Pēdējos 16 gadus muitnieki pieprasa izdienas pensijas. Viņuprāt ir negodīgi, ka robežsargi, kuri pilda līdzīgu darbu, pensijā var iet ātrāk. Reforma ir vairākkārt uzsākta un vienmēr atcelta, jo nekad nav bijis piemērots brīdis. Arī šobrīd partiju pārstāvji neformālās sarunās ir noraidoši muitniekiem izdienas pensijas piešķirt, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Raidījumam zināms, ka pagājušā gada decembrī muitnieki bija gatavi rīkot streiku, kas paralizētu visas Latvijas robežas. Bet pārrunās ar Muitas priekšniecību šis plāns uz laiku atlikts. Muitnieki gaida ar ko beigsies vadības un politiķu solījumi atrast naudu pensiju sistēmas sakārtošanai. Ja tuvākajā laikā tas netiks izdarīts, muitas arodbiedrība organizēs streiku.

Par pensionāru Latvijā šobrīd var kļūt sasniedzot 63 gadus un 9 mēnešus. Pēdējos gados pensionēšanās vecums pakāpeniski tiek paaugstināts, lai 2025. gadā sasniegtu jau 65 gadu slieksni. Bet ir 15 profesijas, kur strādājošie izdienas pensijā var aiziet ātrāk – jau 50 vai 55 gados. Tie ir iekšlietu sistēmas darbinieki, diplomāti, prokurori, tiesneši, mākslinieki, Neatliekamās palīdzības dienesta un KNAB darbinieki kā arī militārpersonas. Kopā 10 544 cilvēki. Bez viņiem ir arī drošības dienestu darbinieki, par kuriem dati ir slepeni.

2019. gadā izdienas pensijas no valsts pamatbudžeta saņēmušo skaits:

Iekšlietu iestāžu darbinieki – 7860

Diplomāti – 41

Prokurori – 170

Tiesneši – 75

Mākslinieki – 165

NMPD darbinieki – 301

KNAB darbinieki – 17

Militārpersonas – 1915

KOPĀ (neieskaitot valsts drošības iestādes) – 10544

Robežsargi pierobežas zonā, ostās un lidostā strādā plecu pie pleca ar muitniekiem. Robežsargiem izdienas pensijas ir, kamēr Muitas darbiniekiem tādu nav. Viņu arodbiedrība pieprasa iekļaut muitniekus to profesiju grupā, kuriem ir iespēja pensionēties agrāk.

“Neatkarīgā muitnieku arodbiedrība” valdes priekšsēdētājs Edgars Mazuls skaidro”: “Nav jāskatās, kāds ir amata nosaukums vai kāds ir amata statuss, bet ir jāskatās veicamie pienākumi, ko šīm amatpersonām uztic valsts, un šobrīd jebkurš, kurš šķērso robežu, par to var pārliecināties, ka gan robežsargi, gan muitas amatpersona atrodas zem joslas un dara vienus un tos pašus līdzīgos laika apstākļos un pie līdzīgiem psiholoģiskiem apstākļiem pienākums.”

“Nav godīgi, ka viņiem nav izdienas pensijas. Viennozīmīgi. Jo līdzīgos apstākļos līdzīgos dienestos ar līdzvērtīgu pienesumu valstij cilvēki saņem izdienas pensiju,” norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Šī muitnieku prasība nav nekas jauns. To viņi uztur jau 16 gadus. 2004. gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāk gatavot likumu par muitnieku izdienas pensijām. 2007.gadā Valdība tā skatīšanu aptur. Nolemj veidot kopīgu izdienas pensiju koncepciju. Tajā pat gadā Labklājības ministrija valdībā iesniedz informatīvo ziņojumu, ko neizskata.

2013.gadā Ministru kabinetā iesniedz izdienas pensiju piešķiršanas koncepciju. 2016.gadā Valdība nolemj, ka izdienas pensiju koncepcija nav vajadzīga. Un katrai ministrijai jāvirza savs likums par izdienas pensijas noteikšanu.

2017.gadā VID sagatavo izdienas pensiju likumprojektu, kas paredz arī īpašās pensijas muitniekiem. Bet Finanšu ministrija paziņo, ka jau atkal vispirms jāizstrādā izdienas pensiju piešķiršanas koncepcija.

Pēc tā visa 941 muitas darbinieks parakstās zem petīcijas Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) pieprasot beidzot jautājumu atrisināt. Arodbiedrība sāk gatavoties brīdinājuma streikam.

Muitnieki sastāda sarakstus – cikos kuros robežpunktos darbs apstāsies. Bija plānots, ka uz vairākām stundām tiktu paralizēta ne tikai vilcienu satiksme, bet arī lidostas “Rīga” darbs. Tomēr iecere streikot izgāzās. Valsts ieņēmumu dienests tiesā apstrīd procedūru kā streika pieteikšana notikusi.

Finanšu ministrija cenšas muitniekus nomierināt. Sola, ka valsts veiks iemaksas viņu trešajā pensiju līmenī. Bet arī šis plāns nu jau vairākus gadus ir palicis Finanšu ministrijas atvilktnē.

“Tas bija mūsu redzējums, ko mēs sagatavojām, ko valdība faktiski arī konceptuāli atbalstīja. Šobrīd jaunā valdība acīmredzot vispār to jautājumu nerisina, jo vairāku gadu garumā jau ir bijis arī uzdevums Labklājības ministrijai sakārtot kopējo izdienas pensiju sistēmu, kas nav izdarīts,” norādīja bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Gatavojot šī gada budžetu, muitnieki Jāņa Reira (JV) ministrijai no jauna prasīja pensijas. Septembrī saņēma atteikumu. Arodbiedrība atjaunoja streika plānu. Iekšienē notika pārrunas, ka vislielākais efekts būtu akciju organizēt 2019. gada decembrī, kad robežas ir visnoslogotākās. Tomēr sarunās ar Muitas vadību streika plāns uz laiku atlikts.

Vispirms muitnieku arodbiedrība nolēmusi uzrunāt Saeimas partijas. Līdz šim atsaukušās tikai divas – KPV LV un JKP, kas neko nav apsolījušas. Kā neoficiālās sarunās ar “Nekā Personīga” saka vairāku koalīcijas partiju politiķi – muitniekiem izdienas pensijas nepiešķirs. Bet publiski pateikt to neviens neesot gatavs.

“Pagājušā gada nogale bija tas brīdis, kad izlēmās budžeta jautājums – vai tiks piešķirta nauda šim gadam, lai ievieš šīs izdienas pensijas. Un visi ar nepacietību gaidīja, kāds tad būs Ministru kabineta lēmums. Tiklīdz tika saņemta vēstule no Finanšu ministrijas, kura viennozīmīgi tika pateikts, ka Ministru kabinets nav atradis nepieciešamo finansējumu, tā, protams, bija jautājums par konkrētu rīcību. Un šī rīcība bija mums plānots uz pagājušā gada decembri. Mēs apstādinām transportlīdzekļu kustību uz visām ārējām robežām – Baltkrievija, Krievija. Autotransports, dzelzceļš, Ventspils osta, Rīgas osta, Liepājas osta,” turpina Mazulis.

Finanšu ministrija tās parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova no KPV LV vadībā plāno izdienas pensiju sistēmas izvērtējumu. Tas notiks gatavojot nākamā gada budžetu. Šobrīd ministrija domā tā pat kā Valsts kontrole savā revīzijā pirms trim gadiem – izdienas pensiju sistēma ir sadrumstalota, bez vienotiem principiem. Papildu naudu tam no budžeta dot nevar. Ja muita pensijām finansējumu spēj atrast no saviem tēriņiem – finanšu ministrija to varot atbalstīt kaut no rītdienas.

Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis norāda: “Kopējā politiskajā vidē tās debates ir bijušas jau ilgāku laiku, kā es minēju, vismaz 10 gadus. Par to, cik un kam pienāktos jaunas kategorijas. Kopējais un arī mans personiskais politiskais viedoklis būtu, ka būtu ļoti uzmanīgi ar jaunām kategorijām jaunu izdienas pensiju sakarā. Es domāju, ka būtu šobrīd īstais brīdis pārskatīt to, kam kādām kategorijām arī dzīves ilgums palielinās iedzīvotāju… Un kurā brīdī un kādi piemērojami nosacījumi. Ja tā pirms šķietami, mums būtu daudz jādiskutē, vai atvērt vēl kādas jaunas pozīcijas un tamlīdzīgi, papildus vēl tādas kategorijas.”

Finanšu ministrijas atbilde “Nekā Personīga”: “Izdienas pensiju sistēma pašlaik ir ļoti sadrumstalota. To, ka sistēma ir bez vienotiem principiem un nosacījumiem, ir norādījusi arī Valsts kontrole.”

Apzinoties problēmu, Finanšu ministrija parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova vadībā plāno izdienas pensiju sistēmas revīziju veikt valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas laikā 2021. gada budžeta plānošanas procesā. To paredzēts darīt, lai sagatavotu ieteikumus sistēmas pilnveidošanai.

Izdienas pensiju piešķiršana jaunu jomu vai profesiju pārstāvjiem ir cieši saistīta ar valsts budžeta plānošanu, jo izdienas pensijas maksā no pamatbudžeta. Tāpēc ļoti būtiski ir rast vienotus nosacījumus, lai politiku turpmāk varētu pilnveidot Saeimā.”

Saeimas analītiskais dienests sagatavojis plašu pētījumu par speciālo pensiju piešķiršanu Eiropā. Tajā secināts, ka 10 valstīs muitniekiem tās tiek maksātas. Bet daudzviet no izdienas pensiju sistēmas pamazām atsakās to aizstājot, piemēram, ar iemaksām valsts struktūru darbinieku trešajā pensiju līmenī.

Saeimas analītiskā dienesta pētnieks Visvaldis Valtenbergs: “Tiktu veidota arī tādu kritēriju sistēma ne tikai vienai grupai, bet visām grupām, skatoties, cik bīstams šis darbs ir veselībai, dzīvībai un vai, teiksim, grupas piedāvātā argumentācija patiešām iztur kādu kritiku. Protams, ka šāda veida kritēriji mums kā tādi nav nostiprināti attiecībā tieši uz izdienas pensijām vai speciālajām pensijām, mēs viņu saucam tā. Kritēriji, kā tādi, varētu tikt veidoti, bet šobrīd katrs grupas pieprasījums tiek izvērtēts vairāk primāri ņemot vērā to argumentāciju, ko pati grupa sniedz. Ir pašsaprotama situācija, kad grupa labi cenšas pamatot no sava viedokļa, kā tas izskatās. Jautājums, vai šī argumentācija vienmēr ir objektīva un pietiekama uz pārējo nodarbināto fona.”

Padomju mantojums. Tā par Latvijas izdienas pensiju sistēmu saka Saeimas sociālo lietu komisijas vadītājs. Līdz februāra beigām viņš gaida atzinumus no visām ministrijām – ko darīt tālāk. Jaunas profesijas īpašo pensiju sistēmā viņaprāt iekļaut nevar.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride(Attīstībai/PAR!)skaidro, ka daudzās profesijās, protams, tas ir vajadzīgs, bet daudzās aiziet 40 vai 50 gados izdienas pensijā.

Pensiju jomas uzraugs Labklājības ministre arī grib kaut ko darīt, lai jomu skārtotu. Bet atbildību un virsvadību tam uzņemties nav gatava. Tikmēr muitnieki ieceri streikot nav atmetuši.

Savukārt labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) norāda, ka tas nav izdiskutēts jautājums, un tas nav gluži Labklājības ministrijas jautājums. “Tas nav mans vienpersonisks lēmums, tad būs nepieciešama diskusija un kāds brītiņš jāpagaida un tad,” piebilda ministre.

“Streiks ir normāls instruments sociālajā dialogā, kad puses ar kaut ko cieš – viena puse nesaņems algu par šīm dienām, bet otra puse nesaņem kaut kādus pakalpojumus, un tad tiek izvērtēts, kas tad ir nepieciešams, kas ir vērtīgāks tomēr izmantot šo cilvēku pakalpojumus un piekrist viņu prasībām. Un netiks mūsu rīcība uztverta kā valsts nodevību,” norāda Mazulis.

Un kā apliecinājums tam, ka mēs esam neizdevusies valsts. Tieši otrādi, domāju, ka tas būtu pierādījums tam, ka mēs esam izdevusies valsts.

Ja muitnieku streiks notiks, tas var radīt būtiskas sekas gan ceļotājiem, gan tranzītbiznesam. Visaktīvāk par streika rīkošanu esot noskaņoti muitnieki Latgalē.