Precizētie dati ir izrādījušies nedaudz pozitīvāki par ātro novērtējumu. Tie liecina, ka IKP ir audzis par 3%. Kopumā nozaru veikums izskatās pietiekami solīdi, ar kritumu pārējā rūpniecībā, ko ietekmēja elektroenerģijas ražošanas samazināšanās šogad, jo apstākļi tam bija mazāk labvēlīgi nekā pērn. Apstākļiem mainoties, attiecīgi sekos arī apjomu kāpums. Mīnusus uzrāda arī nekustamā īpašuma nozare, kura arī turpmāk uzkāpt uz noturīgas izaugsmes takas nespēs.

No cita aspekta skatoties, mājsaimniecību patēriņš ir kāpis par 3%. Labie aprīļa rādītāji ļauj izteikt prognozi, ka otrajā ceturksnī pieaugums paātrināsies. Tāpat turpina ieplūst ES fondi, kas ļāvis investīcijām palielināties par 8%. Tas ir uz pusi lēnāk nekā pērn, bet šāds pieauguma palēninājums bija gaidāms. Aktuālākais jautājums ir par investīciju turpināšanos nākamgad. Pozitīvi pārsteidz eksporta dati, kas auguši par 3.6%. Neskatoties uz tirdzniecības kariem, eksporta pieaugums būs, bet temps viduvējs – aptuveni 4%.

Baltijas kontekstā Latvijas pirmā ceturkšņa izaugsme ir izradījusies visvājākā. Igaunijas IKP auga par 4.6%, bet Lietuvas par 3.8%. Neskatoties uz bažām par izaugsmes palēnināšanos, Austrum un Centrāleiropas valstīs IKP ir audzis robežās no 3-5%, kas liecina par visumā dzīvīgām tendencēm ekonomikās.

Šobrīd pasaulē vērtē, ka palēnināšanās varētu būt tuvu savam zemākajam punktam. Lai arī atgūšanās var nebūt tūlītēja un pārliecinoša, iespējams, ka negatīvo faktoru ietekme var lēnām izklīst. Tomēr neprognozējamā ASV tirdzniecības politika turpinās uzturēt nenoteiktību, kā dēļ pārmērīga optimisms nav jūtams. Sagaidu, ka turpmākajos ceturkšņos izaugsme nedaudz atgūsies līdz aptuveni 3.5%, kas ir visa gada prognoze. Galvenais uzsvars šobrīd ir pārvirzījies uz iekšzemes patēriņu, kas virzīs izaugsmi. Labāki eksporta dati ļaus noteikto prognozi pārsniegt.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists