Satversmes tiesa izvērtēs jaunās prasības par valsts valodas lietojumu privātajās mazākumtautību skolās. Attiecībā uz valsts skolām tiesa jau pavasarī lēmusi, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā ir tiesiska. Tomēr tas neliedz Kremļa ietekmes aģentu grupai izvērst jaunu kampaņu pret Latvijas valsti, citastarp arī pieprasot pedagogiem pārkāpt likumu un runāt ar skolēniem krieviski, vēsta NRA.lv.
Atklāto vēstuli, uzrunājot skolu direktorus un skolotājus, izplatījusi nereģistrēta organizācija Сообщество родителей в Латвии (Vecāku kopiena Latvijā). Nosaukums ir maldinošs, jo šīs organizācijas interešu lokā ir vienīgi krievu valodas dominances saglabāšana krievu skolās.
Ar Ždanokas atbalstu
Vēstulē un arī mājaslapā detalizēti uzskaitīti organizācijas rīcības virzieni – Eiropas Cilvēktiesību tiesai ir nosūtītas 15 sūdzības, kā arī tiek aģitēti un meklēti bērnu vecāki jaunu sūdzību iesniegšanai. Tiek arī gatavota vēršanās konkrēti neminētās starptautiskās tiesībsargājošās organizācijās un arī jaunas petīcijas Eiropas Parlamentam. Jāatgādina, tur šīs sūdzības laipni sagaidīs Kremlim lojālā deputāte Tatjana Ždanoka, kura darbojas Lūgumrakstu komitejā. Vēl vakar viņa valsts radio tiešajā ēterā atļāvās paziņot, ka «komunisms ir ideālistu ideoloģija, tuva reliģijai», kas nav pielīdzināma nacismam. Lai gan Latvijas Republikas Satversme liek vienādības zīmi starp komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem. Ždanoka turpina pretdarboties Latvijas interesēm, konsultējot caur savu biroju petīciju sniedzējus, un stāsta, ka arī Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejā izskatīšanā esot rekomendācija pārskatīt valodas politiku Latvijas skolās, lai mazākumtautības drīkstētu mācīties dzimtajā valodā. Tātad valsts izglītība Latvijā tiktu nodrošināta krievu valodā. Mazākumtautību jēdziens gan atkal lietots nevietā. To Neatkarīgajai apstiprina Izglītības un zinātnes ministrijā – mazākumtautību skolu padomē reformai atbalsts esot. Jā, sanāksmēs tiek risināti dažādi steidzami jautājumi, piemēram, mācību materiālu pieejamība, bet neesot runas par to, ka reforma vispār nebūtu nepieciešama.
Latviešu valodu vērtē kā pazemošanu
Taču pret reformu iestājas radikālās krievu organizācijas, tostarp jau pieminētā Сообщество родителей в Латвии. Tās atklātajā vēstulē skolu direktori un pedagogi būtībā tiek musināti nepildīt izglītības procesu regulējošo likumu normas. Kamēr notiek reformas apstrīdēšana visdažādākajos līmeņos, pedagogi aicināti izrādīt «pacietību un sapratni», un nepieciešamības gadījumā tulkot no latviešu valodas. Latviešu valodu mācīt tikai latviešu valodas stundās, nevis matemātikā, fizikā, ķīmijā un citās. Skolu vadībai tiek prasīts nepalielināt latviešu valodā mācāmo priekšmetu proporciju vairāk, nekā to prasa likums – bez saskaņojuma ar skolēniem un viņu vecākiem. Skolotājiem tiek skaidrots, ka kontroldarbi drīkstot norisināties krievu valodā. Ka mājasdarbiem latviešu valodā jābūt ar mazāku apjomu. Tiek prasīts arī nesamazināt atzīmes par atbildēšanu stundās krieviski. «Mēs pieprasām, lai mācību iestāžu sienās mūsu bērni netiktu pakļauti pazemošanai uz etniska pamata,» it kā valsts valoda būtu kāds pazemošanas rīks. Kremļa propagandas rīks Sputnik visu šo ir pārpublicējis un klāt vēl piemetis saiti uz pastāvīgo reformas apkarošanas sadaļu Izglītība latviešu valodā – latviskuma stiprināšana vai fašisms?
Džibuti prasība pieņemta
Pašlaik arī Izglītības un zinātnes ministrija pēc Neatkarīgās lūguma iepazīstas ar provokatīvo dokumentu, kas tiek izplatīts krievu skolu vidē.
Kas attiecas uz Satversmes tiesu – tā jau 23. aprīlī nolēma, ka izglītības likumos pieņemtie grozījumi, kas regulē mācību procesa norisi un pāreju uz valsts valodu valsts skolās, ir likumīgi. Tātad reformas pretinieki var sniegt jaunas prasības cik tik uziet, taču attiecībā uz konkrētajiem likumu pantiem spriedums ir nepārsūdzams. Jaunas lietas netiks rosinātas. Savukārt lēmums par privātajām skolām vēl jāgaida. Satversmes tiesa vakar nolēma ierosināt lietu par likuma Grozījumi Izglītības likumā 1. panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 1. pantam (Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika), 112. panta pirmajam teikumam (Ikvienam ir tiesības uz izglītību) un 114. pantam (Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību).
Savukārt izvērtējamais Izglītības likuma teksts ir šāds:
«Privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā.» Un te vietā atgādināt, ka privātās skolas nav gluži privāta padarīšana, jo tās tāpat saņem valsts mērķdotācijas – visu Latvijas nodokļu maksātāju naudu, un daudzos gadījumos arī pašvaldību līdzekļus.
Prasību tiesā iesniedza kāds Tengizs Džibuti un viņa bērni Davids un Dana Džibuti. Lai varētu turpināt mācīties krievu valodā. Tēvs kā prasītājs noraidīts, savukārt bērnu prasība pieņemta, lai arī ne pēc visiem pantiem, kuru atbilstība tika apstrīdēta. Kāpēc lieta ierosināta un kā tiks virzīta tālāk, Satversmes tiesa izskaidros piektdien.
Imants Vīksne
