Neraugoties uz ievērojamo iepirkšanās tēriņu kritumu un ekspertu bēdīgajām prognozēm par mazumtirdzniecības apgrozījuma samazinājumu arī nākotnē, šodien Pārdaugavā pie Mūkusalas ielas apļa durvis ver jauns tirdzniecības centrs Rīga Plaza.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, februārī Latvijas iedzīvotāji veikalos kopumā iztērējuši 241,2 miljonus latu. Salīdzinot ar pērnā gada februāri, pēc izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 25,3 procentiem. Nepārtikas preces pārdotas par 29,4 procentiem mazāk nekā pirms gada. Mēneša laikā mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 4,4 procentiem.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis par iemeslu šādam straujam kritumam minēja iepriekšējos gados nesamērīgi uzaudzētos patēriņa apjomus, kuri pie šādām izmaiņām ekonomikā, sarūkot vieglas naudas ieplūdei, tikpat ātri saplok. Ienākumu kritums, bezdarba pieaugums, veikalu slēgšana, cenu kritums vairākumam preču, kā arī iedzīvotāju uzkrājumu veidošana ir galvenie nozares apgrozījuma kritumu ietekmējošie faktori, uzskata D. Gašpuitis.
“Patērētāji samazina mazāk nepieciešamo preču iegādi, prioritāti atstājot pirmās nepieciešamības precēm. Noteikti savu iespaidu uz tirdzniecību atstāj iedzīvotāju bažas par lata stabilitāti, kā dēļ brīvie līdzekļi pārtop par eiro. Tāpat saspringtā gaisotne par nākotni mazina atsaucību veikalnieku akcijām. Noteikti straujais kritums ir iekšējās devalvācijas, kas izpaužas algu samazinājumā, sekas. Valsts ir nostādīta uz šāda ceļa. Lai sabalansētu ekonomiku, noturētu latu, no vienas puses, ir jāgriež tēriņi, no otras – šis process turpināsies, atstājot negatīvu
ietekmi arī uz nozari. Ikviena iedzīvotāja algas un dzīves līmenis turpinās pielāgoties visas ekonomikas spējām to nopelnīt,” skaidroja D. Gašpuitis.
Savukārt Swedbank vadošo sociālekonomikas ekspertu Pēteri Strautiņu pārsteidzis fakts, ka februārī strauji kritās arī pārtikas apgrozījums – pat nedaudz straujāk kā nepārtikas. “Taupīšana uz pārtikas rēķina liecina, ka daļa sabiedrības ir ļoti norūpējusies,” teica P. Strautiņš.
Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, visstraujāk tirdzniecība sarukusi tieši tajās preču grupās, kur iepriekšējos gados bija sasniegts visstraujākais kāpums, secināja DnB NORD Bankas speciāliste Ieva Vēja. Tostarp metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, bijis kritums par 45,6 procentiem. Pēdējos mēnešos ievērojami samazinājusies arī grāmatu un avīžu mazumtirdzniecība, kas ir tiešs pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanas rezultāts. Kā pašus pēdējos krīze ir skārusi tirdzniecību interneta veikalos un kosmētikas un tualetes priekšmetu mazumtirdzniecību.
Eksperti ir vienisprātis, ka apgrozījuma samazināšanās tendence turpināsies arī nākamajos mēnešos.
“Sagaidāms, ka straujā mazumtirdzniecības lejupslīde turpināsies arī nākamajos mēnešos, un šāds kritums arī padara visai nereālu valsts budžeta deficīta samazināšanas iespēju, vēl tālāk paaugstinot nodokļus. Gan Latvijā, gan Lietuvā, kur šogad tika paaugstināts PVN, mazumtirdzniecības kritums gada pirmajos mēnešos bijis daudz straujāks nekā Igaunijā, kur janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, mazumtirdzniecība bija samazinājusies par 10 procentiem,” norādīja I. Vēja.
Tajā pašā laikā jaunbūvētā modes un izklaides centra Rīga Plaza attīstītāji ir optimistiski noskaņoti. Jaunajā iepirkšanās centrā būs pārtikas lielveikals Prisma, kosmētikas veikals Douglass, pirmais Peek&Cloppenburg lielveikals, kas izvietots divos stāvos, kā arī izklaides centrs Fantasy Park.
Avots: NRA.lv / Ilze Šteinfelde
