Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) un Satiksmes ministrija pauž vienu un to pašu, ka autobusu pasažieru pārvadājumi pašreizējā veidā ilgstoši turpināties nevarēs, raksta NRA.lv.
Rīt valdībai būtu jālemj par dotāciju samazināšanu autobusu pasažieru pārvadātājiem.
Protams, ka LPPA to uzskata par nepieļaujamu. Asociācijas publiskā aktivitāte ir paziņojums, ka tāds valdības lēmums būšot «kā garants tam, ka pasažieru autobusi neizbrauks ielās». Precīzāk gan būtu teikt, ka pasažieru autobusi pārtrauks kursēt pa ceļiem un jo īpaši pa nomaļākiem lauku ceļiem, bet vēstījumā sniegtā doma tik un tā saprotama un pamatota.
Jā, «finansējums nav pietiekams»
Apstiprinājums asociācijas brīdinājumam nav jāmeklē tālāk par to dokumentu paketi, kas ar satiksmes ministra Ulda Auguļa parakstu iesniegta valdībā kā priekšlikums dotāciju samazināšanai. Valdības rīkojuma projekta anotācijā paskaidrots, ka «atbilstoši faktiskajam sabiedriskā transporta pakalpojumu pieprasījumam un aprēķinātajiem zaudējumiem – 2018. gadā – 75,77 miljoni eiro (neskaitot izdevumus par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru), valsts budžetā piešķirtais bāzes finansējums nav pietiekams un nesedz sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumā aprēķinātos kompensējamos zaudējumus». Ministrija šajā situācijā piedāvā mainīt kompensējamo zaudējumu aprēķināšanas veidu, lai tie iekļautos vai vismaz tuvinātos valsts budžetā piešķirtajam bāzes finansējumam. Šāds terminoloģisks pasākums nekādā veidā nerisina pārvadājumu radīto faktisko zaudējumu problēmu. Šie zaudējumi gadu no gada tiek segti ar naudu virs bāzes finansējuma. Zaudējumu aprēķināšanas formula ir veids, ar kuru valdība atzīst savas saistības pret pasažieru pārvadātājiem un pamato to, kāpēc tieši viņiem ir tiesības saņemt naudu, kad valdība gada beigās vai kādā citā izdevīgā brīdī sadala to naudu, kuras sadalījums nav noteikts attiecīgā gada budžetā. Bez šādas formulas valdība nevarēs atļauties norakstīt valsts naudu privātuzņēmumu zaudējumu segšanai, tāpēc asociācijas satraukums ir neizbēgams.
Piemaksu samazinās trīskārt
Autobusu pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanas aprēķini īstenībā ir vairāku formulu kopums, bet šajā reizē runa ir par valsts saistībām piemaksāt trīs eirocentus par katru kilometru, ko regulārajos reisos nobraukuši pasažieru autobusi. Grūti izdomāt vēl skaidrāku mājienu, ka turpmāk autobusiem būs jānobrauc mazāk kilometru. Pašreizējais nobraukums ir aptuveni 79 miljoni kilometru gadā, par ko valsts uzņēmusies piemaksāt 2,4 miljonus eiro. Kā redzams, tā nav ievērojama komponente 75,77 miljonus lielajās valsts izmaksās. Līdz ar to nevar teikt, ka valdības iecere no nākamā gada 1. janvāra samazināt šo piemaksu no trijiem uz vienu eirocentu nozīmē tūlītēju un tieši trīskārtēju reisu kopapjoma samazināšanu. Protams, citu kompensācijas komponenšu saņemšana ļaus pārvadātājiem turpināt darbu bez krasām autobusu kustības izmaiņām, bet šīm izmaiņām ir tik un tā būs jānotiek.
Konkrētajā gadījumā Māra Kučinska valdība gatavojas atcelt to piemaksu palielinājumu, kādu pārvadātājiem apsolījusi Laimdotas Straujumas valdība ar 2015. gada 28. jūliju datētos noteikumos par kompensāciju aprēķināšanas kārtību. Tobrīd nobrauktā kilometra kompensējamā cena jau bija viens eirocents, pie kura tagadējā valdība gribētu atgriezties. Jautājums, vai toreizējā cenas palielināšana bija pamatota.
Arī L. Straujumas valdība nedalīja dāvanas uzņēmējiem tāpat vien. Bija gan oficiāli aprēķini, gan arī nostāsti par daudzu pasažieru pārvadājumu uzņēmumu formālajām un neformālajām saitēm ar pašreizējiem vai bijušajiem pašvaldību vadītājiem un citām ietekmīgām personām, kas gribējušas un varējušas iespraukties biznesā ar lielu valsts dotāciju īpatsvaru kopējā naudas apritē.
Nevar atrast neesošu naudu
Diez vai M. Kučinska valdība grib atņemt uzņēmējiem L. Straujumas piešķirto dāvanu tikai tāpēc, lai parādītu, ka ar toreizējiem solījumiem vai solītājiem uzņēmēji nedrīkst rēķināties. Citiem vārdiem sakot, nav tā, kā teikts LPPA paziņojumā, ka «tā vietā, lai meklētu ilgtermiņa risinājumu ilgstoši iztrūkstošajam finansējumam pasažieru pārvadājumiem (aptuveni 4 miljonus eiro gadā), institūcijas iet vieglāko ceļu – meklē iespējas, kā pārvadātājiem pēc iespējas mazāk samaksāt par padarīto darbu». Jebkura valdība noteikti būtu palielinājusi bāzes finansējumu pasažieru pārvadātājiem, ja naudas atrašana šim mērķim būtu vieglāka par publisko un gan jau arī aizkulisēs notiekošo kašķēšanos gadu no gada. «Šogad, tāpat kā iepriekšējo gadu, līdzekļu iztrūkuma dēļ jau gada pirmajā ceturksnī 4,24 miljoni eiro tika pārcelti no gada beigās plānotajiem budžeta izdevumiem, tādējādi īslaicīgi atrisinot zaudējumu kompensācijas maksājumus,» Neatkarīgo informēja LPPA prezidents Ivo Ošenieks.
Pārvadātāju pusē ir argumenti, ka tagadējā valdība vienā un tajā pašā laikā palielina pārvadājumu izmaksas un atsakās šos palielinājumus kompensēt. Proti, šī valdība ir cēlusi degvielas akcīzes likmes un novēlējusi tās celt arī turpmāk, kad šīs valdības pilnvaras beigsies pēc Saeimas vēlēšanām. Ļoti līdzīgi var teikt par minimālās algas pacelšanu, apdrošināšanas izmaksu pieaugumu un citiem sadārdzinājumiem, ar kādiem Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi saskaras ik uz soļa. Pārvadātāju priekšlikums ir iekļauties šajā straumē ar autobusu biļešu cenu celšanu. Tādā gadījumā atliktu fiksēt autobusu pasažieru aizbaidīšanas rezultātus un uz šāda pamata pieņemt lēmumu par autobusu maršrutu un reisu slēgšanu.
Arnis Kluinis
Foto: Pixabay
