Valsts kontroles veiktā revīzija par lielo infrastruktūras projektu lietderību pašvaldībās tiek izmantota politiskiem mērķiem – lai diskreditētu pašvaldības iedzīvotāju acīs, tādējādi atvieglojot administratīvi teritoriālās reformas norisi. Un pie reizes, lai iesistu Latvijas Pašvaldību savienībai pirms domstarpību un vienošanās protokola saskaņošanas par nākamā gada budžetu, vēsta NRA.lv.

Nozari pārraugošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kopā ar Finanšu ministriju atsevišķus patiešām slikti saplānotus vai kļūmīgi īstenotus pašvaldību projektus vispārina, lai vēstītu, ka pašvaldības ir nodokļu maksātāju naudas izšķērdētājas. Ka vietvaru brīvības jāapcērp, lemšanu par reģionālajām naudas lietām nododot ministrijām.

Apsūdzība nenotikušā noziegumā

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs vakar tā arī pavēstīja: «Revīzija parāda nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas dzīres», un pašvaldību ministrs ar apmierinātu klusēšanu viņam piekrita. Taču pašā Valsts kontroles ziņojumā nekas tāds nav atrodams, nelikumīga līdzekļu izlietošana nevienā no revidentu apmeklētajām pašvaldībām un nevienā no analizētajiem projektiem nav konstatēta. Cita lieta, ka plānošana un projektu vadība atsevišķos gadījumos varētu būt gudrāka, labāka, tālredzīgāka, ko arī pašas pašvaldības nenoliedz. Bet tas nav noziegums, kurā Pūce kopā ar Zakatistovu nepamatoti apsūdz Latvijas pašvaldības un par ko amatpersonas būtu saucamas pie tiesas. Kontekstam jāatgādina, ka pašvaldībām ar nozares ministru Juri Pūci pašlaik izveidojies smags konflikts saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, un šonedēļ ministram izteikta neuzticība, kam gan nav nekādu saistošu seku.

Ko tad Valsts kontrole konstatēja revīzijā Pašvaldību infrastruktūras objektu un projektu finansēšanas sistēmas, procesa un kritēriju atbilstība racionālas līdzekļu izmantošanas, efektivitātes un ilgtspējas principiem? Vakar preses konferencē to izstāstīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa un 5. revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins. Un attiecīgi noslēgumā komentēja Pūce un Zakatistovs.

Baseins par īsu

Revidenti analizējuši 15 pašvaldību īstenotos projektus laika posmā no 2015. līdz 2019. gadam, kuriem ticis izsniegts Valsts kases aizdevums. Kā tie saskan ar pašvaldību nospraustajiem attīstības mērķiem. Vai uz daudziem gadiem uzņemtās finansiālās saistības ir konkrētā ieguvuma vērtas. Kā skaidrots ziņojumā: «Ambiciozi un uzturēšanā dārgi objekti, kas uzliek būtisku finansiālo slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem, ierobežo pašvaldības iedzīvotājiem nepieciešamu projektu īstenošanu nākotnē.» Tāpēc no iedzīvotāju viedokļa jājautā ne tikai, ko es iegūšu no šā projekta, bet arī – ko es neiegūšu.

Pamatā runa ir par izglītības, kultūras un sporta objektiem. Īpaša modes lieta šajos gados bijusi peldbaseinu būvniecība. Tā loģiski izriet no fakta, ka Latvijā gadu no gada ir visaugstākais noslīkušo cilvēku skaits Eiropas Savienībā. Taču projektu plānošanā tiek pieļautas visādas kļūmes, tāpat kā būvniecības gaitā. Ziņojumā atrodami vairāki šādi piemēri. Baseini ir neatbilstoša dziļuma, garuma, trūkst maliņu, pie kā pieķerties peldēt vēl nepratējiem. Kuldīgas jaunajam peldbaseinam pietrūkst dažu centimetru, lai varētu rīkot starptautiskas sacensības. Savukārt Siguldas baseins uz tādām pat nepretendētu, toties elektroniskais tablo nopirkts tāds, kas augsta līmeņa sacensībām piemērots. Ļoti dārgs. Prognozētās uzturēšanas izmaksas šiem objektiem vairumā gadījumu ir ievērojami lielākas, nekā sākotnēji optimistiski plānots. Pat uz pusi.

Kam kur jābūt

Atsevišķu projektu nepieciešamību Valsts kontrole vispār apšauba. Piemēram, kāpēc Rugāju ciemā ar 500 iedzīvotājiem nepieciešams profesionāla līmeņa futbola stadions par 850 tūkstošiem eiro, ja 18 kilometru attālumā Balvos tāds jau ir. Bauskas novads paša pasūtītā pētījumā ir konstatējis, ka Mežotnes skola bērnu trūkuma dēļ būtu slēdzama, taču tā vietā izremontēja sporta zāli par 640 tūkstošiem eiro. Šajā gadījumā arī pati pašvaldība atzīst kļūmi. Revīzijas ziņojuma komentāros teikts: «Diemžēl Bauskas novada administrācijai kā izpildvarai neizdevās pārliecināt lēmējvaru par to, ka nav ne dokumentāla, ne finansiāla pamatojuma noteikt šādas budžeta prioritātes.»

Tomēr nav korekti visu vainu par dārgiem un varbūt pat nevajadzīgiem projektiem uzkraut tikai uz pašvaldību pleciem. Pašvaldības patiešām lieto sistēmu – ja dod, tad ņem, taču šo sistēmu iedibinājusi un uztur pati valsts. Nauda jāapgūst par katru cenu. Tāpēc daudzos gadījumos projekti tiek vienkārši izdomāti. Un no otras puses – valsts līmenī nav izveidots reģionāls skatījums uz iedzīvotāju vajadzībām. Cik koncertzāļu vajadzīgas un kur. Cik peldbaseinu. To arī secina Valsts kontrole: «Šajā revīzijā mūsu redzeslokā nonāca daudzi sporta infrastruktūras objekti, un to īstenošanas piemēri ilustrēja vienotas un koordinētas valsts politikas trūkuma sekas, proti, kad vienā reģionā rodas kāda sporta veida objektu pārpilnība, raisot nevajadzīgu konkurenci pašvaldību starpā, savukārt citos reģionos pastāv šādu objektu trūkums.»

Tas ir neprāts

Ministrs Pūce kopā ar parlamentāro sekretāru Zakatistovu triumfējoši apsūdz pašvaldības izšķērdēšanā (kas turklāt neatbilst patiesībai) un neprasmīgā plānošanā. Lai gan valsts reģionālās attīstības plānošana ir tieši viņa paša ministrijas un valdības pienākums. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis Neatkarīgajai atzīst, ka pašvaldības ir sistemātiski norādījušas uz reģionālā izvērtējuma nepieciešamību. Taču tagad pašas tiek vainotas tā neesamībā. Lūgts komentēt vakar izskanējušos izteikumus – par izšķērdēšanu un dzīrēm, un prognozēm, ka Latvijas Pašvaldību savienība jau nākamgad zaudēs līdzšinējo ietekmi -, Gints Kaminskis lakoniski secina: «Tas ir neprāts!» Zakatistovs un Pūce sola, ka no nākamā gada pašvaldību vēlmes tiks izvērtētas atbilstoši valsts nospraustajām prioritātēm. Vai tas nozīmēs, ka turpmāk reģionos tiks būvēti tikai tādi objekti, kas patīk ministram Pūcem, šobrīd grūti teikt. Taču skaidri saskatāms ir ģenerālais mērķis – koncentrēt Rīgā lēmumu pieņemšanu par dzīvi visā Latvijā. Tā ir centralizācija. Pašvaldību līderis Gints Kaminskis atzīst, ka aizdomas par mēģinājumiem centralizēt valsts pārvaldi bijušas jau labu laiku, tagad tās apstiprinās. Un šī centralizācija tiek bīdīta, neraugoties uz to, ka Eiropā par labo praksi tiek uzskatīta lēmumu pieņemšana pēc iespējas tuvāk kopienām, uz kurām šie lēmumi attiecas.

Vakar revīzijas ziņojuma prezentācijā ministrs Pūce pavēstīja, ka izskatīšanai valdībā jau tiek gatavoti priekšlikumi izmaiņām pašvaldību aizņemšanās kārtībā – gan attiecībā uz prioritāšu noteikšanu, gan aizdevumu apkalpošanu un atmaksas kontroli. «Nevajadzētu uzskatīt šo par kara elementu, bet, jo mazāk disciplīnas, jo mazāka ir vēlme to ievērot,» sacīja ministrs, nepārprotami norādot, ka pašvaldībām ir pieteikts karš.

Imants Vīksne