Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto valsts budžeta izstrādes grafiku šā gada budžeta projektu valdība varētu apstiprināt 5. martā un Saeimā budžetu plānots iesniegt 8. martā. Kamēr vēl nav pieņemts valsts budžets, arī pašvaldībām ir grūtības saplānot savus ieņēmumus un izdevumus, turklāt pieaug bažas, ka nodokļu reformu pašvaldību budžeti varētu samazināties par vairākiem miljoniem eiro.
Pirmais trauksmi par esošo situāciju cēlis Ventspils mērs Aivars Lembergs, norādot, ka Latvijas pašvaldību budžetiem ir izdarīts nāvējošs trieciens – situācija veidojas kritiska. “Pašvaldībām ar budžetiem veidojas kritiska situācija. Pašvaldību budžetu ieņēmumi ir ar minimālu pieaugumu, kamēr valsts budžeta ieņēmumi ir ar lielu un strauju pieaugumu. Valsts izmanto savu dominējošo stāvokli un pārkāpj Eiropas pašvaldību hartu, izveidojot situāciju, ka Latvijā ir nevis pašvaldības, bet vietējās padomes,” norādījis politiķis.
Viņš norādīja uz to, ka nodokļu reformas dēļ strauji nokrities pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu ieņēmumu īpatsvars kopbudžeta nodokļu ieņēmumos, neskaitot speciālās dotācijas. Ja iepriekšējos gados šīs īpatsvars turējies 19,6% atzīmē, tad šogad tas ir samazinājies līdz 19,3% un, ņemot vērā šī gada plānu, ir zem 18%. “Tas cipars, kāds veidojas uz 2019. gadu, ir 104 miljoni eiro deficīts. Tie ir aptuveni 50 eiro uz katru iedzīvotāju dotajā teritorijā, tā kā situācija ir kritiska un faktiski Kučinska valdība šajā ziņā ir devusi nāvējošu triecienu pašvaldību eksistencei,” norādīja Lembergs.
Arī Valmieras pilsētas pašvaldība ir satraukta par izveidojušos situāciju. Tiek lēsts, ka līdz ar pieņemto nodokļu reformu pašvaldība varētu zaudēt pat 1,6 miljonus eiro no saviem ieņēmumiem. “Ja līdz šim mēs katru gadu stabili augām ar 5% izaugsmi un mēs sapratām, ka tā ir kopīgi nopelnītā valmieriešu nauda, ar ko mēs varam rēķināties, tad patreizējā brīdī mēs esam ļoti atkarīgi no Saeimas politiskajiem lēmumiem,” LTV norādīja Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, paužot pārliecību, ka būtiski būtu veidot ilgtermiņa nodokļu politiku, lai pašvaldības varētu rēķināties ar izaugsmi.
Lai risinātu šo jautājumu, šonedēļ notika arī Lielo pilsētu asociācijas tikšanās ar finanšu ministru Jāni Reiru (JV), kur galvenais jautājums bija par kompensācijām pašvaldībām. Finanšu ministrija mierina, ka pašvaldību ieņēmumiem nevajadzētu sarukt.
“Pašvaldības saņem pilnā apmērā iedzīvotāju ienākuma nodokli atbilstoši tai proporcijai, kāda ir sadalījumam starp valsti un pašvaldībām. Veicot aprēķinus 2019. gadam, mēs tai nodokļu prognozei, kāda valstī bijusi līdz 1. janvārim, noteicām 19,6%, un attiecīgi ar šo dotāciju tiks veikti pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķini,” LTV norādīja FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības departamenta direktore Inta Komisare.
