Latvijā pērn novērots straujš agrīnās uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugums. Taču iepretim “labajiem gadiem”, kad lielāko daļu uzņēmēju motivēja biznesa iespējas, “sliktajos gados” vairums cilvēku pievērsās uzņēmējdarbībai un kļuva par uzņēmējiem, nepieciešamības spiesti, secināts Uzņēmējdarbības globālā monitoringa Latvijas piektajā ziņojumā.
Uzņēmējdarbības globālā monitoringa (GEM) Latvijas piektais ziņojums, ko izstrādājusi Rīgas Ekonomikas augstskola sadarbībā ar TeliaSonera institūtu, vēsta, ka pagājušajā gadā topošo uzņēmēju un jauno uzņēmumu īpašnieku skaits Latvijā sasniedza nedaudz vairāk kā 150 tūkstošus jeb gandrīz 10% no ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd no katriem 20 ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem Latvijā, viens ir topošais uzņēmējs un viens – jauna uzņēmuma īpašnieks, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem jauno Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.
“Latvija ir valsts, kur makroekonomikas apstākļiem ir bijusi spēcīga ietekme uz agrīnās uzņēmējdarbības aktivitātes attīstību. Uzņēmējdarbības aktivitāte samazinājās “labajos gados” un ievērojami pieauga “sliktajos”, situāciju Latvijā raksturo Olga Rastrigina, GEM projekta Latvijas komandas koordinatore, zinātniskā līdzstrādniece TeliaSonera institūtā Rīgas Ekonomikas augstskolā un Baltijas Starptautiskās ekonomikas politikas studiju centrā (BICEPS).
Galvenais iemesls, kāpēc indivīdi Latvijā iesaistās uzņēmējdarbības aktivitātēs, ir tā saucamais “iegrūšanas efekts” jeb nepieciešamības motivācija. To pierāda arī statistika: kopš 2007. gada (15.1%) nepieciešamības spiestās uzņēmējdarbības aktivitāte Latvijā ir gandrīz divkāršojusies (2009. gads – 31,8%.)
“Latvijā novēroto agrīnās stadijas uzņēmējdarbības straujo pieaugumu, visticamāk, ir radījusi situācijas pasliktināšanās darba tirgū, bezdarba draudi un citi motīvi, kas saistīti ar nepieciešamību un zaudēto iespēju izmaksām. Cilvēki vienkārši ir spiesti meklēt veidus, kā nopelnīt un izdzīvot,” skaidro O. Rastrigina.
Pašreizējā uzņēmējdarbības attīstība var radīt nelielas biznesa aktivitātes ar zemām izdzīvošanas iespējām. “Daudzi mēģinājumi uzsākt uzņēmējdarbību, iespējams, būs īslaicīgi vai neveiksmīgi. Tomēr pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības aktivitātes var būt nozīmīgs pagaidu ienākumu avots cilvēkiem, kurus skārusi ekonomiskā krīze,” norāda O. Rastrigina.
Lai arī pieaudzis to indivīdu skaits, kuriem ir nodomi uzsākt biznesu, kā arī jaunu uzņēmumu dibināšanas un uzņēmumu īpašnieku rādītāji, tomēr ekonomikas lejupslīdes laikā Latvijā kļuvis mazāk uz eksportu orientētu uzņēmumu, samazinājies plānoto darba vietu skaits, inovatīvo uzņēmumu proporcija samazinājusies līdz 10%.
Tajā pašā laikā ievērojami palielinājies arī to uzņēmēju skaits, kas uzņēmējdarbību pārtraukuši, jo tā vairs nav bijusi ienesīga. Ja 2008. gadā gandrīz trešdaļa uzņēmumu pārtrauca savu darbību nerentabla biznesa dēļ, tad pērn šo uzņēmumu skaits sasniedza gandrīz 50%. Turklāt vairāk nekā par trešdaļu pieauga to indivīdu skaits, kuri pārtrauca uzņēmējdarbību, jo ir bijis problemātiski iegūt finansējumu. Šobrīd katrs ceturtais uzņēmējs pārtrauc biznesu finansējuma trūkuma dēļ.
Aptuvenās izmaksas jauna biznesa uzsākšanai Latvijā pērn bija 14 tūkstoši eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā 2008. gadā. Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā uzsākt biznesu nav pārāk dārgi, un minētās uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksas atbilst Latvijas ekonomiskās attīstības līmenim.
Uzņēmēji Latvijā kā finansējuma avotus savam biznesam lielākoties izmanto lielu daudzumu neformālā kapitāla (t.i., finansējums no draugiem, radiniekiem, kolēģiem). Latvijā šis līdzekļu avots ir izplatītāks nekā lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, ASV, Izraēlā un Japānā. “Tas, iespējams, norāda uz grūtībām iegūt finansējumu no formāliem avotiem. Biežākais iemesls varētu būt banku un citu oficiālo investoru konservatīvā uzvedība. No otras puses, tas var norādīt arī uz samērā zemo jaunu projektu plānošanas un sagatavošanas kvalitāti,” atzīst O. Rastrigina.
Savukārt sociālās uzņēmējdarbības aktivitāti Latvijā var raksturot kā vidēju. Salīdzinājumā ar citām valstīm sociālās uzņēmējdarbības rādītājs Latvijā nav ne īpaši augsts, ne zems – tikai 1.9%. Turklāt sociālie uzņēmēji Latvijā retāk nekā uzņēmēji citviet pasaulē, vienlaicīgi iesaistās tradicionālajā uzņēmējdarbībā: tikai 0.2% mūsu valsts uzņēmēju ir apvienojuši sociālo uzņēmējdarbību ar saimniecisko darbību.
Autors: Kate Namniece, BIZNESS.LV
