Valsts kontrole (VK) izteikusi bažas, ka simtgades tēriņi valsts budžetam varētu izmaksāt vairāk nekā plānots. Jau pagājušajā gadā izlietotais finansējums kopumā ir pārsniedzis plānoto, lielākā daļa institūciju simtgades pasākumiem piešķir vairāk naudas, nekā bijis plānots. Naudas dalīšana svētku pasākumiem nav skaidra, jo tajos iekļauti arī ikgadējie pasākumi, kā arī īstenoti vai īstenojami projekti, kam no simtgades budžeta nauda vispār netiek dota, raksta NRA.lv.
Valsts kontrole arī atzinusi, ka revīzijā nav konstatētas neatbilstības izlasē iekļautajām pašvaldībām piešķirtā finansējuma un pašu finansējuma izlietojumā, īstenojot Nacionālā pasākumu plāna pasākumus 2017. gadā. Bet katrs pats var pārliecināties, ka Latvijas valsts simtgades svinību nacionālajā pasākumu plānā 2017-2021 ir ierakstīti ikgadēji pasākumi: Nacionālo bruņoto spēku parāde, Saeimas svinīgā sēde 18. novembrī, Triju Zvaigžņu ordeņa un citu valsts augstāko apbalvojumu pasniegšana, Muzeju nakts Saeimā un citi. Vai to rīkošanai līdzekļi tiek atsevišķi piešķirti no simtgades budžeta vai jau ir iekļauti konkrētās ministrijas ikgadējā budžetā? Uz to vērš uzmanību Valsts kontrole saimnieciskās revīzijas ziņojumā, norādot, ka simtgades pasākumiem izlietotie līdzekļi netiek pietiekami uzraudzīti. Zem simtgades zīmola iespējams ielikt ikvienu un jebkādu pasākumu. Kultūras ministrija sola atskaiti tikai pēc simtgades svinību noslēguma, tas ir, 2022. gadā.
Savukārt Mežaparka Lielās estrādes un Daugavas stadiona rekonstrukcija, Nacionālā koncertzāle Rīgā un Ventspils reģionālā koncertzāle – šie esošie un iecerētie nozīmīgie objekti Latvijas simtgadei veltītajā vietnē ierakstīti kā Valsts simtgadei veltīto norišu galvenās paliekošās vērtības. Ja vien iedzīvotāji skrupulozi nepēta (un lielākā daļa nepēta) simtgades svinību reālos tēriņus no simtgadei paredzētā budžeta, viņi tiek maldināti, jo uzskata, ka šīs būves tiek finansētas tieši tā – no 61,4 miljonus eiro vērtā simtgades budžeta.
Patīk tas vai ne, ka sociālo vietni Facebook izmanto kā sabiedriskās domas pētīšanas instrumentu, bet tā ir neformāla iespēja uzzināt, ko feisbukieši zina vai nezina. Un, jā, viņi nezināja, ka Mežaparka estrāde un Daugavas stadions nav saņēmuši simtgades līdzekļus. Par Nacionālo koncertzāli Rīgā pašlaik sarunas tiek virzītas tā, lai lielāko daļu līdzekļu, kas būtu nepieciešama koncertzāles būvniecībai, Rīga maksātu no sava budžeta. Bet Rīgas budžetā nav iekļauta Latvijas simtgades svinību nauda, tāpēc 2022. gadā būs interesanti lasīt par līdzekļu izlietojumu pašvaldībām – nevis par pašvaldību simtgades pasākumiem izlietoto budžetu, bet valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem. Jo kopējā simtgades budžetā ietilpst gan valsts finansējums, gan pašvaldību finansējums, gan privātais līdzfinansējums un cilvēku brīvprātīgi maksājumi, piemēram, cimdu adīšanas akcija, ko, saprotams, no simtgades līdzekļiem neapmaksā. Katrs pērk dziju un ada cimdus, nesaņemot no simtgades budžeta atalgojumu, finansējumu vai līdzfinansējumu. Tādu sabiedrības iesaistes pasākumu ir ļoti daudz, un ne jau to izmaksas Valsts kontrole prasa norādīt un iekļaut simtgades pasākumu budžetā, bet gan valsts iestādēm piešķirto un izlietoto naudu.
Revīzijā norādīts, ka tikai attiecībā uz 54 procentiem no simtgades Nacionālajā pasākumu plānā paredzētā finansējuma jeb 31,8 miljoniem eiro darbosies centralizēts uzraudzības mehānisms. Par pārējā finansējuma izlietojumu būs atbildīgs katras iestādes vadītājs vispārējā kārtībā, kas tomēr nenosaka pienākumu veikt atsevišķu finanšu līdzekļu izlietojuma uzskaiti šādiem pasākumiem. Kultūras ministrijā atgādina, ka šāds atbildības mehānisms ir noteikts ar Ministru kabineta rīkojumu un papildu uzraudzība vairotu birokrātiju. Sabiedrībai tikšot nodrošināta iespējami plašāka un precīzāka informācija par visām simtgades norisēm.
VALSTS SIMTGADES SVINĪBĀM INDIKATĪVI PLĀNOTIE PUBLISKIE LĪDZEKĻI
2015.-2016. gadā izlietoti 2,3 miljoni eiro simtgades svinību sagatavošanai, līdzekļus saņēma Kultūras ministrija;
2017.-2021. gadā papildus piešķirts finansējums 32,2 miljoni eiro, resoru esošie līdzekļi – 26,9 miljoni eiro;
kopā 61,4 miljoni eiro.
Tikai 54 procenti piešķirto līdzekļu (31,8 miljoni eiro no 59,1 miljona) visu valsts simtgades svinību laiku tiks centralizēti uzraudzīti (kā to nosaka MK rīkojums).
Pastāv augsts risks, ka varētu tikt pārsniegts valsts simtgadei paredzētais resoru esošā budžeta finansējums 26,9 miljonu eiro apmērā. Jau tagad iestādes ir izlietojušas vairāk līdzekļu, nekā iepriekš plānots, tāpēc Valsts kontrole brīdina, ka nākamajos gados varētu pietrūkt līdzekļu citiem projektiem.
Avots: Valsts kontrole
Antra Gabre
Foto: F64
