Kompensējamām zālēm nākamā gada veselības aprūpes budžetā nepieciešami papildus 30 miljoni eiro, liecina Veselības ministrijas iesniegtais finansējuma pieprasījums prioritāriem pasākumiem nākamajam gadam. Šogad kompensējamo zāļu budžets ir 161 miljons eiro, kas ir par ceturto daļu lielāks nekā 2017. gadā, saka veselības ministre Anda Čakša, un tas ļāvis palielināt valsts kompensācijas apmēru līdz simt procentiem, raksta NRA.lv.
Veselības ministre apgalvo, ka šie lēmumi, kā arī valdības pieņemtie grozījumi medikamentu apmaksas kārtībā, kas ļaus samazināt kompensējamo medikamentu cenas par 20 procentiem, nav nekāds priekšvēlēšanu pasākums, bet gan ilgstošs darbs divu gadu garumā, lai vienotos ar mediķiem, pacientiem un zāļu ražotājiem.
Saskaņā ar noteikumiem vairākām diagnozēm, tostarp retām slimībām, jau no 15. augusta tiek paaugstināts kompensācijas apmērs līdz 100 procentiem: hipersensivitātes pneimonītam, citām intersticiālām plaušu slimībām, sarkoidozei, motorā neirona slimībai, Hantingtona horejai un vara vielmaiņas traucējumiem.
Kā skaidro Veselības ministrijā, tādā veidā tiks novērsti gadījumi, kad pacients neiegādājas zāles augsta līdzmaksājuma dēļ. Kompensācijas apjoma palielinājums notiks esošā veselības nozares finansējuma ietvaros. Kompensācijas sistēmā tiks iekļautas arī diagnozes, kuras līdz šim apmaksāja individuālā kārtā: uzreiz pēc noteikumu stāšanās spēkā sāks kompensēt zāles primārās plaušu hipertensijas, D vitamīnrezistenta rahīta un citiem pacientiem. Savukārt no 2019. gada 1. janvāra valsts kompensēs zāles imūndeficīta, aknu ehinokozes, cisticerkozes, citu nātrenes veidu pacientiem. Tas nozīmē, ka zāļu nozīmēšanai vairs nebūs vajadzīgs katru gadu sasaukt ārstu konsiliju, pēc kura slēdziena pacientam nākas doties ar iesniegumu uz Nacionālo veselības dienestu, kas pieņem lēmumu par zāļu kompensāciju. Samazināsies obligāti veicamās procedūras slogs pacientiem, ārstiem, arī valsts iestādēm.
Valdības apstiprinātie noteikumi ietver arī kompensējamo zāļu cenu samazināšanu, par ko jau līdz šim notikušas skaļas diskusijas. Jaunā kārtība paredz, ka gadījumā, ja medikamenta cena pārsniegs 100 procentus virs references (zemākā cena līdzvērtīgas efektivitātes medikamentam) cenas, zāļu cena šogad tiks samazināta par 20 procentiem. Tas pats plānots nākamajā gadā. Šāds cenu ierobežojums ļaus saglabāt zāļu izvēles iespējas gadījumā, ja pacientam nav piemērotas lētākās zāles, vienlaikus nodrošinot viņam mazākus izdevumus, skaidro Veselības ministrijā. Pašlaik zāļu kompensācijas sistēmā cena līdzvērtīgas efektivitātes medikamentiem var atšķirties daudzkārtīgi, un, ja pacients iegādājas dārgāku medikamentu (nevis lētāko līdzvērtīgas efektivitātes medikamentu), viņš ir spiests pārmaksāt par zālēm. Veselības ministrijas dati liecina, ka 2017. gadā pacienti, iegādājoties šādus nereferences medikamentus, ir pārmaksājuši 25 miljonus eiro.
Veselības ministre Anda Čakša stāsta, ka līdz 1. septembrim ražotājiem jāiesniedz samazinātā cena. «Sākotnēji bija domāts noteikt 100 procentu cenu samazinājumu, taču, uzklausot pacientu biedrības un zāļu ražotājus, panācām vienošanos, ka zāļu cenu samazinājums notiks lēnāk, tāpēc tagad man nav bažu par iespējamo ražotāju aiziešanu no Latvijas tirgus,» sacīja A. Čakša. Ražotāji Veselības ministrijai esot apsolījuši zāļu cenas patiešām samazināt, un tam sekos Nacionālais veselības dienests. 1. jūlijā cena samazināta jau 116 medikamentiem.
Tomēr Veselības ministrijas pieprasījums nākamajam gadam tieši kompensējamām zālēm ir 30 miljoni eiro, tas nozīmē, ka zāļu budžets varētu sasniegt 190 miljonus eiro (šogad – 161 miljons eiro). Pie nosacījuma, ja tiek piešķirti papildu līdzekļi. Papildu nauda vajadzīga, lai arī citām diagnozēm atjaunotu kompensācijas apmēru pirmskrīzes līmenī.
Inga Paparde
Foto: Pixabay
