Par spīti akcīzes nodokļa lielumam, alus joprojām ir populārākais Līgo svētku dzēriens. To svētkos malkos teju katrs otrais Latvijas iedzīvotājs. Daļa priekšroku dos mazajās alus darītavās tapušajiem aliem. Tajā pašā laikā, lemjot par iespējamo akcīzes nodokļa samazinājumu alkoholam, lai saglabātu pierobežas tirdzniecību, Saeimas deputāti alus akcīzi grozīt nevēlas. Akcīzes samazinājums plānots vien stiprajam alkoholam. Pētījumu centra SKDS un Rimi Latvia veiktajā aptaujā atklājās, ka 67 procenti aptaujāto Līgo svētkos bez alus neiztiks. Arī Maxima dati liecina, ka Jāņu laikā pieprasītāko dzērienu klāsta augšgalā ir alus, vēsta NRA.lv.
Alus akcīzi neplāno mainīt
Reaģējot uz Igaunijas parlamenta lēmumu samazināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem par 25 procentiem, Saeima vakar pirmajā lasījumā (par likumprojektu balsojot 61 deputātam, bet astoņiem pret) atbalstīja grozījumus likumā par akcīzes nodokli, stiprajam alkoholam akcīzes likmi samazinot par 15 procentiem. Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, tas 40 grādus stipra degvīna litra cenu samazinās par aptuveni 1,33 eiro (ņemot vērā arī PVN).
Patlaban likumā noteikts, ka stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta nodokli aprēķina pēc 1840 eiro likmes, savukārt ar likuma grozījumiem tas samazināts līdz 1564 eiro. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā Igaunijā samazināto akcīzes nodokli alkoholam, kas radījis risku alkoholisko dzērienu tirdzniecības apjomu un attiecīgi budžeta ieņēmumu samazināšanai.
Vairāki deputāti gan iebilda, ka akcīzes samazināšana tikai stiprajam alkoholam izskatās pēc vienas nozares lobēšanas, jo pašreizējā likumprojekta redakcija neparedz akcīzes samazināšanu alum, vīnam vai sidram – daudz vieglākiem alkoholiskajiem dzērieniem. Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš uzsvēra, ka pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktās Latvijas – Igaunijas pierobežas mazumtirgotāju aptaujas secināts, ka 15,1 procents no alus segmenta dzērieniem realizēti pērn Latvijas – Igaunijas pierobežā. «Tieši stabili augstie noieta rādītāji Igaunijas pierobežā, pateicoties būtiskai akcīzes nodokļa likmju starpībai ar šo kaimiņvalsti, līdz šim ir palīdzējuši vieglāk pārvarēt nozarei uzliktos apgrūtinājumus, tostarp nozares sezonālo raksturu. Bez Igaunijas pierobežas noieta apjomiem kopējais Latvijā patēriņam nodotā alus apjoms būtu ievērojami zemāks,» atzina P. Liniņš.
Termiņš priekšlikumu iesniegšanai izmaiņām akcīzes nodokļa likumā ir noteikts līdz 21. jūnija plkst. 12, kas nozīmē, ka vēl ir iespējamas izmaiņas sākotnējā variantā. Likumprojektu otrajā lasījumā skatīs tuvākajā ārkārtas sēdē, kuru izsludinās Saeimas prezidijs. Likumprojektam noteikts steidzamības statuss, kas nozīmē, ka lēmums tiks pieņemts divos, nevis trīs lasījumos.
Likuma grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.
Ražošana samazinās
Visa pagājušā gada laikā Latvijā kopumā saražoti 78,097 miljoni litru alus, kas ir par 4,8% mazāk nekā 2017. gadā. Kopš 2010. gada alus ražošana Latvijā ar katru gadu ir samazinājusies, visdramatiskāko kritumu piedzīvojot pēc 2013. gada, kad Aldara alus ražotne tika pārcelta uz kaimiņvalsti. Alus nozari šo gadu laikā, no vienas puses, ir stiprinājusi pierobežas tirdzniecība ar Igauniju, no otras – ierobežojis akcīzes nodokļa kāpums un aizliegums pārdot alu lielajās plastmasas pudelēs.
Tiesa, šā gada četros mēnešos Latvijā kopumā saražoti 23,633 miljoni litru alus, kas ir par 10,3 procentiem vairāk nekā 2018. gada četros mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji. Šajā laikā Latvijā ievesti 31,06 miljoni litru alus, bet izvesti – 8,127 miljoni litru. Alus imports ir samazinājies, bet eksports – pieaudzis.
Šogad jaunus īpašniekus Cido Grupas personā ieguva Bauskas alus – uzņēmums ar teju 40 gadu senu vēsturi.
SIA Cido Grupa valdes priekšsēdētājs Mariuss Valds Kirstuks sola Bauskas alus alusdarītavu saglabāt kā neatkarīgu ražotni, vienlaikus padarot produkciju pieejamāku patērētājiem, izmantojot uzņēmuma loģistikas tīklu. «Tāpat saskatām iespēju veidot ražotni atvērtāku alus cienītājiem,» aktīvi aicinot apmeklēt alus darītavu klātienē, sacīja M. V. Kirstuks.
Tumšais alus -arvien populārāks
Maxima mazumtirdzniecības kompass dati liecina, ka Latvijā arvien populārāks kļūst amata jeb craft alus, ko kopumā patērē jau gandrīz puse jeb 42% Latvijas iedzīvotāju. Respondenti norādījuši, ka galvenie iemesli šī alus izvēlē ir tā interesantā garša (21%) un vēlme pamēģināt ko jaunu (20%).
«Amata alus ir vairāk iecienīts tieši jaunāko respondentu vidū – to patērē 60% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 24 gadiem un 53% vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Sekojot tendencēm un vērojot augošo pieprasījumu, Maxima veikalos ir īpaši alus stendi tieši amata alum. Redzam arī to, ka būtiski mainās kopējās alus baudīšanas tradīcijas – no kopējā pārdotā alus apjoma samazinājies gaišā alus pieprasījums, bet audzis tumšā – tā apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā ir praktiski dubultojies,» uzsver Maxima Latvija Biznesa analītikas departamenta vadītāj Zane Kaktiņa.
Valmiermuižas alus, kas ir viens no šāda alu ražotājiem, radījis arī īpašu alus garšu Brīvība. Tā tapusi jaunajā Valmiermuižas alus jaunu garšu radītavā pēc Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandiera pulkveža Mareka Ozoliņa ierosmes, alus raudzēšanas procesu pieskatot un pārbaudot pašam Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) komandierim ģenerālleitnantam Leonīdam Kalniņam. Jaunais, nefiltrētais alus Brīvība pildīts tikai 2500 pudelēs.
Ilze Šteinfelde
Foto: Pexels
