Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iecere stingrāk regulēt ziedojumus pašvaldībām ir pilnīgs marasms. Ja šādu likumu pieņems, būtiski pieaugs birokrātijas apjomi, sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

“Kas ir Ventspils pilsētas dome? Tā ir atvasināta publiska persona, un atvasinātas publiskas personas ir daudz, un ne tikai pašvaldības. Ja runā par ziedojumiem, tad jārunā globāli par ziedojumiem – tātad, ja ir runa par ziedojumiem atvasinātam publiskam personām un to struktūrvienībām, tad to jautājumu arī tā vajag uzstādīt, nevis pašvaldības ir kaut kas atsevišķs no publiskā sektora, un valsts publiskais sektors ir kaut kas atsevišķs,” uzskata Lembergs.

Viņš norādīja, ka ir pieprasīta atskaite – kas ir ziedojis, ko ziedojis un kas pieņēmis lēmumu par ziedojumu. “Ventspils pilsētas dome pieņēmusi lēmumu par ziedojumu kārtību 2016. gadā. Mēs jau zinājam, ka 2018. gadā par to radīsies kaut kāda interese,” viņš ironizēja, turpinot, ka “tas saraksts ir garš. Kāds ziedoja grāmatu bibliotēkai, tad uzreiz jātaisa atskaite, jāpieņem lēmums, jāinformē KNAB (…) valsts ir ar veselo saprātu? Tādi ziedojumi ir visādi – bērnunamiem, pansionātiem, slimnīcām ziedo utt. Tā jēga tāda, ka visam tam jābūt ārkārtīgi birokratizētam?” jautā Lembergs.

“Tad viņi divus vai piecus gadus sekos līdzi, vai tas bibliotēkas vadītājs attiecībā uz ziedotāju nav bijis kaut kādās lēmuma pieņemšanas attiecībās. Ko tas nozīmē? Velns viņu zina! Piemēram, cilvēks laikā nenodot grāmatu, viņam pagarina termiņu – tas ir lēmums. Kas viņu tagad cietumā liks?” komentēja Lembergs, piebilstot, ka “valsts šobrīd iet pilnīgā marasmā”.

“Ja kādreiz prēmiju nolēma izsniegt, tad tagad tas viss ir jāapraksta. Kāda jēga tam visam ir? Ja ir papīrs, tad ir, bet ja nav – tad nav. Valsts iet pa fāzēm,” uzskata politiķis.

Foto: F64