Starpbanku kredītu likmju rādītāja EURIBOR kāpums par 38% tomēr nenozīmē, ka tieši tāpat pieaug kredītprocentu ikmēneša maksājumi par aizņēmumiem eiro.
EURIBOR parāda, par kādu cenu Eiropas komercbankas aizdod cita citai eiro. EURIBOR ir rādītāju saime, jo aizdevumu vidējās likmes tiek aprēķinātas atsevišķi aizdevumiem uz dažāda laika ilgumiem no vienas nedēļas līdz vienam gadam. Latvijā mēdz plaši izmantot trīs un sešu mēnešu EURIBOR likmes. Standarta kredītlīgums paredz, ka bankas klienta kredītmaksājumu procenti ir šis EURIBOR rādītājs plus vēl 3–4 procentpunkti. Katrai dienai tiek izrēķināti savi EURIBOR rādītāji. To iekļaušana kredītlikmes noteikšanā dažādās bankās notiek atšķirīgi. Ja, sacīsim, kredītlīgums tiktu noslēgts šodien, 22. jūlijā, tad turpmāk līdz 22. oktobrim vai nākamā gada 22. janvārim būtu jāmaksā EURIBOR šodienas vai vakardienas rādītājs, bet nākamos laika periodus – tāds EURIBOR, kāds tas būs maksājumu pārrēķināšanas dienā. Citos gadījumos bankas piesaista maksājumus nevis aizņēmuma datumam, bet gadu mijai u.tml. zīmīgiem datumiem.
Ir iespējams ņemt kredītu arī ar fiksētu likmi. Tā nenozīmē likmes nemainību uz gadu desmitiem, bet uz vairākiem gadiem gan. Ik pēc dažiem gadiem bankas drīkst mainīt arī it kā nemainīgo kredītprocentu likmes daļu, uz ko klienti var atbildēt, pārfinansējot kredītu citā bankā.
Patlaban daudzi banku klienti sāk sajust, ka viņu maksājumi pieaug atbilstoši EURIBOR rādītāju augšupejai no sava vēsturiskā minimuma šā gada martā.
Ņemsim, piemēram, trīs mēnešu EURIBOR. Savā zemākajā līmenī uz 0,639 procentiem tas ir atradies 22. martā, bet tā pēdējais pieejamais rādītājs 21. jūlijā bija 0,881 procents. Elementāras aritmētiskas darbības dod rezultātu, ka EURIBOR ir paaugstinājies par 37,8 jeb 38 procentiem. Pirmā labā ziņa ir tā, ka kredītmaksājumu apjoms seko nevis EURIBOR pieaugumam procentos, bet procentpunkos, kur 0,881 – 0,639 = 0,242: tas izskatās krietni mazāk jeb pievilcīgāk un cerīgāk, ka arī maksājumu kāpums nebūs milzīgs. Otrā labā ziņa ir tā, ka banku darbinieki spēj uzrādīt EURIBOR pieauguma robežu. Tā esot ļoti tuva 1%, kādā Eiropas Centrālā banka (ECB) tur un vēl vismaz gadu turēšot likmi, par kādu tā aizdod eiro komercbankām.
EURIBOR likmes zem ECB refinansēšanas likmes tiek atzītas par 2008.–2009. gada finanšu krīzes blakusefektu, kas nemaz nevarēja ilgstoši pastāvēt. 2001. gada 1. janvārī EURIBOR rādītāju saime startēja ar rezultātiem 4,7–4,9 gada procentu robežās. Kad Latvija 2004. gada maijā stājās Eiropas Savienībā, EURIBOR rādītāji atradās 2,0–2,3 gada procentu robežās un nodrošināja kredītus, kas tobrīd bija nepieredzēti lēti un vilinoši. Ekonomiskā burbuļa piepūšanās un plīšana 2008. gada beigās pacēla EURIBOR rādītājus virs 5 procentiem, bet ECB eiro emisija ļāva sasniegt un pārsniegt vecos eiro lētuma rekordus. EURIBOR pieaugums ir tirgus reakcija uz to, ka tagad ECB taustās eiro emisijas ierobežošanas virzienā. Centrālā banka nav sadūšojusies celt savu refinansēšanas likmi, bet tomēr pakāpeniski ierobežojusi naudas aizdošanas apjomu. Līdz ar to bezskaidrās naudas kļūst mazāk un tās cena tuvojas refinansēšanas likmei, kas droši vien arī ir ECB mērķis.
EURIBOR likmes kāpuma ietekme uz katra konkrētā parāda atmaksas izdevumiem ir dažāda atkarībā no kredītlīguma noteikumiem. Parex bankas analītiķis Zigurds Vaikulis dalījās ar aptuveno ietekmes novērtējuma formulu, pēc kuras EURIBOR pieaugums par vienu procentpunktu palielina kredītmaksājuma ikmēneša apjomu par 10 procentiem. To viņš sakot arī no savas kredītņēmēja pieredzes, jo EURIBOR pazemināšanās par aptuveni 4 procentpunktiem arī esot pazeminājusi viņa mēneša maksājumu par 40 procentiem. Tagadējais EURIBOR pieaugums liek rēķināties ar maksājumu pieaugumu par 3–4 procentiem un tālāk par kopā 5–6 procentiem, ja nekas neizjauks EURIBOR un ECB refinansēšanas likmes izlīdzināšanos. Varbūt pēc gada ECB cels refinansēšanas likmi, bet pieaugums tiek gaidīts procenta desmitdaļu mērogā.
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv
