Nepietiekams finansējums veselības aprūpei noteikti radīs spiedienu uz sociālo budžetu un tam būs negatīva ietekme uz valsts budžetu ilgtermiņā, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja tiesībsargs Juris Jansons.

Pēc viņa sacītā, šobrīd valsts veselības aprūpes sistēmā ir totāla krīze. Par to liecinot ne tikai Daugavpils slimnīcas gadījums, kurā līdz pat septembrim nenotiks plānveida operācijas, bet arī tas, ka aptuveni puse jauno medicīnas speciālistu dodas strādāt uz ārvalstīm.

“Akūtākā problēma vairākās nozarēs ir speciālistu trūkums. Galvenais iemesls – atalgojums un “izdegšana”,” atzina Jansons.

Pēc viņa sacītā, apmēram 50% jauno speciālistu – gan ārsti, gan medmāsas – nestrādā Latvijā, viņi dodas projām. “Kāpēc? Tāpēc ka, ja attīstītās Eiropas Savienības dalībvalstīs minimālā alga ir 1500 eiro, un šeit faktiski pat speciālistiem nesniedzas līdz šim te līmenim, tad, protams, par ko mēs runājam?” komentēja Jansons.

Viņaprāt, tāpēc, risinot ārstu trūkuma problēmu, galvenokārt būtu jākoncentrējas uz rezidentu noturēšanu Latvijā. “Piemēram, Igaunijā rezidentiem ir 2000 eiro alga. Ja mums rezidentiem nemaksā un viņiem par to rezidentūru kaut kā pašiem ir jāmēģina nodrošināt iztiku, tas ir absolūti neadekvāti. Tātad jāsāk ar šīm elementārajām lietām.”

Jansons brīdināja, ka nepietiekams finansējums veselības aprūpei noteikti radīs spiedienu uz sociālo budžetu, jo cilvēki, kas nesaņem kvalitatīvu veselības aprūpi, iegūs slimības, kas tālāk rezultēsies ar invaliditāti, bet tam būs negatīva ietekme uz valsts budžetu ilgtermiņā.

“Te ir jāskatās no ilgtspējas aspekta: izglītība, veselības un sociālais nodrošinājums. Ja mums visu laiku turpinās tā mantra, ka nav naudas, tad faktiski nebūs īsti, ko aizsargāt,” norādīja Jansons.

Foto: Pexels