Vidējā alga turpināja strauji augt arī trešajā ceturksnī, tomēr pieauguma temps kļuva nedaudz lēnāks, nekā redzējām gada pirmajā pusē. Vidējā darba samaksa pirms nodokļiem palielinājās par 8% jeb 75 eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni. Šobrīd tā ir sasniegusi 1006 eiro. Atalgojuma kāpumu veicina arvien aktuālais darbaspēka trūkums, minimālās algas paaugstināšana par 50 eiro šī gada sākumā, kā arī cīņa ar ēnu ekonomiku, proti, pakāpeniska aplokšņu algu mazināšana.
Vidējās algas pieaugums ir vērojams pilnīgi visās nozarēs. Visstraujākais kāpums bija veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 15.9%, kas saistīts ar veselības aprūpes sistēmas reformu, un izmitināšanas un ēdināšanas nozarē – par 11.6%, kur ir viszemākais vidējās algas līmenis. Savukārt vislēnāk vidējā alga auga finanšu un apdrošināšanas nozarē – par 0.4%, un elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē – par 5.2%. Šajās nozarēs jau šobrīd ir augsts atalgojums, salīdzinot ar vidējo valstī, kas daļēji izskaidro lēnāku kāpumu. Finanšu pakalpojumos lēnāks pieaugums ir saistīts arī ar biznesa modeļa maiņu vairākiem nozares spēlētājiem.
Lai gan darba samaksas vidējo pieaugumu joprojām var raksturot kā strauju, tas, šķiet, ir sācis lēnām bremzēties. Iemeslus tam gan saskatīt ir grūti, ņemot vērā, ka ekonomikā turpinās strauja izaugsme un pagaidām viss liecina, ka darbaspēka trūkums arvien ir izteikts. Ja raugāmies no ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un starptautiskās konkurētspējas perspektīvas, samērīgāks algu pieaugums ir pat vēlams. Proti, lai uzņēmumi varētu atļauties saviem darbiniekiem ilgstoši paaugstināt darba samaksu, algu pieaugumam jāiet roku rokā ar ražīguma kāpumu. Pēdējā laikā šis tandēms ir mazliet pašķīries, algām augot straujāk.
Gaidāms, ka šogad kopumā vidējā darba samaksa pirms nodokļiem augs par nepilniem 9%. Savukārt nākamgad, izzūdot minimālās algas celšanas efektam, vidējās algas pieaugums būs ap 7%, kas joprojām ir diezgan strauji.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
