Grozījumi Izglītības likumā, kas paredz Ministru kabinetam deleģēt tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādēs, ir izņemti no budžeta paketes un tiks skatīti atbildīgajā Saeimas komisijā trīs lasījumos. Pret šā jautājuma izskatīšanu steidzamības kārtā iebilda daudzi nozarē strādājošie. Arī Latgales pašvaldības, kas nesen tikās ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), lai pārrunātu skolu tīkla optimizāciju, uzsver: par kvantitatīvajiem kritērijiem pamatskolās nav ticis diskutēts. Ja tie tiktu pieņemti tādi kā šobrīd, tas būtu genocīds lauku skolām, raksta NRA.lv.
«Par skolēnu skaita noteikšanu pamatskolās netika runāts ne pedagogu augusta konferencē, kurā tradicionāli tiekas dažādu pašvaldību pārstāvji, ne citos pasākumos,» uzsver Balvu novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Inta Kaļva. Arī nesen, tiekoties ar IZM pārstāvjiem un ministri Ilgu Šuplinsku, šis jautājums neticis cilāts. I. Kaļva atzīst, ka neredzot jēgas šīm tikšanām, jo tām nav nekāda pienesuma. Pirmkārt, jau tāpēc, ka šobrīd nav kopskata, kas notiks ar novadu reformu. Turklāt rodas iespaids, ka pašvaldības netiek sadzirdētas un – kur nu vēl – saprastas. Politikas veidotāji arvien attālinās no tās īstenotājiem, lai gan vajadzētu būt tā, ka visi airē vienā virzienā. Viņa saprotot to, ka vidusskolas nevar būt ar pieciem bērniem klasē, bet, ja arī pamatskolas tiks regulētas «no augšas», tad tas nav nekā citādi nosaucams kā par genocīdu laukiem. Lai paraugās uz igauņiem, kā viņi cenšas atdzīvināt laukus – kādas summas tajos iegulda, taču mēs domājam tikai, kā tos iztukšot. Pārmest pašvaldībām, ka tās nekārto skolu tīklu, ir nekorekti. «Vai tiešām mums jājūtas vainīgiem, ka daudzas lietas izglītības sistēmā ir nesakārtotas?» retoriski vaicā I. Kaļva.
Ja stāsies spēkā IZM ieteiktie kvantitatīvie kritēriji, Balvu novada lauku teritorijā nebūs nevienas vidusskolas, norāda Balvu novada izglītības darba vadītāja. Tas nozīmē, ka no tālākā novada stūra skolēniem uz pilsētu nāksies mērot 53 kilometrus (arī uz otru tuvāko pilsētu – Rēzekni – ir tikpat). Jau šogad divās Balvu novada lauku vidusskolās netika atvērtas 10. klases. Pēdējos gados novadā slēgtas četras pamatskolas, nule durvis aizvēra arī Tilžas internātpamatskola. Runājot par IZM piedāvātajiem četriem reģionu blokiem, I. Kaļva uzsver: nekad nav bijis vienādu modeļu, tāpēc jābūt uzmanīgiem ar skaitļiem. Piemēram, nav saprotams, kāpēc pierobežā varēs atvērt klasi ar desmit bērniem, bet turpat desmit kilometrus tālāk – ne.
Savukārt Rēzeknes pilsētai minimālo kritēriju piemērošana pamatskolām galvassāpes nerada – skolēnu skaits šajā posmā ir pietiekams, teic Rēzeknes pilsētas domes Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings. Taču vidusskolas gan, tāpēc jau šogad pašvaldība gribot pieņemt lēmumu par vairāku vidusskolu reorganizāciju, lai jau nākamā gada 1. septembrī tās sāktu darbu kā pamatskolas. «Rēzeknē šobrīd ir septiņas vidusskolas. Lai īstenotu jauno mācību saturu un nodrošinātu izvēļu grozus, nevar būt tikai viena 10. klase, jābūt vismaz divām, bet vislabāk – trijām vai četrām paralēlklasēm. Taču tādu skaitu var nodrošināt tikai trijās skolās. Tas nozīmē, ka pārējās zaudēs vidusskolas statusu un kļūs par pamatskolām,» skaidro A. Drelings. Savu līdzšinējo statusu saglabās Rēzeknes Valsts ģimnāzija un Rēzeknes 2. vidusskola, kuru mācību vide sakārtota ar Eiropas Savienības fondu atbalstu, kā arī Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija (šīs skolas arī plānots veidot par reģiona izglītības centriem), bet pārējās pārtaps par pamatskolām. Par gaidāmajām izmaiņām esot informēta gan IZM, gan vecāki, gan skolēni, un palēnām «jau visi ir apraduši ar šo ziņu», apgalvo Rēzeknes pilsētas domes Izglītības pārvaldes vadītājs.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure ir gandarīta, ka izdevies panākt to, ka grozījumi Izglītības likumā attiecībā uz minimālā skolēnu skaita noteikšanu tiks skatīti Saeimas atbildīgajā komisijā, nevis kopā ar budžeta paketi. Viņa arī norāda, ka LPS ir apņēmības pilna neļaut ieviest kvantitatīvos kritērijus pamatskolas posmā. Tāpat nepiekritīšot tam, ka netiks ievērots vienlīdzības princips dažādiem skolu dibinātājiem, proti, privātskolām minimālo skaitu nepiemēros, bet pašvaldību skolām – gan.
Aisma Orupe
