Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 EUR, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” ikgadējā atalgojuma pētījumā.
Augstākais vidējais mēneša neto atalgojums nemainīgi ir tādos biznesa sektoros strādājošajiem kā IT, finanses, telekomunikācijas, ķīmiskā rūpniecība un farmaceitisko produktu ražošana. Pagājušajā gadā šajos sektors strādājošo vidējais atalgojums pārsniedza 1 000 EUR robežu. Savukārt zemāko atalgojumu, zem 700 EUR, saņēma izglītības, kultūras un veselības aprūpē strādājošie.
Pētījuma rezultāti apstiprina joprojām pastāvošās būtiskās atšķirības neto atalgojumā starp Latvijas lielākajām pilsētām un reģioniem. Augstāko atalgojumu saņem Rīgā strādājošie, vidējai algai sasniedzot 968 EUR, bet Pierīgā, Jūrmalā – 897 EUR. Savukārt zemākais vidējais atalgojums ir Daugavpilī – 619 EUR, bet Latgalē kopumā – 593 EUR.
“Tā kā bezdarba situācija ir atšķirīga un atalgojums galvaspilsētā ir vidēji par 40% augstāks nekā citās Latvijas pilsētās un reģionos, un šī tendence pēdējos gados nav mainījusies, liela daļa reģionu iedzīvotāju ir motivēti strādāt Rīgā. Šo vēlmi aizvien biežāk izprot un izmanto arī darba devēji, piemēram, daļa pārtikas mazumtirgotāju, kuriem ir liels vakanču skaits Rīgā, jau vairākus gadus aktīvi uzrunā darbiniekus no reģioniem, pilnībā vai daļēji apmaksājot dienesta viesnīcu un ceļa izdevumus no un uz dzimto pilsētu,” stāsta “CV-Online Latvia” vadītājs Aivis Brodiņš.
Analizējot kopējo ienākumu atšķirību starp dzimumiem, tika secināts, ka vīriešu vidējais neto atalgojums Latvijā ir 1 021 EUR, kamēr sievietes vidēji saņem par 27% mazāk, 806 EUR. “CV-Online Latvia” vadītājs Aivis Brodiņš norāda, ka tas lielā mērā skaidrojams ar to, ka sievietes biežāk ieņem amatus nozarēs, kur vidējais atalgojums ir zemāks, piemēram, ēdināšanas, izmitināšanas, veselības un sociālās aprūpes iestādēs. Savukārt, salīdzinot pētījuma datus par sieviešu un vīriešu atalgojumu vidējā un augstākā limeņa vadības amatos, procentuālā atsķirība ir mazāka – sievietēm vidēji saņemot par 14% mazāk.
“Straujais algu kāpums un saspringtā situācija darba tirgū ir raksturīga visās trijās Baltijas valstīs. Darba samaksas pieaugums būs vairumā nozaru, lai arī temps būs atšķirīgs. Lēnāks kāpums vai pat kritums tiek prognozēts finanšu jomā, tāpat arī sarežģīta situācija būs tranzīta nozarē, bet būtiskas izmaiņas netiek prognozētas nekustamā īpašuma nozarē. Pretrunīgs noskaņojums valdīs sabiedrības daļās, kur kāpums būs minimāls, vai tāds izpaliks, tādēļ prognozējams, ka emigrācijas plūsma saglabāsies,” ekonomisko situāciju komentē “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, “Prognozējams, ka gada vidū vidējā bruto alga sasniegs 1000 eiro, taču 1000 “uz rokas” vēl ir aptuveni 2-3 gadu attālumā. Atalgojuma pieaugums reģionos būs gana straujš, taču algu līmeņa atšķirības starp reģioniem un Rīgu turpinās augt. Šogad algu kāpumu prognozējam 8.2% apmērā.”
Savukārt LMT viceprezidente Laura Keršule uzsver: “Ņemot vērā, ka ir kardināli mainījusies situācija darba tirgū, salīdzinot ar to, kas bija vērojama pirms desmit vai pat tikai pirms pieciem gadiem, uzņēmumiem ir jāmeklē jauni ceļi, kā piesaistīt darbiniekus. Agrāk uzņēmumos ļoti labi strādāja atalgojuma sistēmas, visi amati tika novērtēti pēc vienotas metodoloģijas un sadalīti grupās, kurām tika noteiktas atalgojuma robežas, ņemot vērā darba tirgus atalgojuma pētījumus. Šobrīd darba tirgus vidējo atalgojuma līmeni par pašsaprotamu uztver tikai pretendenti, kuriem vēl nav pietiekamu kompetenču konkrētā darba veikšanai. Savukārt tādi speciālisti, kuriem ir šīs nepieciešamās kompetences, diktē pavisam citus noteikumus, jo saprot, ka viņi bez darba nepaliks. Viņiem ir svarīgs gan konkurētspējīgs atalgojums, gan piedāvātā darba vide, izaugsmes iespējas un uzņēmuma reputācija kopumā.”
Pētījums norisinājās plašākajā algu informācijas datubāzē Latvijā – algas.lv. Papildus interneta aptaujas datiem no darba ņēmējiem, tika apzināti darba devēji, noskaidrojot piedāvāto atalgojumu šo uzņēmumu darbiniekiem dažādās amatu kategorijās. Pētījuma dati tika iegūti no 2017. gada janvāra līdz decembrim, kopumā iegūstot informāciju par vairāk nekā 25 tūkstošiem respondentu.
Vairāk par pētījuma rezultātiem un analīzi iespējams uzzināt biznesa žurnāla “Kapitāls” maija numurā.
Algu un atlīdzību pētījuma galvenais mērķis ir atspoguļot dažādās amatu kategorijās strādājošo atalgojuma līmeni un nodrošināt informatīvu ziņojumu par to. Pētījumā atspoguļotā darba samaksa ietver arī citus ienākumus, piemēram, autoratlīdzības un iespējamās “aplokšņu algas”.
Foto: Pixabay
