Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik pamatīgu veselības sistēmu, komentējot ieceri atteikties no divu grozu sistēmas veselības nozarē, intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Pēc viņa sacītā, līdz šim valdība un Saeima bija izstrādājusi sistēmu, ka tie, kas maksā veselības apdrošināšanu saņem pilnus veselības pakalpojumu, kā tie, kas neiemaksā. “Viņķeles kundzes uzstāda, ka visiem vajadzētu vienādi saņemt, bet obligāti visiem vienādi un godīgi jāiemaksā,” skaidroja premjers.
“Viens no strīda āboliem ir kā tikt galā ar nerezidentiem,” atzina Kariņš. Viņš nenoliedza, ka tikai diskusijas ceļā varētu rast pareizo risinājumu, lai pilsoņi varētu saņemt plašu medicīnas pakalpojumu klāstu, un piedāvāja risinājumu meklēt pilsoņu reģistra sakārtošanā, kas ļautu konstatēt, cik un kuri ir Latvijas rezidenti, kas varētu saņemt veselības pamata groza pakalpojumu klāstu.
“Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik lielu sistēmu,” atzina Kariņš, skaidrojot, ka veselības nozarē mēs sistemātiski varam iepludināt naudu, bet tā pēc būtības neatrisinās sistēmas problēmas kopumā. “Un tas ir tas, kas ir jāmaina,” piebilda premjers.
Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) vakar pēc valdības sēdes paziņoja, ka arī bez izmaiņām nodokļu režīmos gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu.
Pašreizējais Veselības aprūpes finansēšanas likums, kura stāšanos spēkā Saeima atlika līdz jūlijam, ierobežo veselības pakalpojumu pieejamību un diskriminē pacientus pēc nodokļu maksāšanas statusa, sēdē sacīja Viņķele.
Ministre vērsa klātesošo uzmanību, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām, taču joprojām liela daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu iemeslu dēļ spiesti atteikties no vizītes pie ārsta vai ārstēšanās. “Valsts budžeta finansētai kvalitatīvai veselības aprūpes sistēmai jābūt pieejamai katram Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas, tādēļ nepieciešama Veselības aprūpes finansēšanas likuma pilnveide, kas izbeigs diskrimināciju pēc nodokļu maksāšanas statusa,” uzsvēra ministre.
Līdz ar to pašreizējā likumā noteiktām kategorijām paredzēto obligāto maksājumu Viņķele piedāvā aizstāt ar papildus 1% no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, līdzīgi kā vispārējā nodokļa režīmā maksājošajiem. Kā jau ziņots, no pagājuša gada valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme tika paaugstināta par vienu procentpunktu, ieņēmumus novirzot veselības aprūpes finansēšanai, taču tas netika attiecināts uz visiem legālās nodarbinātības veidiem.
Ministres piedāvātājā risinājumā arī saglabāta iespēja noteiktām iedzīvotāju grupām pievienoties valsts obligātajai veselības apdrošināšanai, piemēram, tos iedzīvotājus, kuri ienākumus gūst no kapitāla pieauguma.
Viņķeles ieskatā nepieciešams aktīvāk praktizēt iespēju par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem piestādīt rēķinu deklarētās dzīvesvietas valstij (apdrošinātājam). Starpvalstu maksājumi neuzliek slogu ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem.
Foto: Valsts kanceleja
