017. gadā tādas bija 22). Šogad nepilnu divu mēnešu laikā – jau 10 šādas ražotnes. KPMG aplēses liecina, ka 2018. gadā ES varētu būt nelegāli saražotas no 6 līdz 9 miljardiem cigarešu un puse no tām ir bijušas saražotas atklātajās nelegālajās rūpnīcās. Dati par reidos atklātajām nelegālajām ražotnēm liecina, ka tās lielākoties ir organizējuši lieli starptautiski krimināli grupējumi, kas nodarbojas arī ar citu preču viltošanu. Lielākās nelegālās cigarešu ražotnes 2018. gadā atklātas Polijā, Čehijā, Grieķijā. Dažas no tām spēj saražot pat 4000 cigarešu minūtē.
Diemžēl arī Latvijai nelegālo cigarešu ražošanas tendence nav gājusi secen. Pagājušajā gadā Latvijā ir izdevies atklāt septiņas šādas ražotnes, no kurām divām bija izsniegtas licences cigarešu ražošanai. Vienā no tām oficiāli vispār nekas netika saražots, otrā – neliels daudzums, lai gan īstenībā ražotnes strādāja ar lielu vērienu. Turklāt šajās ražotnēs tika ražotas cigaretes, kas nav raksturīgas Latvijas, bet gan Skandināvijas tirgum, kur cenu atšķirība ir vēl lielāka.
Šā gada 4. februārī, veicot vērienīgu izmeklēšanu, Valsts policija Jelgavas novadā konstatēja nelegālo cigarešu ražotni, kas bija profesionāli izveidota un aprīkota ar modernām cigarešu izgatavošanas iekārtām. Pēc Valsts policijas aplēsēm tā bija viena no lielākajām nelegālo cigarešu ražotnēm valsts vēsturē. Kopumā kratīšanas laikā Valsts policijas darbinieki konstatēja un atsavināja 7,4 miljonus Prince markas cigarešu un tabaku, kuras aptuvenais svars ir 20 160 kilogramu. Visi tabakas izstrādājumi bija bez akcīzes markām. Kratīšanas laikā izņemtas arī iekārtas, kuras bija paredzētas nelegālo cigarešu izgatavošanai un iepakošanai. Tāpat nelegālo cigarešu rūpnīcā atrastas izejvielas to izgatavošanai – tabaka, folija, polietilēns, cigarešu filtri, kā arī citi izejvielu materiāli. Saistībā ar šo noziedzīgo nodarījumu policisti aizturēja 11 personas vecumā no 25 līdz 55 gadiem. Astoņi no aizturētajiem ir ārvalstnieki. Personas iepriekš nebija nonākušas policijas redzeslokā. Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka nelegālā cigarešu ražotne varētu būt darbojusies aptuveni gadu. Tajā ražotās cigaretes, visticamāk, bijušas paredzētas realizēšanai ārpus valsts robežām.
Savukārt VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amatpersonas, veicot kratīšanu kādā angārā Zemgalē pāris dienas vēlāk, atklāja, ka tajā nelikumīgi tiek uzglabāti tabakas izstrādājumi. Kratīšanas laikā izņemti cigarešu izgatavošanai nepieciešamie materiāli – 33 paletes ar cigarešu paciņu sagatavēm Prince, 44 paletes ar cigarešu filtriem, deviņas paletes ar filtru papīru un 114 kastes ar tabaku (aptuveni 15 960 kg). Ja tabakas izstrādājumi būtu realizēti tirgū, pēc sākotnējiem aprēķiniem valstij tiktu nodarīti zaudējumi nenomaksātā akcīzes nodoklī ne mazāk kā 1,2 miljonu eiro apmērā. Par konstatēto noziedzīgo nodarījumu VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess pret divām 1992. gadā un 2002. gadā dzimušām personām. Kriminālprocess uzsākts pēc Krimināllikuma 221. panta 3. daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm par tabakas izstrādājumu uzglabāšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā.
Par nelegālu ražošanu – kriminālatbildība
Valsts policijas un VID dati liecina, ka Latvijā atklātās viltoto cigarešu ražotnes bijušas labi aprīkotas un spēj saražot viltotas cigaretes rūpnieciskos apjomos. Šādas ražotnes rada ievērojamus zaudējumus gan valstij, gan legālajiem ražotājiem. Konferences dalībnieki uzskata, ka būtu nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, nosakot kriminālatbildību par cigarešu nelegālu ražošanu. Tāpat jāaktualizē jautājums par tabakas izstrādājumu ražošanas iekārtu reģistrāciju un to aprites kontroli, kā to nosaka Pasaules veselības organizācijas Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību protokols par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu.
Tieslietu ministrijas vadītajā Krimināllikuma darba grupā ir panākta vienošanās par to, ka – tāpat kā par nelikumīgiem alkoholiskiem dzērieniem – arī par nelikumīgu tabakas izstrādājumu realizāciju neatkarīgi no apmēra ir nepieciešams noteikt kriminālatbildību, attiecīgi definējot nelikumīgus tabakas izstrādājumus.
Tāpat konferences dalībnieki uzskata, ka šobrīd sodi par nelegālo cigarešu apriti ir par maigu, tāpēc vajadzētu mainīt sodu politiku, kā arī atjaunot un padarīt lietotājiem ērtāku tā saukto točku karti, veicināt starpvalstu sadarbību, turpināt nelegālo cigarešu cenu monitoringu utt. BASE apņēmusies sagatavot ieteikumus un priekšlikumus, kas izskanēja šajā konferencē, un iesniegt tos Saeimai un ministrijām.
Ilze Šteinfelde
