Vārdā neminēta Eiropas Savienības amatpersona paziņojusi aģentūrai, ka Īrijas lūgums pēc palīdzības ir «ļoti ticams», pat neraugoties uz to, ka valsts finanšu ministrs Braiens Lenihans vairākkārt izteicies – viņš neuzskata šo palīdzību par obligātu. Pirms tam Lenihans sacījis, ka viņa valstij palīdzība nav vajadzīga, jo Īrijai pietiek līdzekļu vismaz līdz 2011. gada vidum.

12. novembrī arī pirmoreiz 14 dienu laikā cēlās Īrijas valsts obligāciju cena pēc tam, kad treideri izlēma, ka ES drīzumā sniegs valstij finansiālu palīdzību, norāda Bloomberg. Tas savukārt notika pēc tam, kad Īrijas premjerministrs Braiens Kovens atzīmēja, ka viņš risina sarunas ar citu eirozonas valstu līderiem par Eiropas valūtas perspektīvām. Īru premjers gan norādīja, ka Īrija nemeklē likviditāti, atzīmē portāls www.pok.lv

Eiropas Centrālā banka vēlas, lai Īrija aizņemtos līdzekļus no 750 miljardu eiro lielā fonda, ko šāgada maijā Eiropas Savienība un Starptautiskais Valūtas fonds izveidoja, kad uz finanšu kraha robežas nonāca Grieķija. Īrija var pretendēt uz 60 miljardiem eiro lielu aizņēmumu no šā fonda.

Diskusijas par Īrijas iespējamām problēmām sākās šoruden, kad kļuva zināms, ka valsts lielākajai bankai Anglo Irish būs nepieciešama valdības papildu palīdzība, lai izglābtos no bankrota. Palīdzības kopsumma būs vairāk nekā 40 miljardu eiro, un šie līdzekļi tiks piešķirti no valsts budžeta, rezultātā Īrijas budžeta deficīts pārsniegs 30% no IKP.