Bērnu tiesību aizsardzības sistēma Latvijā šobrīd ir ļoti vāja, intervijā “Neatkarīgajai” atzina Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadītāja un Smiltenes novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Aurika Zīvere.

Komentējot labklājības ministres Ramonas Petravičas kritiku par bāriņtiesu darbu, Zīvere norādīja, ka nepiekrīt, ka tā būtu sistēma visur. “Ir kolēģi, kuri ļoti labi strādā, bet, kā jebkur, gadās arī tādi, kuriem tik labi neveicas, kuri reizēm nespēj izprast bērnu tiesību aizsardzības sistēmu. Bet, jāteic, kopumā visa bērnu tiesību aizsardzības sistēma Latvijā šobrīd ir ļoti vāja – ne tikai bāriņtiesas. Joprojām neesam iemācījušies bērna intereses nolikt kā prioritāras, bieži izdabājam vecākiem, ierēdņiem, situācijām,” uzskata asociācijas vadītāja.

Pēc viņas stāstītā, vecāku strīdnieku lietās bieži vien tiek atbalstīts viens no vecākiem, nerēķinoties ar to, ko bērns grib. Nereti bērns pasaka, ka grib palikt ar vienu vecāku, bet otrs uzskata, ka bērnam jābūt ar viņu, un ir tik uzstājīgs, ka neviens neuzklausa bērna viedokli. “Bet es nepiekristu ministres teiktajam, ka bērna nevēlēšanās doties pie audžuģimenes viennozīmīgi traktējama kā bērna ietekmēšana no iestādes puses. Iespējams, ka bērns ir paudis savu viedokli un audžuģimene viņam varbūt asociējas ar kādiem negatīviem iepriekšējiem pārdzīvojumiem,” pauda Zīvere.

“Zinu institūcijas, kuras tiešām pietur bērnus. Kolēģi ir teikuši, ka arī bāriņtiesām ir pamatīgi jācīnās, lai dabūtu bērnu ārā no iestādes, ja tās ir atradušas radiniekus vai vecāki tik ļoti ir uzlabojuši savu situāciju, ka bērns var atgriezties ģimenē – tad ir diezgan daudz pretestības no institūciju puses, lai bērnu paturētu. Nevar teikt, ka visi strādā godprātīgi un labākajās bērna interesēs,” uzskata Zīvere.

Viņa skaidroja, ka bāriņtiesām nav ne finansiālas, ne cita veida ieinteresētības, drīzāk runa varētu būt par sociālajiem dienestiem, kur jāmaksā par pakalpojumu, arī audžuģimenei jāmaksā. “Man arī ir bijusi dažāda pieredze, esmu ļoti sakliegusies ar savu sociālā dienesta vadītāju, kad man spieda ņemt bērnus ārā no audžuģimenes, lai tikai nebūtu jāmaksā par tās pakalpojumu un ievietotu institūcijā, kas ir pašvaldības uzturēta. Otrs spiediens bija atgriezt bērnus atpakaļ ģimenē, lai arī apstākļi tam bija absolūti neatbilstoši,” pauda  Smiltenes novada bāriņtiesas priekšsēdētāja.

Savukārt komentējot Valsts kontroles (VK) ziņojumu, kas balstīts uz 16 bāriņtiesu pārbaudi un nav glaimojošs, viņa skaidroja, ka VK skatījās Iedzīvotāju reģistrā tieši tās vietas, kur bērni ilgstoši atrodas bērnunamā. “Mēs atzīstam kļūdas, arī LM esam pauduši, ka esam gatavi tās novērst, un tas pamazām arī tiek darīts. Ik dienu ir vairāki e-pasti, kur tiek meklētas audžuģimenes pusaudžiem,” uzsvēra Zīvere.

Foto: Pexels