Jaunā konservatīvā partija (JKP) runā par tiesiskumu, bet patiesībā nospļaujas uz to, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja ekspremjers Māris Kučinskis (ZZS).
Komentējot JKP izteikumus, ka “2020. gada valsts budžets ir pirmais budžets, kas Latvijā veidots bez oligarhu klātbūtnes”, Kučinskis norādīja, ka minētā partija ir ieciklējusies uz to, ka vienīgā īstā patiesība ir JKP patiesība, viņi izvēlas mērķi, kas jāsasniedz un jāiznīcina.
“Tikpat neizskaidrojams bija viņu iniciētais skandāls ar kaut kādām dzeltenajām kartītēm: tas saistījās ar Valsts drošības dienesta Normunda Mežvieta ievēlēšanu. Būtu bijis saprotamāk, ja komentārus par Mežvietu sniegtu tie, kuri ir kompetenti to darīt, nevis tie, kuri kaut ko vēro no malas,” uzskata ekspremjers.
Pēc viņa sacītā, ar budžetu būs lielas problēmas, bet vērtējošais skatiens būs jānovirza uz jauniem ieganstiem: tagad vairs nevarēs teikt, ka Kučinskis pie visa vainīgs.
“Kopš brīža, kad sāka strādāt jaunā valdība, ir pagājis vairāk nekā pusgads, tā varēja mainīt ja ne visu, tad daudz ko, bet nekas no vēlēšanās sasolītā nav izdarīts un neko arī nav iespējams izdarīt, ieskaitot paša Bordāna pakļautībā esošās sfēras – nav veikts solītais audits tieslietu sistēmā, nav zināms, kas notiks ar Liepājas cietumu – vai tas tiks iekļauts 2020. gada budžetā. Ministrijas pieprasa papildus gandrīz miljardu eiro, taču budžeta iespējas samazinājās vispirms ar fiskālo prognozi, kas tika piezemēta, tāpat ar Rīgas satiksmes radīto zaudējumu summas izņemšanu no valsts budžeta. Bet, lai ministrijas iegūtu gribēto, kaut kam ir jāsamazina no budžeta pasmeļamā summa vai jāpaaugstina nodokļi, bet Kariņš uz to neparakstās,” komentēja Kučinskis.
“Esmu strādājis laikā, kad notika visādas “oligarhu” leļļu dedzināšanas. Bet toreiz tie paši “oligarhi” neatļāvās darīt neko tādu, ko dara šodienas “bezkompromisu tiesiskuma” sludinātāji. Sabiedrība un mediji ir mulsumā, neviens nesaprot, kam ticēt: JKP runā par tiesiskumu, bet patiesībā nospļaujas uz to. Kāpēc neviens šo situāciju nevēlas mainīt? Tāpēc, ka ministrijās ir ērti rušināties,” uzsvēra Kučinskis.
Vēl viens piemērs esot Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka neapstiprināšana amatā. “Bet šī klajā iejaukšanās augstskolas autonomijā – tas ir ļoti slikts precedents. Šis lēmums tika pieņemts tādēļ, lai neizjuktu valdība: Muižnieka neapstiprināšana acīm redzami bija Bordāna ultimāts Kariņam. Jā, daudz ko var izdarīt, aizsedzoties ar revolucionāro tiesiskumu,” izteicās bijušais premjers.
Viņš gan uzsvēra, ka neviens no “brīnumdariem” tā arī nav spējis izdarīt. “Vairāki deputāti sēž Saeimā, pateicoties tikai tam, ka viņi dievojās, ka likvidēs OIK. Var, protams, braukt populismā un solīt, ka likvidēs OIK “rīt uz brokastlaiku”, bet tā tas nenotiek. Šobrīd OIK jautājums ir Saeimā iestrēdzis un apstājies,” atzina Kučinskis.
Foto: Valsts kanceleja
