Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās diskusija par nozīmīgākajiem pārmaiņu izaicinājumiem Eiropas Savienībā (ES). Diskusijā piedalījās arī Eiropas Parlamenta Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas deputāte no Nīderlandes – Judīte Sargentini (Judith Sargentini). Eiroparlamentāriete ekskluzīvā intervijā ieskicē gaidāmas prioritātes klimata pārmaiņu jomā, izaicinājumus finanšu jomā un Latvijas iesaistīšanos ES politikas veidošanā, kā arī atklāj Eiropas Zaļās partijas prioritātes Eiropā tuvākajos gados.

Kādas ir Eiropas Parlamenta galvenās prioritātes klimata pārmaiņu jomā nākamajiem pāris gadiem?

Judita Sargentini: Eiropas Parlaments sastāv no daudzām politiskajām partijām, un es nepārstāvu visu parlamentu. Es pārstāvu Eiropas Zaļo grupu, un mūsu prioritāte bija tieši klimatam draudzīgākā, politiskā grupa Eiropas Parlamentā. Tas, uz ko mēs tiecamies, ir pārliecināties, ka, piemēram, mēs apliekam ar nodokļiem degvielu lidmašīnām, tādā veidā mēs pārliecināmies, ka mēs patiešām nepārkāpjam Parīzes līguma robežas. Bet es būšu atklāta – es esmu strādājusi ar daudzām tēmām Eiropas Parlamentā pēdējo vairāk nekā desmit gadus, un klimats irviens no maniem tematiem.

Kā Eiropas Savienību un Latviju ietekmēs  izmaiņas regulā, kas paredzētas, lai novērstu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai? Kāpēc regula ir jāuzlabo? – paturot prātā, ka jūs bijāt ar to cieši saistīta.

Judita Sargentini: Runājot par Latviju, esmu strādājusi pie divām direktīvām, diviem likumiem, lai cīnītos pret naudas atmazgāšanu Eiropā, un esmu strādājusi kopā ar jūsu premjerministru Kariņa kungu, kad viņš vēl bija Eiropas Parlamenta deputāts. Jūs esat piedzīvojuši diezgan lielu krīzi saistībā ar Krievijas naudu jūsu valstī, bet jūs neesat tādi vienīgie un jūs arī neesat vienīgie, kas vainojami šajā situācijā. Ja skatāmies uz bankām visā Eiropā, es redzu, ka tām ir viegli īstenojami tiesību akti, lai cīnītos ar naudas atmazgāšanu. Un tas ko mēs esam paveikuši, turklāt tas bija diezgan sarežģīti – mēs esam sakārtojuši tiesību reģistrā patiesos faktiskos īpašniekus, lai mēs patiesībā varētu zināt, kurš ir direktors vai kurš ir īpašnieks, nevis ģenerāldirektors, bet kuram tas pieder, piemēram, zemes platība. Ir ļoti daudz sauszemes robežu, un Latvijā cilvēki vēlas zināt, kas par tām patiesībā ir atbildīgs.

Reģistrs ir paredzēts, lai palīdzētu jums uzzināt un lai žurnālisti varētu doties un pārbaudīt, vai šie cilvēki maksā nodokļus, Tāpēc es domāju, ka, saskaņojot Eiropas likumu par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, Eiropa kļūst drošāka, padara mūs labāk sagatavotus ieguldījumiem no ārpuses, un, kas ir ļoti svarīgi, tas ierobežo valstu konkurenci ar nodokļiem. Es pamanīju, ka jums ir brīvosta Rīgā, kur cauri iet nevis zelts, nevis gleznas, bet ogles. Kā Rīgas iedzīvotāji tad cīnās par brīvostu, kur nodokļi gandrīz vai netiek maksāti? To es gribētu saprast.

Kādi ir vissteidzamākie jautājumi Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas darba kārtībā, kur jūs esat priekšsēdētāja vietniece? Kādas ir vai kādām vajadzētu būt jūsu prioritātēm nākamajiem gadiem?

Judita Sargentini: Jautājums, par kuru mēs runājām – pārredzamība un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, cīņa pret noziedzību – ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, jo, ja nebūtu tiesiskuma, ja dalībvalstis gatavotos atteikties no demokrātijas principiem, kā mēs redzam, piemēram, Polijā un arī Ungārijā, un ja citas dalībvalstis iet uz demokrātiju un tiesiskumu, tad tas, ko mēs redzam, ir tas, ka jūs nevarat vairāk sadarboties.

Mums jau ir bijuši gadījumi, piemēram, mums bija aizdomās turētais par narkotiku noziegumu Īrijā, kurš bija jānogādā Polijā. Un tas tika pārtraukts, jo Īrijas tiesa norādīja, ka situācija Polijā ir tāda, ka mēs neesam pārliecināti, vai šis kungs saņems taisnīgu tiesu. Es saprotu, ka arī jūs vēlaties cīnīties pret noziedzību un narkotiku tirdzniecību. Tātad, ja redzat valsti, kur situācija pasliktinās, tad jums visiem ir jāuzņemas atbildība un jācīnās ar to. Es domāju, ka tā ir viena no mūsu lielākajām prioritātēm. Un jāpiebilst, ka kungs, ar kuru es veiksmīgi strādāju kopā Eiropas Parlamentā – jūsu premjerministru Kariņa kungu – viņš nebija tur, kad mēs cīnījāmies par tiesiskumu Padomē. Būtu tiešām labi, ja viņš nostātos pret saviem kolēģiem un teiktu: „Klausieties, cilvēki, jūs sagraujat arī mūsu investīciju klimatu, ja mēs to nedarām godīgi.”

Kā Jūs vērtējat Latvijas iesaistīšanos ES politikas veidošanā? Jūs strādājāt kopā ar pašreizējo Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu pie izmaiņām direktīvā (par tēmu – visu ES uzņēmumu un trastu faktiskie īpašnieki). Kāda bija šī sadarbība un kādi ir jūsu partneri Latvijā?

Judita Sargentini: Eiropas Parlamentā ir 8 deputāti no Latvijas. Patiesībā latvieši ir labāk pārstāvēti nekā vācieši, jo, salīdzinot ar iedzīvotāju skaitu, vietu skaits ir labāks nekā, piemēram, vāciešiem. Es neesmu personīgi kontaktējusies ar visiem jūsu astoņiem deputātiem, un Eiropas Parlaments nedarbojas “valsts” aspektā.

Es nepārstāvu Nīderlandi, es pārstāvu Īrijas vēlētājus, kuri balsoja par manu partiju – par progresīvo Zaļo partiju. Un es domāju, ka Latvija, tāpat kā visas Eiropas valstis, spēlē savu spēli Padomē abējādi – caur tās dalībniekiem un caur Eiropas Parlamentu. Interesanti šeit ir tas, ka jums nav jācīnās tikai par savu valsti vai vieniem pašiem. Jūs par to cīnāties savā frakcijā. Jūsu frakcijā ir cilvēki no citām dalībvalstīm, kas cīnās to pašu cīņu.

Kādas ir Eiropas Zaļās partijas prioritātes Eiropā tuvākajos gados?

Judita Sargentini: Mēs iepriekš runājām par cīņu pret klimata pārmaiņām. Es domāju, ka caurspīdīgums un tiesiskums ir ļoti svarīgi. Ko mēs darīsim, ja tādas valstis kā Ungārijas valdība vai Polijas valdība, vai Itālija patiešām kaitē savu pilsoņu tiesībām. Mums ir jāaizsargā cilvēki pat pret savām valdībām, ja tās atņem viņiem tiesības. Tā būs milzīga cīņa par pozīciju Eiropā. Ja premjerministri Padomē turpina skatīties tikai divus, trīs gadus uz priekšu un gūt labumu savai valstij, un viņi aizmirst par solidaritāti un to, ka kopējā ideja ir ļaut mums visiem attīstīties, tad rezultātā rodas ciešanas. Tātad, apvienojot Eiropu ar mērķi veidot progresīvu, klimatam draudzīgu projektu – tas ir tas, ko mēs darām.

Viena no jūsu tēmām ir piekļuve inovatīvām efektīvām zālēm. Latvijā pacienti tikai retos gadījumos saņem modernas zāles. Kāda varētu būt ES iesaiste?

Judita Sargentini: Te ir vēl viens aspekts – vai mums ir pietiekami daudz līdzekļu, lai finansētu mūsu veselības sistēmu. Vai budžetā ir pietiekami daudz naudas, lai finansētu mūsu veselības sistēmu? Tas viss saistīts ar to, kā mēs piepildām mūsu kasi, vai mēs maksājam nodokļus, vai mēs pārliecināmies, ka tiek maksāti nodokļi par mūsu biznesu, lai mums tiešām būtu nauda, ko tērēt izglītības nozarē, un it īpaši veselības nozarē. Tad, es domāju, ka valsts var daudz ko uzlabot, ja jūs pārliecināties, ka savi uzņēmumi tiek aplikti ar nodokļiem. Un tas ir tas, ko es esmu mēģinājusi darīt, lai cīnītos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nodokļu nemaksāšanu.

Otra lieta – tās ir ģenēriskās zāles. Starp Eiropas Savienību un Indiju ir ļoti sāpīga atšķirība. Indijā tiek ražotas daudzas tā sauktās ģenēriskās zāles, lai pacienti nepārmaksātu par zālēm, bet tas padara tās daudz lētākas, un tas nāk par labu iedzīvotājiem, kam nepieciešamas zāles. Lielie Eiropas farmācijas uzņēmumi cīnās šajā tirdzniecības attiecību jomā, jo uztraucas par peļņu, viņi baidās, ka zaudēs biznesa iespēju.

Zaļie ir cīnījušies ģenērisko zāļu labā, jo tas nāk par labu ne tikai cilvēkiem šeit, bet arī cilvēkiem visā pasaulē. Un tas, ko mēs cenšamies darīt – mēs cenšamies izārstēt cilvēkus. Mēs nemēģinām padarīt farmācijas uzņēmumus bagātus. Es domāju, ka šie ir divi svarīgākie veidi, kā pārliecināties, proti, vai jums ir atbilstošs budžets jūsu veselības nozarei, un pārliecināties, ka farmācijas rūpniecība mums nav noteikusi, cik daudz medikamentiem vajadzētu izmaksāt.

Foto: Eiropas Parlaments