Mums nāksies pierast pie tā, ka nākamajā gadsimta ceturksnī pakāpeniski samazināsies Amerikas Savienoto Valstu ietekme uz globālās politikas procesiem un ASV klātbūtne visā pasaulē, raksta Francijas laikraksts „Le Monde”.
„Vašingtonas ārpolitika vairs nespēlēs izšķirošo lomu globālajos jautājumos. .. Amerikas Savienotajām Valstīm, kuras pēdējos 70 gadus ir dominējušas starptautiskajā politikā, nāksies rēķināties ar jaunajām lielvalstīm, vispirms jau ar Ķīnu. Tomēr tas nav galvenais iemesls gaidāmajam amerikāņu ietekmes uz starptautiskajiem jautājumiem atslābumam. Galvenais iemesls ir nauda,” uzskata „Le Monde”.
„Savienotajām valstīm vairs nav līdzekļu, lai turpinātu hiperaktīvo ārpolitiku, kādu tās īstenoja XX gadsimta otrajā pusē. Vašingtona aizvien mazāk iejauksies starptautiskajos jautājumos, jo tā ir „izputināta”. Tā uzskata viens no ASV ārpolitikas vadošajiem speciālistiem Maikls Mandelbaums no Džona Hopkinsa universitātes,” turpina izdevums, kuru citē portāls www.pok.lv.
Savā grāmatā „The Frugal Superpower: America’s Global Leadership in a Cash-Strapped Era (“Pieticīgā superlielvalsts: ASV vadošā loma pasaulē laikmetā bez naudas”) profesors Mandelbaums uzdod jautājumu, vai Amerika spēs saglabāt globālās līderes pozīcijas, būdama ierobežota līdzekļos. Pēc viņa domām, ārējais parāds piespiedīs ASV pārorientēt prioritātes uz iekšpolitiku.
„2030. gadā tikai viena paša federālā parāda apkalpošanas izdevumi pārsniegs aizsardzības izdevumus,” konstatē Mandelbaums. Turklāt pensijas vecumu sasniegs vairākas tā dēvēto „beibībumeru” paaudzes, iegūstot tiesības uz izmaksām medicīnas un sociālās palīdzības programmu ietvaros. Izdevumi, kas saistīti ar šīm izmaksām, pārsniegs 40% visu ASV budžeta izdevumu. Līdz ar to, kā uzskata Mandelbaums, Vašingtona piešķirs aizvien mazāk līdzekļu ārpolitikas vajadzībām. No tā izriet, kā profesora teikto citē „Le Monde”, ka “Amerika vairs tik aktīvi neiejauksies globālajā politikā. Ir pienākušas beigas tās faktiski īstenotajai pasaules pārvaldībai”.
Par amerikāņu dominēšanas kulminācijas punktu kļuva aukstā kara beigu periods. Tieši tad eksperti sāka runāt par „hiperlielvalsti”, kura neapšaubāmi dominēja visās jomās. Augstprātība noveda Ameriku pie kļūdām, uzskata Mandelbaums. Pirmkārt, pēc viņa domām, kļūda bija NATO robežu paplašināšana bez jebkādas nepieciešamības, otrkārt – Irākas okupācija.
Pāreja no „hiperlielvalsts” laikmeta uz „ekonomiskās superlielvalsts” stadiju ietekmē arī Baraka Obamas prezidentūru: viņš ir kļuvis par pirmo prezidentu, kurš atklāti noteicis savstarpējo atkarību starp ārpolitiku un līdzekļu piešķiršanu pensijām un veselības aprūpei, atzīmē izdevums.
„Rītdienas pasaulē Amerikas klātbūtne būs daudz mazāka Eiropā, Āzijā, Tuvajos Austrumos un bijušās padomju republikās, kuras Krievija dēvē par tuvajām ārzemēm. Mandelbauma prognozes iepriecinās tos, kuri uzskata – Savienotās Valstis kaitīgi ietekmē pasaules politiku, un uztrauks tos, kuri, atjēgušies pēc amerikāņu aiziešanas, aizdomāsies par varas vakuumu,” uzsver laikraksts. Pēc Mandelbauma domām, pasaule līdz ar to kļūs par „daudz haotiskāku un bīstamāku vietu”. Galvenokārt tas skars eiropiešus, kuri pastāvīgi samazina aizsardzības izdevumus, naivi uzskatot, ka „ASV vairogs vienmēr spēs garantēt viņu drošību”, raksta „Le Monde”.
Autors: www.2v.lv
