ASV prezidents Donalds Tramps neizslēdz iespēju noteikt sankcijas pret valstīm, kas ir iesaistīas Krievijas gāzes vada “Nord Stream 2” būvniecībā.

Plānots, ka “Nord Stream 2” būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Tāpat paredzēts, ka “Nord Stream 2” divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.

Pret “Nord Stream 2” jau vairākkārt ir iebildusi Vašingtona, kas saasinājis tās attiecības ar Berlīni. “Mēs aizsargājam Vāciju no Krievijas, bet tajā pašā laikā Krievija saņem miljardiem dolāru no Vācijas,” izteicies Tramps.

ASV prezidents neizslēdz iespēju noteikt sankcijas pret valstīm, kas piedalās “Nord Stream 2” būvniecībā.

ASV Senāts arī sagatavojis likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu uzņēmumiem, kas iesaistīti gāzesvada projektā. To kopīgi izstrādājuši Republikāņu senators Teds Kruzs un demokrāte Džeanna Šahīna. Tajā plānots vērsties pret tām kompānijās, kas iesaistītas Krievijas enerģētikas projektu cauruļvadu būvniecībā jūrā – konkrēti pret kuģiem, kas tiek izmantoti cauruļvada ieklāšanā.

Kā zināms, arī Baltijas valstu amatpersonas “Nord Stream 2” vērtējušas kritiski, uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Foto: Gage Skidmore/ https://www.flickr.com/photos/gageskidmore/ https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.