Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisāra Olli Ilmari Rēna paziņojums par Latvijas valdības apņemšanos sastādīt privatizējamo uzņēmumu sarakstu atklāj satriecošu faktu: premjera Valda Dombrovska nesenie apgalvojumi par valsts uzņēmumu neprivatizēšanu ir sabiedrības maldināšana jeb, maigāk izsakoties, izmisīgs mēģinājums slēpt patiesību.
“Ministru prezidents Valdis Dombrovskis jau vairākkārt ir kategoriski noraidījis jebkādas plašsaziņas līdzekļos izskanējušās spekulācijas par iespējamu valsts akciju sabiedrības Latvenergo, valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts meži u.c. valsts uzņēmumu, kuru privatizēšanas aizliegums noteikts ar likumu, privatizāciju vai to gatavošanu tai. Šādi apsolījumi nav doti nedz starptautiskajiem aizdevējiem, nedz aktualizēti valdības dienas kārtībā. Vienlaikus likumdošanā izsmeļoši uzskaitīti tie valsts uzņēmumi, kas nevar tikt privatizēti vai atsavināti. Valdība neplāno iniciēt grozījumus likumos, lai mainītu neprivatizējamo valsts uzņēmumu sarakstu.”
Vakar intervijā Latvijas Radio O. I. Rēns tika izvaicāts, vai jaunajā memorandā par nākamo starptautisko aizdevumu Latvijai nav kaut kas minēts par valsts uzņēmumu privatizāciju. Komisārs paziņoja sekojošo: “Vienīgais nosacījums ir, ka līdz septembra beigām Latvijas valdībai ir jāsastāda saraksts ar valstij piederošajiem uzņēmumiem un jāsniedz informācija par to peļņu, meitasuzņēmumiem, dividenžu izmaksu, nodarbinātību un tarifiem. Ņemot vērā visus šos nosacījumus, valdībai ir jāsagatavo saraksts ar iespējamu [šo uzņēmumu] pārveidošanu par valsts aģentūrām vai privatizāciju. Šī ir saprašanās memoranda nostāja, un mēs ceram, ka Latvijas amatpersonas nākotnē strādās šajā virzienā.”
No ES komisāra teiktā nepārprotami izriet, ka Latvijas valdība starptautiskajiem aizdevējiem solījusi līdz septembra beigām izšķirties par visiem pašreizējiem valsts uzņēmumiem – vai nu tie nepieciešami kādu valsts funkciju veikšanai un tāpēc pārveidojami par valsts aģentūrām, vai jāprivatizē.
Publisko aģentūru likums nepārprotami nosaka, ka valsts aģentūras tiek veidotas, lai nodrošinātu kādas valsts un pašvaldību funkcijas. Turpretī bizness – elektroenerģijas, kokmateriālu pārdošana, tranzīta pakalpojumu sniegšana u. tml., ar ko nodarbojas lielākie šobrīd vēl neprivatizējamie Latvijas valsts uzņēmumi, – nav un nevar būt valsts funkcija.
Jāatgādina, ka premjers vēl nesen nekautrējās izplatīt paziņojumus, ka “baumām par valsts uzņēmumu privatizēšanu nav nekāda pamata”.
Tāpat atgādināsim, ka šāds V. Dombrovska paziņojums tika izplatīts 14. jūlijā, pēc tam, kad Neatkarīgā vairākkārt mēģināja tikt skaidrībā par Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta interneta mājaslapā cirkulējošo dokumentu ar nosaukumu Par atbalstu “Latvijas valsts meži” privatizēšanā.
Lai arī plašsaziņas līdzekļi pēdējo divu nedēļu laikā vairākkārt lūguši valsts vadītājam skaidrot šāda dokumenta izcelsmi, līdz šim no V. Dombrovska saņemtas vien kokainas atbildes, ka runas par valsts uzņēmumu privatizēšanu ir vien kāda apzinātas spekulācijas.
Cita starpā premjers ar preses sekretāres Līgas Krapānes starpniecību, runājot par mežu privatizēšanas dokumentu, vairākkārt apgalvoja, ka tas viss esot falsifikācija. Vēl aizvakar vakarā V. Dombrovskis ar Valsts kancelejas starpniecību Neatkarīgajai sniedza sekojošu rakstisku atbildi: “Ministru prezidents Valdis Dombrovskis jau vairākkārt ir kategoriski noraidījis jebkādas plašsaziņas līdzekļos izskanējušās spekulācijas par iespējamu valsts akciju sabiedrības Latvenergo, valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts meži u.c. valsts uzņēmumu, kuru privatizēšanas aizliegums noteikts ar likumu, privatizāciju vai to gatavošanu tai. Šādi apsolījumi nav doti nedz starptautiskajiem aizdevējiem, nedz aktualizēti valdības dienas kārtībā. Vienlaikus likumdošanā izsmeļoši uzskaitīti tie valsts uzņēmumi, kas nevar tikt privatizēti vai atsavināti. Valdība neplāno iniciēt grozījumus likumos, lai mainītu neprivatizējamo valsts uzņēmumu sarakstu.”
Tikmēr gūti neapgāžamus pierādījumus, ka vairāk nekā divu nedēļu laikā, kopš presē parādījās ziņas par iespējamu valsts uzņēmuma Latvijas valsts meži privatizēšanu, premjers nav pat mēģinājis noskaidrot it kā kļūmīgā EK dokumenta izcelsmi un nav izrādījis vēlmi šo, viņa vārdiem runājot, “falsifikāciju” labot. Zemkopības ministrijas preses dienests apliecināja, ka premjers nav vērsies pie zemkopības ministra Jāņa Dūklava, lai noskaidrotu mežu privatizēšanas dokumenta izcelsmi un lūgtu šo “falsifikāciju” novērst.
V. Dombrovska rīcība tika lūgta skaidrot arī bijušajiem Latvijas premjeriem Mārim Gailim, Guntaram Krastam, Vilim Krištopanam un Indulim Emsim. Viņi vienprātīgi norādīja, ka šādā situācijā premjeram vai nu jāatklāj patiesība par valdības solījumiem privatizēt valsts uzņēmumus, vai arī jāpieprasa skaidrojums no atbildīgajām institūcijām un jādod rīkojums kļūdas labot.
Autors: Uldis Dreiblats / NRA.LV
