Latvijas sabiedrība ir kļuvusi par nodokļu sistēmas reformas ķīlniekiem, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” izteicās tiesībsargs Juris Jansons, kurš uzskata, ka politiķi nebija līdz galam iedziļinājušies tajā, ko sagatavojuši.
Pēc Jansona sacītā, nodokļu maksātājs, īpaši mazo algu saņēmējs, ir nodokļu reformas ķīlnieks, un viņu trūcīgums ir iemesls, kāpēc viņi nesaņems atvieglojumus. “Tas ir viens no galvenajiem secinājumiem [mūsu pētījumā par nodokļu reformu],” stāstīja Jansons.
Saskaņā ar pētījumu, jauno neapliekamā minimuma piemērošanas kārtību par veiksmīgu uzskata 13% aptaujāto, bet par taisnīgu – vien 6,4% aptaujāto.
“Galvenā problēma ir tā, ka politiķi nebija līdz galam iedziļinājušies tajā, kas bija sagatavots,” uzskata tiesībsargs.
Jansons atklāja, ka pētījuma ietvaros sagatavoti arī priekšlikumi un rekomendācijas uz aptuveni 20 lappusēm. Vēlāk preses konferencē galvenie priekšlikumi tiks izskaidroti padziļinātāk. “Es uzskatu, ka IIN politikai un visam, kas ar to saistīts, būtu jābūt vienkāršam un saprotamam,” pauda Jansons.
Tiesībsargs kopā ar Latvijas Universitātes pētniekiem laika posmā no 2018. gada 10. līdz 21. oktobrim veica iedzīvotāju aptauju “Par iedzīvotāju informētību, zināšanām un attieksmi par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu”.
Veiktajā aptaujā 54% respondentu uzskata savu informētību par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu par pietiekamu. Savukārt tikai 35% respondentu norāda, ka ir arī zinoši par to, bet 48% respondentu uzskata, ka viņu zināšanas šajā jautājumā nav pietiekamas.
Uz potenciālo sabiedrības vilšanos jaunajā nodokļu sistēmā un pēc tam arī valstī, norāda uzmanības vērts fakts. No vienas puses, 78% respondentu uzskata, ka neapliekamais minimums ir jāpiemēro uzreiz, katru mēnesi, aprēķinot darba algu. Bet pēc tam, kad respondentam tiek izskaidrotas jaunās kārtības „ēnas puses”, vairs tikai neliela daļa no respondentiem (13%) uzskata, ka jaunā sistēma ir veiksmīga. Bet 41% uzskata, ka vēsturiskā sistēma (kad bija nepieciešams iesniegt gada ienākumu deklarāciju), skatoties no seku viedokļa, ir labāka.
No visiem respondentiem, kas norādīja, ka ir informēti par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu, 81% respondentu uzskata, ka sistēma būtu jāpilnveido. Par sociāli taisnīgu to uzskata tikai 29% respondentu. 39% respondentu nepietiek informācijas, lai varētu vērtēt, vai esošā sistēma ir sarežģīti administrējama.
Foto: Unplash
