Eksperti plaši ir diskutējuši par to, kas mūsdienu globālās ekonomikas apstākļos var nodrošināt sekmīgu uzņēmumu attīstību un visas valsts kopējo konkurētspējas pieaugumu. Nebaidīšos teikt, ka atslēgas vārds ir loģistika. Jebkurā nozarē vai darbības laukā ir saskatāmas loģistikas iezīmes, kuras, akcentētas un apzināti izmantotas šodienas globālās ekonomikas apstākļos, varētu būtiski veicināt tautsaimniecības kopējo attīstību. Gaisa kravu pārvadājumu apjomi kopš 2004. gada ir gandrīz divkāršojušies, sasniedzot 62,5 miljonus metrisko tonnu1, savukārt vilcienu kravu pārvadājumi Eiropā pēc smagā kritiena krīzes periodā (-17,8%) sāk pakāpeniski atgūties, taču process ir ļoti lēns, pērn kopējais pieaugums bija tikai 1,1%. Jūras kravu pārvadājumiem pasaulē prognozē 4,7% pieaugumu līdz 2019. gadam.

Loģistikas ietekme uz biznesa attīstību nav know-how

Tas, ka tieši loģistikas pilnveide un attīstība ir iespēja visai valsts tautsaimniecībai, pasaulē patiesībā nav nekāds know-how. Piemēram, ASV, kur ir viena no pasaules lielākajām ekonomikām, vēsturē vērojams straujš loģistikas attīstības uzplaukums enerģētiskās krīzes ietekmē, ko ASV piedzīvoja 20. gs. beigās. Tas izraisīja arī biznesa konkurences saasināšanos. Šajā laikā loģistikas attīstību sekmēja arī datoru un informācijas tehnoloģiju ieviešana biznesā, kā arī ātri augošais elektroniskās komunikācijas tirgus – datu pārraides tīkli, elektroniskais pasts u.c., kas ļāva loģistikas partneriem plaši izmantot informācijas masu pakalpojumu sistēmas gan komerciālos, gan arī nekomerciālos darījumos. Tādējādi revolūcija informācijas tehnoloģiju jomā veicināja arī loģistikas attīstību, ietverot tajā ne tikai materiālo vērtību plūsmas, bet arī informācijas plūsmu veidošanu. Attiecīgi rodas jautājums, kāpēc gan mūsdienu tehnoloģiju laikmetā loģistika nevarētu piedzīvot vēl vienu uzplaukuma vilni? Īpaši jau Latvijā – valstī, kurā ir viens no ātrākajiem internetiem pasaulē.

Vai Latvija ieleks loģistikas ātrvilcienā?!

Pasaules transporta sistēma ir nepārtrauktā izaugsmē, kas attiecīgi palielina arī kustības masu un ātrumu, tas, savukārt, sekmē kravu pārvadājumu apjomu pieaugumu. Pieaug pakalpojumu un galamērķu izvēle. Viss minētais kopumā padara starptautiskos pārvadājumus par būtisku atbalstu pasaules ekonomikas izaugsmei. Arī Ķīna un virkne citu Āzijas valstu ekonomisko uzplaukumu piedzīvoja pēc starptautiskās loģistikas nozarē veiktajiem uzlabojumiem. Šī nozare ir vilciens, kas strauji traucas uz priekšu, jautājums tikai – vai mēs vēlamies tajā būt un vai spēsim atsperties gana spēcīgi, lai ielektu tajā? Loģistikas uzņēmuma “CPM Trading” valdes loceklis Rolands Pētersons savā viedoklī ir paudis, ka Latvijā ir potenciāls gan reģionālajām lidostām, gan mazajām ostām, kuras varam attīstīt Roterdamas līmenī. Patiesībā šajos uzstādījumos nav nekā utopiska, tas ir tikai reālas rīcības jautājums.

3000 km vairs nav attālums

Gandrīz puse no visiem tirdzniecības darījumiem notiek starp pusēm, kas atrodas 3000 km un lielākā attālumā viena no otras. Tieši tāpēc starptautiskajiem kravu pārvadājumiem nākas kombinēt dažādus transporta veidus. Kā vēsta senā patiesība, ķēde ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Mēs taču nevēlamies, lai Latvija būtu šis vājais posms. Loģistikas struktūrai ir jābūt pārdomātai un sekmīgi organizētai, jo tai ir saistoša loma starp dažādiem posmiem, kuros tiek darīts viss nepieciešamais, lai pieprasītais pakalpojums vai prece nonāktu pie patērētāja. Tikpat būtiski kā detalizēta plānošana ir arī nepieciešamība atrast tās apakšfunkcijas, kas ļaus sekmēt lielāku preču kustību, samazināt izmaksas un veicināt klientu apkalpošanas apjomu pieaugumu un kvalitāti.

Globalizācija aktīvi un būtiski ietekmē transporta un loģistikas nozari divos virzienos – pirmkārt, apstākļu ietekmē mainās transporta vajadzības, otrkārt, mainās to uzņēmumu stratēģijas, kas piedāvā transporta un loģistikas pakalpojumus. Šis process neapstāsies, tāpēc mūsu galvenais uzdevums ir objektīvi izvērtēt nozares plusus un mīnusus Latvijā, un meklēt racionālus un loģiskus risinājumus, lai nekļūtu par Eiropas ķēdes vājo posmu.

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Andris Deniņš