Šodien vēstures spirāle var iegriezties tā, ka mēs pakļūstam zem kādas citas valsts, intervijā “Neatkarīgajai” izteicās eksprezidents Andris Bērziņš.
“Lielās valstis vienlaikus cīnās gan par labklājību, gan par varu. Vai mazajām valstīm ir iespējas kaut ko politiski ietekmēt? Nav. Mazajām valstīm darbības fokuss pagriežas uz iekšpusi, palielinot valsts kontroli pār visu un visiem. Paskatieties, cik drastiski ir noteikti skaidrās naudas ierobežojumi! Kādā situācijā ir komercbanku sistēma? It sevišķi banku klienti, kuri, maigi sakot, ir kā aizdomās turamie. Tā ir visīstākā varmācība no valsts puses. Tas noved pie destabilizācijas un stiprāko došanās prom. Tā, piemēram, no valsts dodas prom tie jaunie cilvēki, kuri ieguvuši labu izglītību un labu pieredzi, un tas valstij ir vissliktākais variants. Jaunieši bēg, meklējot iespējas realizēt sevi,” norādīja Bērziņš.
Runājot par tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) sūdzēšanos amerikāņiem par tiesiskumu Latvijā, Bērziņš norādīja, ka “mūsu valdītāji ir aizmirsuši par Latviju vienu lietu, ko kādreiz uzsvēra Krišjānis Valdemārs. Lūk, viņš teica: “Latvija atrodas vidū starp lielo Krieviju un arī pēc ļaužu skaita diezgan lielo Vāciju. Tad nu latviešiem viegli var izdoties caur labām skolām un diezgan svabadiem dzīves apstākļiem iemācīties abas valodas un tādā vīzē palikt bagātākiem. Un tikt par derīgiem vidutājiem abām šīm lielajām tautām. Jau mūsu dienās mēs redzam, cik labi latviešiem veicas vidutāja stāvoklī.” Tik daudzi pie manis ir braukuši un jautājuši: ko tu domā par tiem vai tiem? Viens, protams, ir izlūkošana, bet pavisam kas cits – iegūt viedokli par kaut ko. Attiecības var veidot pa vairākiem kanāliem, un, ja mēs to nedarām, tad esam pilnīgi nederīgi. Jo – kas tad mums vēl ir? Skaista daba un… cilvēki,” izteicās eksprezidents.
“Patlaban situācija Latvijas ekonomikā ir tāda, it sevišķi finanšu sektorā, ka nav jābrīnās par investīciju trūkumu. Bet baidos, ka tas ir tikai sākums kritumam… Pusotrs gadsimts no Valdemāra ir pagājis, un šodien vēstures spirāle var iegriezties tā, ka mēs pakļūstam zem kādas citas valsts… Tas pats dzelzceļš, ostas – ne velti Krišjānis Valdemārs dzina uz priekšu jūras lietas, viņš saprata, ka Latvijai jābūt vidutājam,” norādīja Bērziņš.
Runājot par Latviju nākotnē, eksprezidents norādīja, ka “mums jābūt kopā ar kādu”. “Mums vajadzētu ciešāku ekonomisko un politisko sadarbību ar līdzīgi domājošām valstīm. Vajadzētu tādu savienību, kāda ir, piemēram, Višegradas valstu grupa, kurā ietilpst Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija. Mums jāiekļaujas tādā savienībā, kurā mēs iederamies un varam attīstīties. Piemēram, Ziemeļvalstu savienībā. Mums jādomā ļoti nopietni, jo, skatoties uz Eiropas Savienību, manī nav optimisma. Vērtējot jauno Eiropas Komisiju, nebeidzu brīnīties: kādā veidā tai tika piešķirts rīcības mandāts?! Un kāda ir Eiropas Centrālās bankas darbība? Graujoša! Ja kāds domā, ka uz Latviju nāks nopietni investori, – aizmirstiet! Un vēl – mūsu vietējo gudrinieku paziņojumi arī ir graujoši. Pateikt, ka to naudu, kuru konfiscēs, mēs izmantosim izglītībai… Un pateikt valdības līmenī! Tā ir tiesiska valsts? Kam tad tie likumi rakstīti? Tas viss tuvojas jaunam laikmetam, kas patiesībā līdzinās PSRS laikam pagājušā gadsimta 30. gados, kad sākās Lielais terors. Manu tēva brāli toreiz, 1934. gadā, arestēja, viņš bija agronoms pēc izglītības, deviņus gadus viņš nosēdēja Buhāras koncentrācijas nometnē, kur viņu tikai dauzīja. Kad sākās karš, ārā izlaida tos gudros, lai viņi palīdz kara vajadzībām. Toreiz, lai notiesātu cilvēku, bija vajadzīgas troikas. Tagad pat to vairs nav. Tagad visu izlemj viens cilvēks un ieliek sankciju sarakstā to, kuru, viņaprāt, vajag ielikt. Kā tas var notikt?!” komentēja Bērziņš.
Foto: F64
