Saeimā šobrīd ir tieši tāds pats haoss kā Rīgas domē – tad jau vajag atlaist arī Saeimu, intervijā “Neatkarīgajai” pauda Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Armands Krauze.
“Varbūt pa Ziemassvētku un Jaungada brīvdienām tie karstie prāti ir nedaudz atdzisuši, bet kopumā noskaņojums koalīcijā ir tāds, ka likumi nav jāievēro. Nav jāievēro nekas un vajag tik vālēt uz priekšu. Koalīcija, pieņemot dažādus lēmumus, pārkāpj gan Kārtības rulli, gan līdz šim pieņemtos principus, kā Saeimā likumi tiek virzīti. Bordāna kungs uzsver, ka pārstāv tiesiskumu, bet tas nav tiesiskums. Tas daudz vairāk līdzinās totalitārismam, jo tiesiskuma principi tiek pilnībā ignorēti,” pašreizējo noskaņojumu koalīcijā ieskicēja Krauze.
Viņš stāstīja, ka arī Mūrnieces kundze, atšķirībā no iepriekšējās Saeimas, vada parlamentu ļoti tendenciozi, dažus runātājus apsaucot, neļaujot tiem izteikties, savukārt dažiem koalīcijas deputātiem ļaujot runāt pilnīgi neatbilstoši tēmai. “Satversmē rakstīts, ka visiem pilsoņiem, bet deputāti jau arī tādi paši pilsoņi ir, ir vienādas tiesības. Principi, ka pret visiem ir vienlīdzīga attieksme, ka esam tiesiskā valstī, tiek klaji ignorēti. Par tiesiskuma izpratni liecina arī tas, ka bieži, tiesnešiem dodot zvērestu, Valsts prezidentam blakus stāv gan tieslietu ministrs, gan smagos noziegumos tiesājamais Juris Jurašs. Viņš ir Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, un prezidents šādu tiesājamu cilvēku aicina uz pasākumiem, kur tiesneši dod zvērestu un kopā ar viņu fotografējas. To var traktēt arī kā netiešu spiediena izdarīšanu uz tiesu varu, jo Juraša kungam ir ļoti smaga apsūdzība lietā, kas saistīta ar valsts noslēpumu. Levita kungam kā bijušajam tiesnesim tas būtu jāsaprot.”
Runājot par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, Krauze pieļāva, ka tādas būs. “Bija ieplānots, ka jaunā dome strādās nevis līdz nākamajām vēlēšanām, kā tas ir likumā paredzēts līdz šim, bet gan šo atlikušo laiku un visu nākamo termiņu. Tas ir, vairāk nekā piecus gadus. Arī tas neatbilst tiesiskuma un demokrātijas principiem, ka mēs paši sev sagatavojam noteikumus, izejot no situatīvā izdevīguma. Demokrātiskie principi paredz, ka noteikumu izmaiņas, kas attiecas pašiem uz sevi, ir spēkā tikai ar nākamo sasaukumu. Ja mainām vēlēšanu kārtību, tad nevis tām vēlēšanām, kas notiks pēc dažiem mēnešiem, bet gan uz vēlēšanām, kas notiks pēc šī sasaukuma beigām. Tas pats attiecas arī uz citiem likumiem. Piemēram, uz likumu par partiju finansēšanu. Tagad RD atlaišanas process ir uz diviem mēnešiem atlikts un atsāksies, kad būs pieņemts jaunais likums, lai var RD ievēlēt uz četriem gadiem plus. Te gan jāsaka, ka RD, tāpat kā jebkuras citas pašvaldības, atlaišanai nevar būt politisks iemesls. Jābūt konkrētiem likuma pārkāpumiem, kas ļautu domi atlaist. Konkrētā gadījumā daudzi juristi, arī Saeimā strādājošie, norāda, ka argumenti, uz kuru pamata vēlas atlaist RD, nav juridiski pietiekami. Faktiski šis lēmums ir politisks,” uzsvēra Krauze.
Pēc viņa sacītā, ja arī RD ir šie pārkāpumi, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu, tad varbūt jāvērtē arī VARAM un ministra Pūces atbildība par šiem pieļautajiem pārkāpumiem, jo ministrijai ne tikai bija tiesības, bet arī pienākums iesaistīties un reaģēt, ja kaut kas nenotika kā vajag. “Ja ministrija neko nedarīja un pasīvi uz visu noskatījās, tad tā bija bezdarbība un nolaidība no ministrijas puses. To var arī skaidrot, ka viņi neko nedarīja, jo mērķis bija cits. Nevis palīdzēt pašvaldībai sakārtot konkrēto jomu, bet gan politiski izrēķināties ar saviem oponentiem. Atbildot uz jūsu jautājumu, šobrīd sliecos domāt, ka vēlēšanas Rīgā būs, bet pieļauju, ka, mainoties apstākļiem, tās var arī nenotikt. Jāsaka, ka Saeimā šobrīd ir tieši tāds pats haoss, kāds ir RD. Tad jau vajag arī atlaist Saeimu,” uzsvēra politiķis.
Foto: Saeimas kanceleja
