Jaunākā “Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījums atklāj, ka vairums aptaujāto zemnieku ir noraizējušies par vairākiem ar Latvijas enerģētiku saistītiem jautājumiem. Saskaņā ar aptaujas datiem zemnieki par lielākajām problēmām Latvijas enerģētikā atzīst enerģijas gala produktu cenas (84%), atkarību no enerģijas resursu piegādātājiem citās valstīs (70%), kā arī enerģijas nelietderīgu izmantošanu (55%).
Savukārt, aicināti nosaukt visperspektīvāko atjaunojamās enerģijas ieguves tehnoloģiju Latvijas tautsaimniecībā, visvairāk (23%) aptaujāto zemnieku atzinīgi novērtēja saules enerģijas ieguves tehnoloģijas – saules baterijas, saules kolektorus u.c., kā arī bioenerģiju un biomasas izmantošanu (15%). Par visnepiemērotāko atjaunojamās enerģijas veidu Latvijas tautsaimniecībai zemnieki atzina hidroenerģijas turbīnas un hidrostacijas.
Ņemot vērā to, ka pašlaik vairums zemnieku jo īpaši uztraucas par elektrības cenām Latvijā, viņi tika aicināti atklāt paņēmienus, ko ir izmantojuši pēdējo trīs gadu laikā, lai taupītu enerģijas resursus. No visiem aptaujātajiem zemniekiem vairums jeb 76% atzina, ka ir parastās spuldzes aizvietojuši ar ekonomiskajām spuldzēm, kā arī ir pievērsuši lielāku uzmanību tam, lai tiktu izslēgtas tobrīd neizmantotās elektroierīces (62%). Viņi atzina, ka taupīšanas nolūkos ir pat iegādājušies speciālu sadzīves tehniku, kas mazāk patērētu enerģijas resursus (39%), kā arī veikuši darbus, kas ļauj taupīt enerģiju mājas apkurei, veicot ārsienu siltināšanu vai modernu radiatoru uzstādīšanu (31%).
Ekonomikas ministrija uzskata – pārsteidzošs šķitis pētījuma secinājums, ka aizvien mazākā mērā iedzīvotāji pievērsušies dažādiem energotaupības pasākumiem, lai gan trešā daļa iedzīvotāju kā vienu no enerģētikas problēmām norādījuši enerģijas nelietderīgu izmantošanu. “Iespējams, ka šo tendenci var skaidrot ar to, ka liela daļa vieglāk un arī lētāk īstenojamo energoefektivitātes pasākumu, piemēram, kvēlspuldžu nomaiņa, ir īstenota un nākotnē, lai kļūtu vēl energoefektīvāki, nepieciešams ieguldīt lielākas pūles, piemēram, mainīt ikdienas paradumus, vai veikt nozīmīgākus ieguldījumus efektivitātes celšanai,” skaidro ministrijas pārstāvji.
Aptaujātie tika aicināti atzīmēt kādu no atjaunojamās enerģijas veidiem vai iekārtām, kuru, visticamākais, varētu sākt izmantot tuvāko 10 gadu laikā. Vairums jeb 53% aptaujāto zemnieku uzskata, ka varētu sākt izmantot biomasu, piemēram, šķeldu, skaidas vai kokskaidu granulas, savukārt 23% aptaujāto atzina, ka varētu sākt izmantot saules baterijas. Iespēju tuvāko 10 gadu laikā sākt izmantot siltumsūkņus vai saules kolektorus izmantotu vien 16% aptaujāto zemnieku.
AS “Latvijas Gāze” vairumtirdzniecības un produktu attīstības departamenta vadītājs Jānis Kalējs gan uzskata, ka attiecībā uz atjaunojamiem enerģijas veidiem būtu svarīgi saprast, ka ne vienmēr atjaunojamā enerģija nozīmē – zaļā enerģija. “Ja raugāmies uz biomasu kā enerģijas veidu, tad oglekļa dioksīda izmeši šim kurināmajam, kas bieži tiek izmantots gan privātmāju apkurē, gan elektrības ražošanai koģenerācijas stacijās, krietni pārsniedz oglekļa dioksīda izmešus no, piemēram, dabasgāzes. Turklāt dabasgāze apkurē ir krietni ērtāks kurināmais, jo nerodas putekļi, pelni, nepatīkami aromāti,” apgalvo Kalējs.
Foto: Pixabay
