Neiedragājams Rīgas domes koalīcijas atbalsts un premjerministra Māra Kučinska nevēlēšanās sasteigt lēmumus ļāvuši Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam uz nenoteiktu laiku nosargāt savas pozīcijas galvaspilsētas pašvaldībā.
Otrdien notika nu jau kārtējā Rīgas domes sēde, kurā mazākumā esošā opozīcija centās panākt N. Ušakova atsaukšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata, taču, kā jau tas bija paredzams, 32 domniekiem balsojot pret šo lēmumprojektu, N. Ušakovs amatu saglabāja, vēsta NRA.lv.
Domes debatēs, kurās pārsvarā uzstājās opozīcijas deputāti, tika uzskaitīti visi korupcijas gadījumi, par kuriem sabiedrība uzzinājusi laikā, kad N. Ušakovs bijis pilsētas galva. Deputāti arī apelēja pie paša N. Ušakova sirdsapziņas, atgādinot, ka no vicemēra amata atteicās Andris Ameriks, kaut arī vismaz formāli viņš nenes tiešu atbildību par domes paspārnē pieļautajiem likuma pārkāpumiem, un aicināja atkāpties N. Ušakovam pašam.
Rīgas mērs šiem aicinājumiem, protams, nesekoja un, sakot pēdējo vārdu pirms balsojuma, pārmeta opozīcijai, ka tā nevajadzīgi politizē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atklātos nodarījumus un savā arsenālā iekļāvusi arī melus. N. Ušakovs pauda, ka, valdot šādam attiecību modelim, Rīgas dome nespēs padarīt pilsētu labāku, bet vismaz daļu problēmu varētu atrisināt, ja domē ievēlētie politiskie spēki spētu sastrādāties bez sarkano līniju vilkšanas.
Otrdien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Kaspars Gerhards bija aicinājis 13. Saeimā ievēlētos labēji centriskos politiskos spēkus iepazīties ar Tieslietu un Finanšu ministrijas sagatavotajiem atzinumiem par ministrijā sagatavoto Rīgas domes atlaišanas likumprojektu. Ministrijas paudušas atbalstu likumprojektam, taču ar šo informāciju iepazīties nebija ieradušies Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un KPV LV pārstāvji. Tiesa, pēdējie jau pauduši atbalstu likumprojektam. Savukārt ZZS uzskata, ka likumprojekts nav pietiekami izdiskutēts juristu vidū.
Pēc partiju iepazīstināšanas ar atzinumu par likumprojektu K. Gerhards pauda apņēmību virzīt tā apstiprināšanu otrdienas Ministru kabineta sēdē, taču tam iebilda ZZS pārstāvošais premjerministrs Māris Kučinskis, uzsverot, ka šim likumprojektam nepieciešams juridisks izvērtējums, lai saprastu, cik tas ir tiesisks un kādas sekas varētu radīt.
Nacionālo apvienību pārstāvošais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs rosināja aktuālo jautājumu iekļaut nākamajā valdības sēdē, kas notiks 8. janvārī, taču arī šis termiņš premjerministram šķita pārlieku sasteigts, lai juristi spētu izvērtēt likumprojektu. Līdz ar to likumprojekta tālākais liktenis nav skaidrs, un, iespējams, tā nākotne būs jālemj jau jaunajai valdībai. Gan jāatzīst, ka pašlaik valdību nesaista koalīcijas līgums, tādēļ tās ministri varēja uzstāt uz balsojumu par likumprojekta iekļaušanu valdības darba kārtībā. Šādā gadījumā, ja valdībā pārstāvēto partiju pārstāvji rīkotos saskaņā ar Saeimā ievēlēto partijas biedru pausto, likumprojekts tiktu virzīts tālāk, taču valdības ministri uz balsojumu neuzstāja.
Ar mudinājumu neiesaistīties Rīgas pašvaldības kaislībās otrdien pie M. Kučinska vērsās ilggadējās ZZS sadarbības partneres Latvijai un Ventspilij līderis Aivars Lembergs.
«Opozīcija prasa atkāpties pozīciju. Tas ir loģiski, jo ko gan citu vēl viņiem prasīt. Tas ir normāls demokrātisks process, taču lietā nav jāiesaistās tiem, uz kuriem tas neattiecas. Uz premjeru tas neattiecas. Tās ir attiecības starp Rīgas pilsētas domē ievēlētiem deputātiem, kuri sadalījušies pa partijām, frakcijām, pozīciju un opozīciju,» pauda A. Lembergs.
Ja likumprojekts tomēr nonāks līdz Saeimai un Rīgas domi atlaidīs, līdz ārkārtas vēlēšanām to vadīs īpaša pagaidu administrācija. Par tās vadītāju tiktu iecelts VARAM valsts sekretāra vietnieks pašvaldību jautājumos Aivars Draudiņš, bet kā administrācijas locekļi darbotos VARAM pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls, VARAM ministra padomnieks Dainis Rijkuris, kā arī Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Satiksmes ministrijas deleģētie pārstāvji.
Pagaidu administrācijas uzdevums būtu nodrošināt domes funkcijas un pašvaldības institūciju darba nepārtrauktību, kā arī finansiālo un saimniecisko darbību.
Interesanti, ka otrdien Rīgas domei līdzvērtīga situācija tika izspēlēta arī Jūrmalas domē. Arī tajā opozīcija jau kārtējo reizi centās panākt pilsētas mēra Gata Trukšņa (ZZS) atsaukšanu, bet ar Saskaņu pārstāvošo deputātu atbalstu G. Truksnis savu amatu saglabāja.
Jānis Lasmanis
Foto: F64
