Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir ņēmusi vērā nozares viedokli un mainījusi universitātes statusa piešķiršanas kritērijus, pieļaujot, ka statusu var saņemt arī tad, ja iestādē ir mazāks studējošo skaits, piektdien intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).
“Ja mēs skatāmies augstākās izglītības institūciju skaitu uz vienu iedzīvotāju, tad visos rādītājos Latvijas situācija noteikti nav tā labākā. Nepieciešama noteikta programma, lai koncentrētu labākos cilvēkresursus, finanses, infrastruktūru,” norādīja Šuplinska.
Tāpat viņa minēja, ka augstskolās mācībspēku rindās nenotiek paaudžu nomaiņa, pietrūkst jaunu cilvēku izglītībā, bet mūsdienu izaicinājumi ir pārāk ātri, mobili, starpnozaru aspektā skatāmi.
“Detaļas, kas visvairāk uztrauc augstāko izglītību šajā brīdī, ir saistīts, pirmkārt, ar kritēriju, kas paredz noteikt studējošo skaitu, otrs – finansējuma sistēmu, vai būs papildu finansējums,” atzina ministre.
Viņa sacīja, ka patlaban norit zinātnisko institūciju izvērtējums. “Zinātnisko institūciju izvērtējumā saņemot četri un vairāk, netiks ņemts vērā universitātes statusa saņemšanai noteiktais minimālā studentu skaita kritērijs,” atzina ministre.
“Tā ir iespēja apliecināt universitātes spēku un varēšanu pēc pārējiem kvalitatīvajiem kritērijiem arī šobrīd tik daudz medijos afišētajās Daugavpils un Liepājas universitātēs,” pauda ministre.
IZM informācija liecina, ka salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā augstākās izglītības iestāžu skaits ir daudz lielāks, taču tajās mācās mazāk studentu. Latvijā uz 1,92 miljoniem iedzīvotāju ir 54 augstākās izglītības iestādes jeb viena augstskola uz 35 556 iedzīvotājiem. Igaunijā viena augstskola ir uz 63 095 iedzīvotājiem, Lietuvā – uz 63 477 iedzīvotājiem, Somijā – uz 143 243 iedzīvotājiem, bet Dānijā – uz 144 872 iedzīvotājiem. Studentu skaita ziņā vidēji vienā institūcijā 2017./18. mācību gadā Latvijā mācījās 1 511 studenti, Igaunijā 2 200 studenti, Lietuvā 2 677 studenti, Somijā 4 147 studenti un Dānijā 3 608 studenti. Latvijas augstskolu infrastruktūra veidota uz aptuveni 150–160 tūkstošiem studējošo, taču patlaban valstī ir aptuveni 80 tūkstoši studējošo.
Vienlaikus IZM strādā pie motivējošiem finanšu instrumentiem, kas veicinātu reformu virzību un piedāvātu atbalstu tām augstākās izglītības iestādēm, kuras apsver padomju izveidošanu un tam nepieciešamo iekšējo regulējumu sakārtošanu.
IZM izstrādājusi konceptuālā ziņojuma projektu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, kas paredz kompleksus strukturālos risinājumus augstākās izglītības un zinātnes nozares starptautiskajai konkurētspējai, fokusējoties uz pārvaldību, finansējumu un cilvēkresursiem. Patlaban tas nosūtīts izvērtēšanai sociālajiem partneriem. Pēc atkārtotas priekšlikumu saņemšanas konceptuālo ziņojumu februārī plānots izskatīt valdībā.
Foto: Valsts kanceleja