Kā uzsver uzņēmēju pārstāvis, šo tendenci veicina tostarp nepārdomātā valdības politika.
“Mēs visskaudrāk redzam, kādu ļaunumu tautsaimniecībai ir nodarījusi nepārdomātā nodokļu politika – nepārdomāti ierobežotā naudas plūsma, kas sekmē “pelēkā sektora” pieaugumu. Tādējādi nodokļu ienākumi, nodokļus paaugstinot, ir relatīvi samazinājušies. Paaugstinātais nodoklis nav izpildījis savu paredzēto lomu, tieši pretēji – nesis lielus zaudējumus tirdzniecības nozarei,” akcentē Danusēvičs.
Valstij nodokļu palielināšana izmaksājusi sešus miljonus latu. Šis lēmums bijis nepamatots un sekmējis tirgotāju skaita samazināšanos, kā dēļ kopējais apgrozījums varētu kristies par 10%.
Kā prognozē LTA vadītājs, šogad lielākais kritums gaidāms tām precēm, kuras nav ikdienas patēriņa preces, kā arī atsevišķiem pakalpojumiem – pārvadājumiem, tūrismam, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem.
“Cilvēki domā, kā ietaupīt, tāpēc varētu būt gaidāms pieaugums tiem, kuri ražo pusfabrikātus vai kulināriju, ko var pagatavot mājās,” uzsver uzņēmēju pārstāvis.
Komentējot to, ar kādām problēmām saskaras tirgotāji, Danusēvičs norāda, ka nepatīkama tendence pēdējā laikā ir administratīvais terors, kas pieaug. Samazinoties valsts budžetam nodokļu formā, valsts iestādes mēģina palielināt ieņēmumus uz administratīvo sodu rēķina. Tā ir tendence, kas būtiski pasliktina mazo uzņēmumu dzīvotspēju, no kuriem tiek pieprasīti darba vides izvērtējuma u.c. dokumenti, kas nozīmē liekas izmaksas, stresu un naudas sodus.
“Ekonomikas policija brūk virsū mazajiem tirdzniecības uzņēmumiem, konfiscē preces ekspertīzei, motivējot to ar iespējamām aizdomām par viltojumiem. Rodas jautājums – kāpēc viņi iet uz vismazākajām tirdzniecības vietām, bet neiet uz lielajiem veikaliem, kur pārdošanā ir tādas pašas preces. Otrkārt – kāpēc uz ekspertīzi tiek izņemtas visas preces, nevis preču paraugi? Tā ir rīcība, kas nav samērojama ar saprātīgu valsts pārbaudi,” savu sašutumu pauž LTA vadītājs.
Tirgotāji cer, ka Valda Dombrovska (JL) valdība aktīvāk nodarbosies ar tirdzniecības noteikumu vienkāršošanu.
“Iepriekšējā valdībā, neskatoties uz solījumiem noteikumus vienkāršot, notika pretējais process. Piemēram, Labklājības ministrija pieņēma noteikumus par to, kādiem instrumentiem jābūt frizieru darba vietā. Kā izrādās, arī vīriešu frizieru darba vietā jābūt diviem matu ruļļu komplektiem. Vai arī – baseinā ūdenim jābūt noteiktā temperatūrā un pieļaujama tikai 2-3 grādu novirze, kam arī nav motivācijas. Kāpēc nevarētu veidot baseinu, kur ir citāda ūdens temperatūra, nekā vēlas noteikumu autors?!” norāda Danusēvičs.
Viņš akcentē, ka patlaban vispārējā tendence ir braukt prom no valsts vai pēc iespējas mazāk maksāt. “Šobrīd nekas nemotivē cilvēkus strādāt godīgi un palikt te, jo nav ne perspektīvas, ne vēlmes, ir tikai pastāvīga raudāšana. Valdības rīcībā neko pozitīvu neredzu. Pēdējais piemērs, kad piedāvājām valstij iekļaut tūrisma plānā Eiropas kasieru čempionātu neprofesionāļiem, arī neguva atsaucību. Jebkura iniciatīva tiek nokauta. Diemžēl tas ir tipisks ierēdniecības attieksmes paraugs.”
Avots: www.skatiens.lv
