Krišjāņa Kariņa valdības veidotāji vakar vārda burtiskā nozīmē parakstījās zem atzīšanās, ka valsts neesot pietiekami «aktīvs un informēts» īpašnieks saviem uzņēmumiem un valstī neesot «skaidras» valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas.
Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijas gala variantā ir 61 tūkstotis rakstu zīmju. Tikai ar tām pietiktu, lai bez ilustrācijām aizpildītu trīs atvērumus avīzē Neatkarīgā. Kaut minimālai orientācijai tik apjomīgā rakstu darbā palīdz 247 solījumu numurēšana. Praktiski nevienam solījumam nav tā izpildes kritēriju, bet daudzos gadījumos šos kritērijus aizvieto atsauces uz Latvijai ārējām normām vai instancēm. Goda vietā ir vairāk nekā 40 reižu piesauktā ES, bet EK pieminēta tikai pāris vietās. To izkonkurējusi Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja Moneyval, paļaušanos uz kuru valdība deklarē trīs reizes, un vēl jo vairāk Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (K. Kariņa valdības deklarācijā un parasti latviešu valodā apzīmēta ar sava nosaukuma abreviatūru angļu valodā OECD – Organisation for Economic Cooperation and Development), uz kuru deklarācija atsaucas piecreiz. Uzticība NATO atkārtota desmit reižu.
OECD piesaukšana attiecas uz tiem deklarācijas punktiem, kuru izpildei iespējams noticēt tāpēc, ka tie neprasa lielus resursus. Valdības deklarācija piesauc OECD kā galveno autoritāti, lai valsts grozītu veidus, ar kādiem valsts pašreiz pārvalda savus vērtīgākos īpašumus – lielos uzņēmumus. Šādi pārveidojumi nav pārāk dārgi, ja salīdzina vai nu ar naudu, kādu groza šie uzņēmumi, vai arī ar tādiem naudas ieguldīšanas bezdibeņiem kā pensiju paaugstināšana vai ceļu remonts. Pārvaldes pārveidojumiem uzņēmumos pietiktu ar naudu, ko var pagrābt no pašu uzņēmumu kasēm. Vēl jo vairāk naudas vismaz īstermiņā varētu gūt ar šo uzņēmumu pilnīgu vai daļēju pārdošanu. Sabiedrībā šādi darījumi nekad nebūs populāri, jo īpaši pēc tam, kad Laimdotas Straujumas valdība ar taisnošanos par nepieciešamību pildīt valsts starptautiskās saistības banku Citadele pat ne pārdeva, bet atdeva ārzemniekiem. Tagad K. Kariņa valdības deklarācija piesauc OECD tikpat uzmācīgi.
K. Kariņa valdības deklarācija ir kārtējais dokuments, kas paredz pārsaukt par uzņēmumiem Latvijas lielo ostu pārvaldes. Tās tiešām strādā kā uzņēmumi, apsaimniekojot kuģu ceļus, molus utt., bet vadītas tiek kā iestādes, kuru valdēs pārstāvjus ieceļ valsts, ostas pilsētas pašvaldība un Liepājas gadījumā arī ostas uzņēmumi. Valsts un pašvaldību īpašumtiesību aptuveno sadalījumu ostās atspoguļo valsts un pašvaldību pārstāvju vietu sadalījums ostu valdēs, nevis kapitāla sadalījums uzņēmumu akcionāru sapulcēs, bez kurām ostas lieliski iztiek. Kopš 2011. gada parādās un pazūd priekšlikumi sarežģīt ostu pārvaldīšanu ar akcionāriem un viņu sapulcēm, līdzās valdēm izveidot arī padomes un to visu vēl divkāršot, nodalot ostu piestātņu un rūpniecisko zonu pārvaldīšanu. Nekādu pamatojumu šiem priekšlikumiem kopš tā laika nav bijis, to nav arī K. Kariņa valdības deklarācijā un deklarācijas autoru līdzšinējos komentāros.
Jaunā deklarācija izceļas ne tikai ar to, ka sola pārveidot ostu pārvaldes par kapitālsabiedrībām. Turpat ir arī solījums pārveidot jau esošas kapitālsabiedrības par to, ko it kā rekomendējot OECD un kas dabā var izrādīties jau esošo valsts kapitālsabiedrību pārtaisīšana par kaut ko līdzīgu tagadējām ostu pārvaldēm. Kā citādi saprast solījumu par valsti «kā aktīvu un informētu īpašnieku»? Ostās tieši tas tiek nodrošināts, jo katrā ostas valdē acīm redzami «aktīvi un informēti» strādā vairāki ministriju valsts sekretāri vai citas valdības tieši pilnvarotas personas.
Tas tiešām ir dīvaini, ka daudzās iepriekšējās valdībās izsēdējušās partijas un amatpersonas deklarē, ka tagad nu gan vajagot «skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku». Tātad atklājas, ka «skaidras» politikas tagad nav. Lai nu tā būtu, bet kāpēc tad tagad piepīt šīm neskaidrībām vēl arī ostas? Valdībai būtu jāiet soli pa solim – vispirms jātiek skaidrībā par jau esošajām kapitālsabiedrībām un tad jālemj, vai tās tiešam spēj kalpot par vadzvaigzni ostu pārvaldībā. Ja četrus mēnešus tapinātās deklarācijas autori nav spējuši pamanīt tik vienkāršas sakarības, tad tas nozīmē, ka viņi nav gribējuši tās pamanīt. Tātad ir griba darīt ar valsts īpašumiem kaut ko tādu, ko viņi nevar atļauties deklarēt.
Oficiāli
Divi punkti no Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijas, kuras gala versijā katrs solījums ir numurēts.
82. Lielo ostu darbībā piemērosim OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināsim valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināsim efektīvāku resursu izmantošanu. Izvērtēsim un reformēsim lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām.
238. Turpināsim OECD vadlīnijās iekļauto labas korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās un sekmēsim valsts kapitālsabiedrību vērtības pieaugumu, stiprinot valsti kā aktīvu un informētu īpašnieku un izstrādājot skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku.
Viedokļi
Ansis Zeltiņš, Rīgas brīvostas pārvaldnieks:
– Labus pārvaldības principus var piemērot gan esošajā, gan jebkurā citā ostas pārvaldības formā. Valsts kapitālsabiedrība ir tikai viena no ostas pārvaldības formām. Tā pati par sevi nav ne laba, ne slikta. Pats svarīgākais, lai šajos strīdos par formu nepazustu saturs un mērķis – Latvijas ostu un tranzīta nozares izaugsme un attīstība.
Jānis Vilnītis, Liepājas domes priekšsēdētājs:
– Liepājas SEZ jau patlaban OECD principu izpilde tiek pilnībā nodrošināta – informētība, caurspīdīgums, sadarbība ar publisko un sabiedrisko sektoru. SEZ valdes sastāvā ir trīs valsts, trīs Liepājas pilsētas domes, arī trīs Liepājas komersantu pārstāvji. Katrs lēmums tiek aplūkots no trīs dažādām pusēm. Sasniegtie rezultāti liecina, ka tas ir labs pārvaldības princips.
Imants Sarmulis, Ventspils brīvostas pārvaldnieks:
– Esošais brīvostu pārvaldības modelis darbojas kopš 1994. gada un ir nodrošinājis gan ostu, gan rūpniecības attīstību saistībā ar ostām. Arī tajos laikos kapitālsabiedrība kā valsts un pašvaldību īpašumu apsaimniekošanas forma bija pazīstama, bet tika atrasts labāks veids, kā ostās sabalansēt gan transportu un ražošanas uzņēmumu, gan valsts un pašvaldību intereses.
Arnis Kluinis
Foto: Saeimas kanceleja
