No 1. jūlija siltuma ražotāji būs spiesti maksāt jauno dabasgāzes akcīzes nodokli – 15,6 latus par 1000 kubikmetriem gāzes. Līdz ar to šajā apkures sezonā tiek paredzēts siltumtarifu pieaugumu par 30% jeb 10 latiem par megavatstundu (Ls/MWh).
Ja lielākai daļai iedzīvotāju šī ziņa izraisa baiļu sajūtu, tad renovēto māju iemītnieki zināmā mērā var justies gandarīti: pat maksājot šo summu, viņi ātrāk norēķināsies ar kredītu devējiem un tad jau visā pilnībā baudīs siltinātas mājas dzīvokļa saimnieka priekšrocības un par siltumu maksās mazāk nekā kaimiņi.
Lai uzsāktu nama renovāciju, ar dzīvokļu īpašnieku atbalstu vien ir par maz – vajadzīgi ievērojami naudas resursi. Tieši par šiem jautājumiem tika spriests diskusijā “Dzīvojamo ēku renovācijas finansēšanas iespējas”, ko rīkoja Ekonomikas ministrija (EM), Rīgas enerģētikas aģentūra un citas organizācijas.
Daudzveidīgi finanšu avoti
Šobrīd Latvijā ir pieejami daudzveidīgi finanšu avoti ēku renovācijai. Šī saraksta augšgalā neapšaubāmi atrodas Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) aktivitāte “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ar kopējo finansējumu 44,3 milj. latu.
Jūnija pirmajā pusē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra bija noslēgusi 16 jaunus līgumus par kopējo ES fondu līdzfinansējumu 631 156,47 lati.
Atbilstoši šiem līgumiem renovācijas darbi sāksies astoņās daudzdzīvokļu mājās Valmierā, Ugāles novadā, Ventspilī, Burtnieku novadā, Rīgā un citviet. Renovācijas procesa laikā tiks siltinātas namu ārsienas, cokols, pagrabs, bēniņi, kā arī modernizēta siltumapgādes sistēma un veikti citi darbi.
Minētās atbalsta programmas ietvaros šogad renovācijas darbi kopumā ritēs aptuveni 100 daudzdzīvokļu mājās gandrīz 20 apdzīvotās vietās visā Latvijā. Kā apliecina nozaru asociāciju pārstāvji, dažviet pat pietrūkst sastatņu un būvnieki pierakstoties uz tām rindā, pastāstīja EM ES fondu ieviešanas departamenta vecākā referente Signe Kajaka.
Aprēķini par siltuma patēriņu jau renovētajās mājās aizvadītajā bargajā ziemā liecina – salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu tas vidēji ir samazinājies par 40 procentiem. Tātad gandrīz divreiz vairāk, nekā paredzēja atbalsta programmā izvirzītais mērķis – sasniegt 20% ekonomijas.
Līdz 15. jūnijam programmas ietvaros kopumā ir iesniegti 162 projekti no 36 apdzīvotām vietām par kopējo līdzfinansējumu vairāk nekā 7,8 milj. latu. Šajā laika posmā noslēgti 69 līgumi par projektu īstenošanu 3,5 milj. latu vērtībā. Visvairāk projektu iesniegumu ir saņemti no Liepājas, Ventspils, Valmieras un Limbažu novada. Kā liecina arī skaitļi, šis resursu avots ne tuvu vēl nav izsmelts.
ERAF līdzfinansējums tomēr sedz tikai pusi vai 60% (ja vismaz 10% no mājas dzīvokļu īpašniekiem ir noteikts maznodrošinātas personas statuss) no kopējām renovācijas izmaksām. Tas nozīmē, ka visu tāmē paredzēto summu nāksies aizņemties bankā vai arī likt lietā pašu uzkrājumus, jo starpposma maksājumus, ko piešķir, pamatojoties uz jau veiktajiem attiecināmajiem izdevumiem, var saņemt ne biežāk kā reizi trijos mēnešos (ja projekta īstenošanas ilgums pārsniedz sešus mēnešus).
Ja dzīvokļu īpašnieki ir nolēmuši nepieciešamos līdzekļus aizņemties bankā, jāatceras, ka šajā gadījumā banka prasa vismaz 75% dzīvokļu īpašnieku akceptu, brīdina a/s “SEB banka” finansēšanas projektu vadītāja Tatjana Botina-Solomaha. Taču dažkārt, izvērtējot situāciju, banka pozitīvu lēmumu par kredīta izsniegšanu var pieņemt, ja par to balsojuši 60% dzīvokļu īpašnieku.
Autors: Jānis Kalns / LV.lv
