Finanšu aprindās jau zināms potenciālais kandidāts uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja amatu – Pasaules Bankas darbinieks Kārlis Bauze. Viņš pilnībā atbilst premjera Krišjāņa Kariņa aprakstītajam ideālam – ārzemēs svarīgā finanšu amatā strādājošs tautietis. Taču atklātais konkurss, kurā Bauzem vēl jāuzvar, būtu nozares reformētāju mazākā bēda. Pašlaik draud izgāzties plāns, kā tikt vaļā no esošās FKTK padomes.

Neatkarīgā jau vēstīja, ka saskaņā ar ASV vēstniecības norādēm valdība sacerējusi grozījumus FKTK likumā, un būtiskākās izmaiņas ietvertas likuma spēkā stāšanās pārejas noteikumos, proti, esošā padome jāatlaiž līdz šā gada 1. oktobrim, dodot ceļu jaunajai – tīri politiski ieceltai.

Taču valdības plāns negaidīti iestrēdzis Saeimā. Atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija kavējas ar likumprojekta izskatīšanu un tālāku virzīšanu, jo radušās šaubas par tā tiesiskumu.

Padomes atcelšana pārkāpj banku uzrauga neatkarības principus, turklāt, ja tik vienkārši var izformēt vienu kantori, lai saliktu partijai un stratēģiskajam partnerim vajadzīgos cilvēkus, kāpēc gan arī citus kantorus neizpurināt. Atliek ar premjera rīkojumu izsludināt kapitālo remontu, un uz priekšu!

Atliek pārgriezt lentīti

Banku nozarē par šādu remontēšanu manāma kurnēšana. Īpaši satraukušās mazās bankas. Ik pa brīdim publiski izskan mistiski skaitļi, cik banku Latvijā vēl jāslēdz – sešas, astoņas, desmit. Kaut gan no nerezidentiem faktiski visas ir tikušas vaļā, un arī ar mazgātu naudu visas cīnās. Tās nebūtu pamata biedēt ar slēgšanu. Gana skarbus vārdus FKTK aizstāvībai teicis arī Latvijā lielākās bankas Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis – konkrēti par FKTK vadītāju Pēteru Putniņu:

«Manuprāt, viņš trijos gados ir iespējis vairāk nekā visi iepriekšējie vadītāji kopā. Tautā dēvētais kapitālais remonts viņa vadībā tika veikts pēdējos divos – tagad laiks «nokrāsot durvis un pārgriez lentīti», nevis mēģināt nomainīt tos, kuri sūri strādājuši un lielo darbu jau padarījuši.»

Nav nekādu šaubu, ka valdības iecerētā FKTK reformēšana ir tieši saistīta ar bankas ABLV likvidācijas procesu. Konkrēti, to, ka FKTK atļāva bankai doties pašlikvidācijas ceļu, nevis atdeva to saplosīšanai piespiedu likvidācijā. Taču arī šajā salīdzinoši saudzīgajā bankas pašlikvidācijas procesā uz uzraugiem tiek izdarīts maksimāls spiediens no visām ieinteresētajām pusēm – sākot no stratēģiskajiem partneriem caur taisno vadu valdībā, beidzot ar cilvēkiem, kuru nauda drīz jau pusotru gadu ir nacionalizēta. Pēters Putniņš pašreizējo situāciju aģentūrai LETA raksturo šādi:

«Šajā bankā izmaksu gaida gandrīz divi miljardi eiro. Kreditoru pieteikšanās termiņš ir beidzies pērn septembra beigās. Kā jūs domājat, nav spiediena? Mums ir bijušas sūdzības un neviena vien. Kādreiz pamēģiniet ar lietišķu argumentāciju noturēt šādu aizsprostu, aiz kura ir divi miljardi un tūkstošiem klientu. Tādēļ es arī saku – šis nav tas patīkamākais krēsls.»

Piemērots tautietis atradies

Tomēr ar tādiem dramatiskiem izteikumiem iestādes vadītājam nāktos būt piesardzīgākam, jo acis uz viņa krēslu jau met kāds personāžs no premjeram tīkamo ļaužu loka. Ārzemēs dzīvojošs un strādājošs tautietis Kārlis Bauze, kurš baņķieru aprindās tiek uzskatīts par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča cilvēku. Uzreiz gan jāteic, ka premjera birojā viņa kā potenciālā FKTK vadītāja vārdu Neatkarīgajai neapstiprina. Gluži otrādi – pašlaik neviena konkrēta kandidatūra netiekot apspriesta. Premjera un valdības mērķis esot reformēt uzraudzības sistēmu, nevis kādu ielikt amatā.

Tomēr zīmīgi, ka tieši tagad pie apvāršņa parādījies darba meklētājs ar Krišjāņa Kariņa vēlmēm atbilstošu dzīvesgājuma aprakstu. 18 gadu Kārlis Bauze kāpa pa karjeras trepēm Latvijas Bankā, tad 2012. gadā tika rekrutēts Eiropas Komisijā un strādāja ar Grieķijas finanšu stabilizācijas programmu, bet kopš 2016. gada viņš ir vecākais eksperts Pasaules Bankā. Dzīvo Austrijā.

Kārlis Bauze gan nav ielicis savu CV darba meklētāju portālos. Šis ir cits līmenis. Taču kopš gada sākuma atgādinājis par sevi ar diviem pagariem viedokļrakstiem portālā delfi.lv par Latvijas ekonomiku un banku uzraudzību. Vienā viņš skaidro, ka būtu pareizāk banku uzraudzības funkciju nodot centrālajai bankai. Otrā apcer Latvijas negatavību jaunai ekonomiskajai krīzei. Iepriekš viņa pēdējās publiskās aktivitātes Latvijas medijos bija manāmas 2013. gadā.

Remonts stāv!

NRA.lv sazinājās ar Kārli Bauzi un guva apstiprinājumu, ka viņš patiesi iecerējis atgriezties dzimtenē un attiecīgi meklē darbu. Konkrēta piedāvājuma pagaidām gan neesot: «Mani neviens nav uzrunājis attiecībā par iespējamo vakanci FKTK, bet pēc septiņu gadu prombūtnes es plānoju atgriezties Latvijā un izskatītu piemērotus un interesantus darba piedāvājumus.» Konkrēts atgriešanās termiņš neesot nosprausts. «Man pašlaik ir labs darba līgums ar Pasaules Banku,» paskaidro eksperts, steigas neesot.

Taču steiga ir valdībai. Finanšu ministrs Jānis Reirs par «kapitālā remonta» virzību jau atskaitījies ASV vēstniecībai – izmaiņām kontroles iestāžu darbā, kā arī kredītiestāžu un FKTK likumu grozīšanu. Bet nu «remonts» iestrēdzis Saeimā. Šonedēļ atbildīgās komisijas dienaskārtībā likumprojekts nav ielikts, pēc tam seko Lieldienas. Die’s vien zina, kad varēs turpināt «remontēt».

Imants Vīksne

Foto: F64