Valdības vienpusējais lēmums palielināt fiskālo telpu uz pašvaldību rēķina nozīmē, ka pašvaldībām nāksies samazināt izdevumus, un to vistiešāk izjutīs reģionos dzīvojošie iedzīvotāji, žurnālistiem skaidroja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Kā zināms, valdība šonedēļ vienbalsīgi nolēmusi palielināt fiskālo telpu 2020. gadam un ietvaram 2020.–2022. gadam, kas pašvaldību budžetiem kopumā rada negatīvu fiskālu ietekmi vairāk nekā 148 miljonu eiro apmērā. Ventspils mērs norāda, ka valdība nav vedusi sarunas ar pašvaldībām par 2020., 2021. un 2022. gada kopbudžetu.
“Šādas sarunas nav notikušas. Kāpēc es par to runāju? Ja Latvija ir demokrātiska valsts, tad tai ir jābūt tiesiskai valstij. Ja tā ir tiesiska valsts, tad ir jāievēro demokrātiskas procedūras. Latvija apņēmusies pildīt Eiropas Pašvaldību hartu, kurā ir teikts, ka valstij vai valdībai ir pienācīgi jākonsultējas ar pašvaldībām jautājumos, kas uz to attiecas. Prezidents it kā ir jurists, bet viņa prezidentūras laikā visklajāk tiek pārkāptas demokrātiskai valstij noteiktas procedūras. Kā var runāt par sarunu procedūrām, ja sarunas vispār nav notikušas?” komentēja Lembergs.
Politiķis atgādināja, ka pašvaldību harta nosaka, ka pašvaldībām jābūt stabiliem, prognozējamiem ienākumu avotiem, bet šobrīd pašvaldības nezina savus budžeta ienākumus. Vēl vairāk – izskatās, ka pašvaldībām nodokļu ieņēmumi samazināsies.
Piemēram, runājot par nodokļu ieņēmumu izmaiņām valsts un pašvaldību budžetos pret 2019. gada gaidāmo izpildi, paredzams, ka nākamajā gadā pašvaldību budžetos gaidāmais pieaugums ir nulle, bet valstij ieņēmumi pieaugs par 8%, norādīja Lembergs.
“Ja tie ir 8% no 8 miljardiem eiro, tad jūs varat iedomāties, par kādām milzīgām summām ir runa. Un nekas cits, kā milzīgs izbrīns, ka valdībai it kā esot tikai 100 miljoni eiro, nav. Tās ir pilnīgās blēņas. Kur viņi to naudu liek – to neviens īsti nezina,” izteicās Lembergs.
Tāpat valsts budžeta nodokļu ieņēmumi pieaugs par 6%, kamēr pašvaldību samazināsies par 3%.
“Tas nozīmē, ka pašvaldībām nāksies samazināt izdevumus. Lūk, tāds ir Kariņa valdības ieguldījums pašvaldību budžetos ar negatīvu zīmi,” izteicās Lembergs.
“Bez šiem nodokļu samazinājumiem trīs gadu budžetā bija paredzēta arī speciālā dotācija – 187 miljoni eiro 2020. gadā. Šo speciālo dotāciju piedāvā samazināt par 39 miljoniem eiro. Tāpat plānots palielināt neapliekamo minimumu līdz 300 eiro, kas dod mīnusā 28 miljonus eiro, arī skolēnu brīvpusdienas veido caurumu – 10 miljonus – un kopā tie ir 77 miljoni eiro mīnusā jeb 40 eiro uz vienu iedzīvotāju,” norādīja Lembergs.
Pēc viņa rīcībā esošajiem datiem, Ventspils budžetā mīnuss būs 1,5 miljoni eiro, Valmierā – miljons, Liepājā – 3 miljoni, bet Daugavpilī – 3,7 miljoni eiro.
Lai arī novadu reformas sola, ka pašvaldību ieņēmumi pieaugs un dzīve reģionos attīstīties, esošā aina to nerāda. “Kā var attīstīties, ja samazina naudu? Ir likums par budžetu un finanšu vadību, kur jēga ir tāda, ka bez naudas nevar dot papildus funkcijas. Ja naudu samazina, jānoņem funkcijas. Tiesiskā valstī tā vajadzētu būt, bet beztiesiskā valstī tā nav un nebūs, lai arī Valsts prezidents it kā ir jurists. Tā ir antidemokrātiska valsts vadība,” uzsvēra Lembergs.
Foto: F64
