Saeima ceturtdien izskatīšanai komisijās nodevusi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izstrādātos grozījumus Satversmē par tautas vēlētu Valsts prezidentu.

“Par” grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijām balsoja 70 deputātu, “pret” 15 parlamentārieši un divi deputāti no balsojuma atturējās.

Balsot par grozījumiem Satversmē aicināja Saeimas deputāts Gunārs Kūtris, kurš norādīja, ka tautas ievēlēts Valsts prezidents ir labākais risinājums. “Par šo idejas ir bijušas jau no 1993.gada Saeimā, un arī mūsu pašu sasaukumā ir vairākas reizes par šo jautājumu bijušas runas. Un bija pat darba grupa, kas divus gadus vāca, apkopoja visu informāciju un secināja, ka tautas vēlēts prezidents ir labākais risinājums. Un par to arī pagājušajā nedēļā, šeit, Saeimas sēdē runājot par Satversmes grozījumiem, arī teica, ka tas, ko mēs darām, tas īstenībā ir solis atpakaļ. Tautas vēlēts ir solis uz priekšu. Un šeit nav nekādas saistības ar prezidenta pilnvaru izmaiņām,” savā uzrunā sacīja Kūtris.

Pret tautas vēlētu prezidentu asi iestājās partija “Vienotība”, kuras frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri norādīja, ka piedāvājums par tautas vēlētu Valsts prezidentu nozīmē nopietnas pārmaiņas. “Ja nevaram pat vienoties par atklātu prezidenta vēlēšanu Saeimā, tautas vēlētam prezidentam mēs neesam gatavi. Mēs nevaram atļauties nodot tik lielu varu viena cilvēka rokās, apzinoties visus iespējamos riskus. Atgādināšu par ļoti nozīmīgu risku šajā ģeopolitiskajā situācijā, ka mums aiz austrumu robežas ir liels kaimiņš, kas ietekmē mūsu iekšpolitiku katru dienu,” izteicās Abu Meri.

“Par” grozījumiem balsoja Nacionālā apvienība, ZZS, “Saskaņa”, Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kā arī vairāki pie frakcijām nepiederoši deputāti. “Pret” grozījumiem balsoja “Vienotības” deputāti.

Grozījumus Saeimā iesniedza vairāki ZZS deputāti: Armands Krauze (ZZS), Valdis Kalnozols (ZZS), Juris Vectirāns (ZZS) un Līga Kozlovska (ZZS), kā arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Gunārs Kūtris, kurš rudenī gaidāmajās vēlēšanās startēs no ZZS.

Foto: F64