Meklējot Rail Baltica projekta kavēšanās un sadārdzinājuma iemeslus, Valsts kontrole (VK) ir konstatējusi, ka tā sekmīgai realizācijai trūkst tādu elementāru projekta vadības priekšnosacījumu kā risku vadība, Latvijas puses projekta vadītāja – SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” – stratēģijas izstrāde, par projektu atbildīgo Satiksmes ministrijas amatpersonu nozīmēšana un pienākumu noteikšana.

Turklāt projekta izmaksu pieauguma nekontrolēšanu papildina pasīvā nekustamo īpašumu atsavināšana un kūtrā sadarbība ar pašvaldībām.

Pirms divām nedēļām Valsts kontrole cēla trauksmi par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstāko revīzijas iestāžu apvienotajā revīzijā konstatētajiem faktiem – vērienīgākais infrastruktūras projekts Baltijas valstu neatkarības vēsturē vismaz 5,79 miljardu eiro vērtībā kavējas un tā izmaksas pieaug. Šajā revīzijā Valsts kontrole vērtēja tieši Latvijas atbildīgo institūciju “ieguldījumu” projekta sākotnējo termiņu neievērošanā, kas neizbēgami rezultējas projekta sadārdzinājumā.

Latvija šoreiz ir izcēlusies ar to, ka pirmajos piecos projekta īstenošanas gados ir izlietota vien nepilna ceturtā daļa jeb 24 % no piecos gados piešķirtā finansējuma un virkne aktivitāšu tiek kavētas no viena līdz pat četriem gadiem. Viskritiskākie novēlojumi Valsts kontroles ieskatā ir Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla, starptautiskās lidostas “Rīga” stacijas un dzelzceļa līnijas Latvijas centrālās daļas būvniecības termiņu pagarināšana no diviem līdz četriem gadiem tehnisko projektu nesavlaicīgas izstrādes dēļ.

“Šīs būtiskās novirzes no plānotā liecina, ka sākumā mums ir bijusi vien ambicioza apņemšanās bez reālas gatavības vadīt projektu. Šis projekts ir nopietns pārbaudījums visām iesaistītajām valstīm, tomēr negribētos, lai Latvija kļūst par vājāko posmu tā īstenošanā,” atzīst valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Latvijā Rail Baltica projekts līdz šim nav vadīts efektīvi, virkne faktu liecina par procesu palaišanu pašplūsmā vai paļaušanos uz augstākiem spēkiem

Par Rail Baltica projektu Latvijā atbild Satiksmes ministrija, kas Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izveidi kopš 2014. gadā ir deleģējusi valsts SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas”. Valsts kontrole norāda, ka Satiksmes ministrijas uzraudzība pār projektu nav bijusi projekta mērogam atbilstoša un efektīva.

Līdz pat 2016. gadam nevienam Satiksmes ministrijas darbiniekam nebija tiešu amata pienākumu saistībā ar projekta uzraudzību. Nākamos divus gadus par projekta uzraudzību bija atbildīgs tikai viens ministrijas darbinieks, bet 2018. gadā izveidotajā struktūrvienībā ar četriem darbiniekiem katrs darbojās pēc savas izpratnes, jo vienota projekta vadības kārtība vai noteikumi nebija izstrādāti. Satiksmes ministrijas 2017. gadā izveidotā augsta līmeņa koordinācijas darba grupa, kurā ietilpst ministrija, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un AS “RB Rail” sasaukta vien četras reizes, un pēdējā sēde ir notikusi pirms pusotra gada.

Līdz šim Satiksmes ministrija un SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” nav varējušas vienoties par projekta īstenošanā radušos izmaksu apmēram 170 000 eiro apmērā attiecināmību uz projekta izdevumiem. Tāpat Satiksmes ministrijā izveidotais mehānisms neattiecināmo izmaksu novēršanai praktiski nestrādā.

Sadarbība ar pašvaldībām, īpaši – Rīgas domi (lielākie Rail Baltica objekti ir paredzēti tieši Latvijas galvaspilsētā), nav bijusi ne regulāra, ne pietiekama. Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā koordinācijas padome, lai gan izveidota, tomēr ir tikusi sasaukta vien divas reizes, pēdējo reizi – pirms pusotra gada.

Faktiskā nekustamo īpašumu atsavināšana Latvijā vēl nav sākusies

Projektēšanas darbu pabeigšanas un būvniecības uzsākšanas priekšnosacījums ir iezīmētajā projekta teritorijā esošo nekustamo īpašumu savlaicīga atsavināšana. Rail Baltica projekts skars vismaz 1623 īpašumus, tai skaitā 1179 privāto un juridisko personu īpašumus. Īpašumu atsavināšana, piemēram, Latvijas centrālajā daļā, bija jāpabeidz līdz pagājušā gada beigām. Tomēr uz 2019. gada oktobri Latvijā nebija pabeigts neviens nekustamā īpašuma atsavināšanas process un progress sasniedza vien 3 % no plānotā apjoma.

Nekustamā īpašuma atsavināšanu nelabvēlīgi ietekmēja arī citu aktivitāšu kavēšanās, piemēram, AS “RB Rail” izstrādātās būvprojektēšanas vadlīnijas, kā arī novēlota precīzas trases novietojuma noteikšana un nepieciešamo normatīvo aktu grozījumu virzīšana izskatīšanai valdībā. Salīdzinājumam – Igaunijā nekustamā īpašuma atsavināšanas progress 2018. gada beigās sasniedza 36 % no paredzētā apjoma. Risks, ka Latvija nespēs izpildīt projekta līdzfinansētāja Eiropas Komisijas lēmumā noteiktos termiņus, pieaug ar katru dienu. Valsts kontroles ieskatā termiņu kavējumiem nav objektīva attaisnojuma – īpašumu atsavināšanas process nenoliedzami ir sarežģīts, tomēr atsavināšanai nepieciešamo tiesību aktu grozījumu virzība pašā ministrijā ir bijusi nepiedodami lēna.

Rail Baltica mēroga projekti nevar tikt ieviesti, neveicot risku vadību

Ne Satiksmes ministrija, ne SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” nav nopietni uztvērušas nepieciešamību efektīvi vadīt projekta riskus, kas nav pieļaujams šāda mēroga projektu īstenošanā. Efektīva risku vadība kalpo arī kā savlaicīgas brīdināšanas sistēma, kas ļauj vadībai savlaicīgi veikt korektīvas darbības un riskus mazināt. Piemēram, tie ir nepieciešamie normatīvo aktu grozījumi, lai paātrinātu nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu. Šī problēma jau tika identificēta Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam, to
kā risku norāda arī SIA “ Eiropas Dzelzceļa līnijas”.

Revīzijas rezultātā Valsts kontrole aicina revidējamās vienības reāli “iedarbināt” risku vadību Satiksmes ministrijas līmenī un novērst risku vadības trūkumus SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijās”, uzlabot projekta finanšu disciplīnu, tajā skaitā novērst neattiecināmo izmaksu pieaugumu, uzlabot projekta pārvaldību, tajā skaitā, efektīvi izmantojot gan esošos instrumentus, gan izvērtējot nepieciešamību pēc jauniem.

Valsts kontrole arī aicinās Ministru kabinetu intensīvāk atbalstīt Satiksmes ministriju tās iniciatīvā saistībā ar nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām no valsts kapitālsabiedrībām, kā arī atkārtoti aicinās Ministru kabinetu izveidot stratēģiski nozīmīgu projektu uzraudzības sistēmu, vajadzības gadījumā pārņemot atbildīgās ministrijas funkcijas.